Iesaki rakstu: 
Jap, principā katru dienu esmu pateicīgs par to, ka Tramps ir ASV prezidents. Daudzu iemeslu dēļ. Bet diskusijas labad sadalīsim šo tematu divās daļās: kas viņš ir pasaulei un vispirms Amerikai, un kas viņš ir mums.
Vai tad mēs visi jau esam aizmirsuši visu to DEI vājprātu, open borders, policijas mašīnas (apzīmētas varavīksnes krāsās), BLM un visu to parējo sviestu? Vai neviens neatceras krāšņo Baidena kabinetu, tai skaitā ASV veselības lietu asistenta sekretāri Reičelu Levīnu — pusmūža „veci”, tērptu svārkos ar admirāļa formu? Vai mēs esam aizmirsuši visu Baidena kabinetu/komandu, kurai nevarētu uzticēt vadīt vietējo Dairy Queen, nerunājot par valsti (ne mani vārdi, bet Džo Rogana).
Vai esam aizmirsuši par USAID un NVO ārprātu? Vai neviens neseko līdzi tam, kas notiek pašlaik Mineapolē, kur somāliešu imigranti (kopā ap 100 tūkstošiem) ar „velkomistu” atļauju pēdējos gados „nofenderējuši” no federālā un štata budžeta vairāk naudas nekā pašas Somālijas valsts IKP?
Es saprotu, ka ne visi te prot to novērtēt, vēl mazāk tie, kuriem nav bijusi iespēja dzīvot ASV 10 gadus, bet daudzi te neapzinās, cik tuvu faktiski bija līdz tam, lai ASV sevi pazaudētu uz visiem laikiem..
Un tad par Latviju — vai tad tieši Tramps nebija tas, kurš jau pirmajā termiņā aicināja NATO dalībvalstis palielināt aizsardzības tēriņus? Vai tad tieši viņš nebija tas, kurš brīdināja Vāciju ne tikai par sekām, ka tā turpina pirkt Krievijas energoresursus, bet arī par visu to zaļā kursa un imigrācijas ietekmi uz viņu ekonomiku? Un faktiski turpina to darīt arī šodien... Vai viņš bija tas, kurš iepirka Krievijas naftu un gāzi, tā finansējot karu, vai tomēr tā bija pati Eiropa?
Cita starpā nekad neesmu sapratis, kas mums liek domāt, ka viņi (ASV) mums ir kaut ko parādā? ASV atrodas ~8000 km no Ukrainas. Kāds labums vidējam ASV iedzīvotājam Aiovā, Montānā vai Misisipi no tā, kas notiek vai nenotiek Ukrainā? Nekāds. Var kritizēt to, kā viņš ved sarunas, bet nedrīkst nenovērtēt to, ka viņš iestājas par mieru!
Ļoti gribētos redzēt lielos mūsu pašmāju kritiķus Trampa kurpēs. Komentāros varat ierakstīt, kā tieši jūs panāktu bezkompromisa Krievijas kapitulāciju... Donbasa teritorijas atgūšanu utt..
GoTrump!
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
