Grāmatnīcās nonāk Lato Lapsas „Hiēnu biznesa projekts” – pirmā simtprocentīgi uz dokumentiem balstītā grāmata par policijas un prokuratūras saaugšanu ar organizēto noziedzību
PIETIEK12.01.2024.
Komentāri (89)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ grāmatnīcās nonāk Lato Lapsas „Hiēnu biznesa projekts” – pirmā pilnībā uz dokumentiem balstītā grāmata par policijas un prokuratūras saaugšanu ar organizēto noziedzību.
“Tiesiskajā” Latvijas valstī, kur joprojām nav notikusi komunistu lustrācija un kur tiesiskās sistēmas kloķus joprojām rausta tādi okupācijas varas kolaboranti kā asiņainie padomju tiesneši Romualds Vonsovičs un Uldis Krastiņš, kriminālprocesu materiāli ir noslēpums ne tikai līdz tiesai, bet arī tiesas prāvas laikā.
Turklāt “tiesībsargāšanas” iestādes, kuru galvgalī sēž ruki, stukāni un strupiši, cenšas, cik spēj, lai šos materiālus nepubliskotu arī jau pēc spriedumu stāšanās spēkā. Nav ko visādiem lumpeņiem zināt – kā tieši mūsdienu Latvijā tiek fabricēti kriminālprocesi un kā darbojas tiesu ķēķis.
„Jums nav jātic policijai un prokuratūrai, jums nav jātic nabaga cietušajiem, jums nav jātic apsūdzētajiem, jums nav jātic arī šīs grāmatas autoram. Šī grāmata dod jums unikālu iespēju PAŠIEM iepazīties ar “gadsimta slepkavības” lietas svarīgākajiem dokumentiem un PAŠIEM saprast – tieši kādā valstī jūs dzīvojat, tieši kas ir ļaudis, kuri šajā valstī ieņem policistu un prokuroru amatus, un tieši cik cieši viņi ir saauguši ar noziedzīgajām aprindām,” raksta Lato Lapsa.
Grāmata „Hiēnu banda”, kura nonāca grāmatnīcās jau decembra sākumā un par kuru Valsts policijā jau ir sākts kriminālprocess, kura būtību policijas vadība neatklāj, stāstīja par to, cik asiņaini un brutāli notikusi cīņa par naudu un mantu alkatības sātana pārņemtajā nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimenē.
Savukārt „Hiēnu biznesa projekts”, kurā publicēts ārkārtīgi plašs līdz šim no sabiedrības slēptu dokumentu klāsts, atklāj, kā tieši tikusi izmeklēta šī „gadsimta slepkavība” un kā tieši policijas un prokuratūras darbinieki roku rokā ar organizētās noziedzības pārstāvjiem ir safabricējuši oficiālo apsūdzību šajā lietā.
„Hiēnu bandas” tirāža jau ir gandrīz izpirkta, bet abas grāmatas ir un būs pieejamas arī e-grāmatu formātā – gan Amazon.com, gan arī „Jāņa Rozes” e-grāmatnīcā:
https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas/citas-e-gramatas/hienu-banda-1-dala-e-gramata.html
Ieskatam „Hiēnu biznesa projekta” saturā – tajā publicēto dokumentu un fotoattēlu uzskaitījums no grāmatas satura rādītāja:
1 Datu bāzes oficiālais ieraksts: 2018. gada 30. maijā saņemts telefonzvans par Mārtiņa Bunkus nogalināšanu.
2, 3 Mārtiņš Bunkus līdz pēdējam mirklim kabatā līdzi nēsāja ne tikai maksātnespējas administratora apliecību, bet arī apņemšanos tikt galā ar viņam netīkamajiem “piderasiem”.
4–6 Lēmums par izmeklēšanas grupas izveidi: īstais “atklātās slepkavības” lietas arhitekts Romāns Jašins ir “tikai” formālā grupas vadītāja Oļega Koļcova priekšnieks.
7 Augstās raudzes profesionālis Romāns Jašins. Aizdomu ēna saistībā ar “hiēnu biznesa projektu” pār viņu ir vismelnākā.
8, 9 Romāna Jašina paskaidrojums: jā, mēs Viktoram Krivošejam visu ko apsolījām, un tas nebija gluži likumīgi, un vispār mēs arī savus solījumus neturējām un viņu piekrāpām.
