Iesaki rakstu: 
Mums jau kādu laiku ir jauns aizsardzības ministrs Andris Sprūds, bet ministrijas valsts sekretārs vēl tas pats Jānis Garisons jeb Jānis Kurnosovs, kā viņu pazīst Aizsardzības ministrijā (ne Latvijas). Vai tiešām Sprūda kungs ir ar mieru kāpt uz tiem pašiem grābekļiem (grābekļa) kā iepriekšējie ministri?
Pabrika kungs uzticējās J.Garisona “lietu kārtotāja” slavai patronu iepirkumā, par kuru youtube.com bija diezgan labs izklāsts, tāpat Pabrika kungs uzticējās, ka J.Garisona “specifisko lietu” sūtnis M.Ķuda spēs Somijā visu sakārtot Patria bruņmašīnu iepirkuma sakarā, Pabriks bija pat spiests paaugstināt M.Ķudu par departamenta vadītāju pēc veiksmīgā “komandējuma” uz Somiju, pēc kura “tā sanāca”, ka bruņmašīnu iepirkumā uzvarēja Somijas kompānija, - par šo tēmu bija labs raidījuma “Nekā personīga” sižets.
Par to, kāds bardaks valda Ķudas kunga vadītājā departamentā runā visā ministrijā, interesantākais ir tas, ka šis departaments ir tieši atbildīgs par iepirkumu budžeta uzraudzīšanu (vai neuzraudzīšanu) un tieši šis bija tas departaments, kas “piešķīra” slavenos 220 miljonus pārtikas iepirkumam.
Nākamā, kas akli uzticējās J.Garisonam, bija ministre Ināra Mūrniece, protams, I.Mūrniecei jau arī nebija lielas izvēles, kam uzticēties, ieceltās padomnieces komunikācijas jautājumos ministrijā parādījās labi, ja vienu reizi nedēļā un arī tad tikai skrējienā starp skaistumkopšanas procedūrām. Padomniece administratīvajos jautājumos, pašas Mūrnieces partijas biedre I.Holma tika iecelta lojalitātes dēļ daudzu gadu garumā, nevis tāpēc, ka Holmas kundzei būtu kādas zināšanas administratīvajos jautājumos.
Holmas kundze paralēli darbam Aizsardzības ministrijā (laikā, kad blakus notiek karš!) piepelnījās Rīgas domē kā deputāte un tur arī pavadīja lielāko darba dienas daļu. Var būt arī labi, ka tā, jo tas, cik Holmas kundze kolēģiem deputātiem neglaimojoši izteikusies par Mūrnieces kundzi, nav profesionāla padomnieka cienīgi.
Mūrnieces kundze, gan šo visu visdrīzāk saprata, jo, neglaimojoši izsakoties par iepriekšējā ministra padomniekiem, kuri savus pienākumus pildīja profesionāli, droši vien zemapziņā domāja par savējiem.
Sākumā ministres kundze paļāvās uz sava partijas biedra un parlamentārā sekretāra J.Eglīta padomiem, līdz no kādas iestādes atnāca ziņa, ka Eglītim draud diezgan nopietnas nepatikšanas un labāk šo labi apmaksāto amatu būtu pamest pašam, līdz tas viss nāk gaismā. Ministrijā klīst baumas, ka šo Eglīta aizrotēšanu esot noorganizējis J.Garisons.
Tad, kad sākās visas problēmas ar skandalozo pārtikas iegādes iepirkumu, nebija neviena cita, uz ko paļauties un uzklausīt, ja nu vienīgi J.Garisons. Tā bija Mūrnieces kundzes lielākā kļūda, protams, sākumā jau Mūrnieces kundze ministres amatu neuztvēra nopietni, jo bija vienošanās koalīcijā, ka viņa būs nākamā prezidente un aizsardzības ministres amats ir vienkārši iespēja uztaisīt smukas bildes uz tanku fona, pirms iesēsties ērtajā prezidenta krēslā, bet te sākās iepirkuma skandāls, un koalīcijas partneri pateica, ka ar šādu reputāciju prezidents nevar būt, un tālāko jau jūs zināt paši.
Protams, ka tik varaskārs cilvēks kā Mūrniece nebūs ar mieru tuvākos gadus pavadīt kā ierindas deputāts, tāpēc partijas vadība lēma, ka labāk Mūrnieci būtu izsūtīt “trimdā” uz Eiropas parlamentu, tāpēc Mūrniecei tiks piešķirts 2. numurs vēlēšanās un tiks piešķirti līdzekļi Mūrnices reklāmas kampaņai, lai tik Mūrnieces kundzi dabūtu prom no Latvijas. Protams, ka ar šo nebija mierā partijas biedri, kuri 2. numuru būtu pelnījuši vairāk, bet Mūrnieces lobijs šoreiz bija stiprāks.
Vēl partijā aug neapmierinātība ar Mūrnieces jau kārtējo reizi izteikto ultimātu, ka viņas bijušajam vīram “čemodānam bez roktura” R.Jansonam ir jānodrošina amats, diemžēl, amati Kulturas ministrijā vairs nav pieejami un pats darbu atrast Jansona kungs arī nespēja, tāpēc nācās radīt jaunu amatu Ogres novada muzejā.
Uz visu šo Mūrnieces nepatikšanu fona J.Garisons no visas pārtikas iepirkuma epopejas ir izkļuvis cauri sveikā. Pēc Valsts kontroles ierosinājuma darbu sāka disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, Ministrijas darbinieku vidū jau pavīdēja cerība, ka nu gan J.Garisona grupējumam ir pienācis gals, bet komisijas atzinumā bija norādīts, ka ne J.Garisons, ne viņa vietnieks ne pie kā nav vainīgi.
Par to, kādas pūles J.Garisons pielika, lai atzinums būtu tieši tāds, vēsture klusē, bet klīst baumas, ka nācās daudziem nopietniem un ietekmīgiem cilvēkiem apsolīt dažus nākotnē plānotos iepirkumus “pieskatīt”. Ar “pieskatīšanu” J.Garisonam nevajadzētu būt problēmām, jo pareizie cilvēki ir salikti pareizajās vietās, M.Paškēvičs atbild par nodrošinājuma jautājumiem, t.i. ko un cik daudz pirkt, M.Ķuda atbild par iepirkumiem piešķirot budžetu un tā palielināšanu, ja nepieciešams, tā ka viss ir sakārtots.
To visu savelkot kopā, nākas secināt, ka grābekļi atrodas savās vietās, - vai ministram Sprūda kungam pietiks prāta uz tiem neuzkāpt? Vai pat būs tik drosmīgs, ka ministrija tiks patīrīta no valstij nelojāliem cilvēkiem? Laiks rādīs.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
