Grāmatnīcās nonāk romāna „Nauda” papildtirāža, tā tiks pārdota par absolūtu pašizmaksu
Izdevēji30.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nākot pretī gan tiem lasītājiem, kam nebija izdevies tikt pie sava jaunā politiskā trillera „Nauda” („Bailes –
Šonedēļ grāmatnīcās nonāk „Naudas” 2000 eksemplāru papildtirāža, kas tiks pārdota par absolūtu pašizmaksu. Tas nozīmē, ka grāmatas eksemplārs grāmatnīcās maksās mazāk par 6 eiro.
Grāmatas pamattirāžas pārdošana ir pilnībā nosegusi gan autora darbu, gan arī visas tehniskās izmaksas. Tāpēc tagad, nedzenoties pēc papildu peļņas, izdevēji ir pieņēmuši lēmumu papildtirāžu lasītāju rīcībā nodot par pašizmaksu, nodrošinot, lai no ienākumiem tiktu segti izdevumi par papīru un druku.
„Lai gan valstiskā statistika, kuras sastādīšanu oficiāli un aizkulisēs savu sponsoru interesēs diriģē dažādi bebrovski, rimēviči un pidkēviči, rāda strauju ekonomisko uzplaukumu, reālā aina ir gluži cita, un to labi var redzēt, izbraucot ārpus galvaspilsētas „burbuļa”. Lai nodrošinātu arī mazturīgākiem lasītājiem iespēju uzzināt, kurš un kam pa gabaliņam vien reizēm pārdod, bet reizēm vienkārši atdod Latvijas valsti, mēs esam pieņēmuši šo lēmumu atteikties no jebkādas peļņas,” izdevēju vārdā saka Indriķis Latvietis.
Šī ir vienīgā „Naudas” papildtirāža, un cita vairs nav paredzēta. Savukārt tiem lasītājiem, kuri romānu jau iegādājušies un kuru interese „Naudai” divus mēnešus nodrošināja pirmo vietu Latvijas lielāko grāmatnīcu tīklu pieprasītāko grāmatu sarakstos, tagad atliek gaidīt 2020. gadu un jaunu Indriķa Latvieša romānu.
Tiesa, Indriķis Latvietis vēl nav pilnīgi izšķīries, vai nākamais romāns drīzāk varētu būt „РИGA –
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