10 Šī ir vienīgā publiski pieejamā izmeklēšanas grupas formālā vadītāja Oļega Koļcova fotogrāfija. Uz priekšniecības preses konferencēm viņu līdzi neņem.
11, 12 Oļega Koļcova paskaidrojums: es patiesībā neko nezinu un neko nesaprotu...
13–15 Prokurors Aldis Lasmanis skaitās oficiālais valsts apsūdzības uzturētājs Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā. Tiesa, tikko situācija kļūst nopietnāka, vadību pārņem virsprokurors Armīns Meisters. Attēlos – abi preses konferencē par godu “slepkavības atklāšanai”.
16 Armīns Meisters sniedz interviju žurnāla “Klubs” redaktoram Aivaram Pastalniekam. Ķermeņu valoda pārliecinoši parāda, kurš te ir kungs un kurš – pakalpīgs uzklausītājs.
17, 18 Mārtiņa Bunkus prāva esot virsprokurora Armīna Meistera goda lieta. Tiesa, pēc dažām pirmajām tiesas sēdēm virsprokurors tiesas zālē vairs nerādās...
19 Izmeklētāju formālais priekšnieks Pēteris Bauska preses konferencē par godu “slepkavības atklāšanai”. Viens no tiem, kuri, saņēmuši “killera” vēstuli, izmisīgi mēģina to aizsūtīt kaut kur tālāk.
20, 21 2022. gada 6. aprīlis, pulksten viens naktī. Brīnums ir noticis, ir aizturēts “killeris” ar sīku un smalku – un tas nekas, ka pretrunīgu un dīvainu – “vaļsirdīgas atzīšanās” tekstu kabatā. Un tas – neraugoties uz to, ka pieprasītā novērošana un izsekošana nemaz nav veikta...
22–32 Viktora Krivošeja “vaļsirdīgās atzīšanās” oriģināls.
33 Kāds “tiesiskās valsts” brīnums: cilvēks atzīstas “gadsimta slepkavībā”, bet jau nākamajā dienā viņu vismaz oficiāli vienkārši ņem un atbrīvo.
34–49 Jau pirms Viktora Krivošeja padošanās viņa “vaļsirdīgo atzīšanos” ir verificējis kriminālists Arturs Citavičs, kuram pēkšņi ienācis prātā uzrakstīt savu atzīšanos.
50 Arturs Citavičs rāda uz vietu, kur Genādijs Vaļagins ticies ar Aleksandru Babenko.
51–55 Ir gan maza problēma – pirmajā piegājienā Arturs Citavičs neatpazīst Genādiju Vaļaginu pēc fotogrāfijas... Pēc dažām dienām nākas mēģināt vēlreiz – un nu jau viss “pareizi”, svarīgais liecinieks pa šo laiku ir „izglītots”.
56, 57 Viktors Krivošejs gan Genādiju Vaļaginu pēc fotogrāfijas atpazīst, bet ir cita maza problēma – viņa norādīto maršrutu vismaz pārbaudes laikā izbraukt nevar.
58, 59 Gan Arturs Citavičs, gan Viktors Krivošejs “piesakās” neilgi pēc Genādija Vaļagina slepkavības. Ja kriminālā autoritāte būtu dzīva, iecerētais “hiēnu biznesa projekts” nebūtu īstenojams.
60–62 Saskaņā ar oficiālo versiju Viktors Krivošejs – cilvēks bez šaušanas pieredzes – caur puscaurspīdīgu plēvi, braucot pa drebelīgu bruģi un šaujot no drebelīga balsta, precīzi trāpa tieši tur, kur vajadzīgs.
63–66 Pirmās apsūdzības oficiālās versijas “superzvaigznes” Viktora Krivošeja “sabojāšanās” pazīmes – žēlīgi sašutusi vēstule izmeklēšanas tiesnesei.
67–74 Viktora Krivošeja iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jēkabam Straumem. Tas, protams, apstiprina savu un visas savas iestādes korupcijas novērotāja un piesedzēja reputāciju.
75–78 “Mafija ir visspēcīga.” Viktora Krivošeja iesniegumos rakstīto cenšas “nepamanīt” ne prokurore Dace Nusbauma, ne Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks (kurš vienalga 2023. gada rudenī zaudē savu amatu), ne virkne citu “tiesībsargāšanas” iestāžu pārstāvju.
79–84 Apsūdzība Mihailam Uļmanam tā arī paliek balstīta uz Viktora Krivošeja “vaļsirdīgo atzīšanos”.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
