Graujošo darbību sekas brīvostā: Ventspils no donora kļūst par Pašvaldību izlīdzināšanas fonda naudas saņēmēju, maksās pārējā Latvija
Imants Liepiņš08.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par katastrofālo “ostu pārvaldības reformu”, kas visa šī gada garumā turpina iznīcināt ārzemju kravu tranzītu caur Latvijas ostām, jaunas liecības sniedz ostu maksas statistika Ventspilī, kas uzskatāmi parāda — zaudējumi attiecas ne vien uz Ventspili, kā iepriekš tika uzskatīts, bet uz visiem nodokļu maksātājiem Latvijā.
Pēc tam, kad aizvadītā gada decembrī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jānis Bordāns un Juris Jurašs apmeklēja Vašingtonu, kur izlūdzās ASV Valsts kases sankciju uzlikšanu Ventspils brīvostai, vidējais kravu apgrozījums Ventspils ostā ir nokrities par vismaz 40%, pārējās ostās — “tikai” līdz 20%, bet tranzītkravu pārvadājumi pa dzelzceļu Latvijā nokritušies uz pusi, liekot sākt masīvas atlaišanas VAS Latvijas Dzelzceļš darbinieku rindās.
Tagad šie katastrofālie rezultāti JKP atbildības sfērā sākuši parādīties arī nodokļu ieņēmumos. No miljonus pelnoša valsts uzņēmuma LDz kļuvis par tādu pašu uzturamu, sponsorējamu iestādi kā, piemēram, valsts slimnīcas — kopā šogad Latvijas Dzelzceļam jau piešķirtas valsts dotācijas 75,6 miljonu eiro apmērā.
No šiem līdzekļiem tikai mazākā daļa ir kompensējamie plānveida izdevumi infrastruktūras maksai pasažieru pārvadājumiem — piešķirti vēl arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kā arī LDz pamatkapitālā ieguldīti 32,4 miljoni eiro tā vietā, lai saņemtu miljonos lielas dividendes (kā iepriekšējos gados), kas — saskaņā ar likumu — būtu iemaksājamas valsts budžeta pildīšanai.
Šādu rīcību, pelnošu valsts uzņēmumu pusgada laikā novedot līdz desmitmiljonu zaudējumiem, kas jāsāk uzturēt no nodokļu maksātāju maciņiem, vislabāk raksturoja Finanšu ministrijas (FM) reakcija. “Valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ Latvijas Dzelzceļš var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu,” rakstīja FM. (Ja kāds uzņēmums tiek par vairāk nekā 50% uzturēts no valsts vai pašvaldību budžeta naudas, šī uzņēmuma saistības un mīnusi jāierēķina klāt pie valsts parāda — šāda iespēja pagājušogad draudēja, piemēram, Rīgas Satiksmei.)
Tagad ir kļuvušas redzamas jaunas sekas JKP īstenotajai cīņai par Latvijas ostu gremdēšanu: dati par ostas nodevu iekasēšanu Ventspilī parāda —ne tikai mīnusos nonāk brīvosta un tai apkārt esošā pašvaldība, bet arī maksās visi citi iedzīvotāji pārējā Latvijā.
Līdz šim gadam Ventspils pašvaldība bija viena no tikai desmit pašvaldībām, kas naudu Pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksāja, nevis saņēma — rekordiste ar vairāk nekā 60 miljoniem eiro, novirzītiem trūcīgākām pašvaldībām, ir Rīga. Tāpat arī Jūrmala un bagātie Pierīgas novadi iemaksā vidēji no viena līdz pieciem miljoniem eiro, savukārt vairāk nekā 100 pašvaldības saņem dotāciju no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Vienīgā donore ārpus Rīgas un Pierīgas reģiona bija Ventspils.
Tomēr jau šogad Ventspils pilsēta no donora kļūst par saņēmēju — sakarā ar brīvostas darbībā sistemātisku, mākslīgi izraisītu lejupslīdi samazinās pašvaldības ieņēmumi no ostas nodevām. Likums paredz: no iekasētajām ostas nodevām brīvostas pārvalde 10% pārskaita pilsētas budžetam, kas no šīs naudas uzlabo infrastruktūru apkārt ostai. Taču šogad līdz augusta beigām pilsētas budžetā nepilna miljona eiro vietā no ostu maksām ienākuši tikai 588 tūkstoši eiro, kas ir 39% kritums pret iepriekšējo gadu (sk. attēlu) un rada robu pašvaldības budžetā.
Prognozējot pašvaldību ieņēmumus un izdevumus, Finanšu ministrija gada sākumā prognozēja, ka Ventspils pašvaldības budžets, kas aizvadītajā gadā bija nedaudz zem 31 miljona eiro, šogad pārsniegs 32 miljonus eiro. Taču tagad skaidrs, ka to diez vai izdosies sasniegt, un pie lielākā krituma vainojams nevis koronavīruss, bet gan 10% nepildīšanās no ostas maksām. Līdz ar to FM tabulā atrodama prognoze, ka Ventspilij šogad no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda varētu vajadzēt virs 700 tūkstošiem eiro.
Atbildot uz žurnālistu papildjautājumiem pēc iknedēļas preses konferences, Ventspils mērs Aivars Lembergs norādīja — itin visām pašvaldībām nākamgad jāgatavojas uz ienākumu kritumu, jo nodokļu ieņēmumu pārdalīšanas rezultātā pašvaldībām zudīs kopumā līdz 170 miljoniem eiro, kas Ventspils gadījumā varētu nozīmēt ap 1,4 miljonu eiro kritumu.
Ja šim mīnusam pieskaita klāt vēl nepilnu miljonu, kas 2021. gadā netiks iekasēts kā 10% no ostas maksām (jo nav neviena indikācija, ka situācija varētu uzlaboties, drīzāk vēl vairāk pasliktināties), nākamgad zaudējumi Ventspils budžetā pārsniegs 2,4 miljonus eiro. Citām pašvaldībām situācija nebūs tik dramatiska, jo ostu nodevas var kristies tikai tajās pašvaldībās, kurās ir osta — un ne Rīgā, ne Liepājā lejupslīde ostā nav tik briesmīga kā Ventspilī.
Atbildot uz jautājumu, vai tur iespējams kaut ko labot, A. Lembergs atteica: “Kopš tā brīža, kad visi pašvaldību pārstāvji tika izslēgti no brīvostas valdes, iedzīvotāju ievēlētajiem priekšstāvjiem nav vairs nekāda ietekme uz brīvostas darbu. Tagad Ventspils brīvostā noteicēji ir rīdzinieki, kas nav vietējie un uz šejieni atbrauc dažas reizes mēnesī parakstīt dokumentus. Tas ir gan valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis, gan citi. Es uzskatu — šādi rīdzinieki ar savām “idejām” izraisīja pašreizējos katastrofālos rezultātus, viņiem tagad ir pienākums izdomāt, kā to labot! Un ātri.”
Savukārt par Ģ. V. Kristovska risinājumiem esošās situācijas izlabošanai žurnālistiem nav bijis iespējams uzzināt, jo pēdējo mēnešu laikā vienīgās intervijas viņš sniedzis Rūdolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu finansētajam SIA Media Support, kuru vada R. Meroni “vietnieks Zemes virsū” Aivars Gobiņš. Šo interviju būtība — notiekošajā vienmēr vainīgi visi citi.
FM prognozes par pašvaldību finansēm šim gadam: https://www.fm.gov.lv/files/pasvaldibas/PFI_2020.pdf
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
