Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tematiskās kopas pirmajā esejā bija runa par latviešu morāles noslīdējumu pēcpadomju gados. Tika atzīta iespēja par morāles noslīdējumu runāt vienīgi skaitļu valodā. Vispirms pētnieciski ir jāapkopo latviešu noziegumu statistika dažādos vēsturiskajos posmos. Pētnieciskais rezultāts var atklāt vai neatklāt morāles noslīdējumu pēcpadomju gados. Līdz šim tāds pētījums nav veikts. Tāpēc nevaram objektīvi spriest par latviešu morāles noslīdējumu pēcpadomju gados.

Tomēr relatīvi objektīva saruna par morāles noslīdējumu var notikt ne tikai skaitļu valodā. Morāles noslīdējumu var izskaidrot kulturoloģiskajā valodā, ņemot vērā kultūras virzības specifiku pēcpadomju gados.

Latviešu kultūra pēcpadomju gados piedzīvoja milzīgas izmaiņas gan sociāli politiskajā un ekonomiskajā jomā, gan garīgās kultūras jomā. Kardināli mainījās cilvēku uzskati, morāli tikumiskās vērtības, garīgā un materiālā orientācija. Pēcpadomju gados latviešu dzīve izmainījās par 180 grādiem, kas vienmēr notiek jaunas sociāli ekonomiskās formācijas apstākļos. Latvieši krasi pārgāja no sociālisma formācijas uz kapitālisma formāciju.

Aizvadītā gadsimta 90.gadu sākumā kapitālisma dzīves kārtība latviešu lielākajai daļai nebija pazīstama. Latviešu lielākā daļa nekad nebija dzīvojusi kapitālistiskajā iekārtā. No latviešiem kapitālismu pazina, protams, trimdas latvieši, kā arī vecākās paaudzes latvieši, kuru bērnība un jaunība pagāja pirmskara Latvijas Republikā. Tā skaitījās kapitālistiskā valsts. Tādējādi tautas vairākums vaigu vaigā ar kapitālisma dzīves kārtību (garīgumu, vērtībām, izaicinājumiem, iespējām, priekšrocībām, trūkumiem, perspektīvām, darba organizāciju, īpašumu formām) tikās pirmo reizi. Kapitālisms bija pazīstams tikai no padomju mācību grāmatām, speciālās literatūras un ideoloģiskā satura.

Principā pāreja no sociālisma uz kapitālismu bija regresīva pāreja. No cilvēces humānistiski antropoloģiskās eksistences viedokļa sociālisms ir cilvēciski progresīvāka iekārta nekā kapitālisms. Sociālisms ir humānāks cilvēces esamības formāts nekā kapitālisms. Diemžēl sociālisms tā ideālajā formātā ir grūtāk sasniedzams mērķis nekā kapitālisms. Sociālisms nav iespējams bez ļoti augstas cilvēciskās kvalitātes. Turklāt masveidīgi (100%) reāli sastopamas ļoti augstas cilvēciskās kvalitātes. Tādu kvalitāti neizdevās sasniegt ne sociālistiskajos eksperimentos pirms XX gadsimta, ne pirmajās sociālistiskajās valstīs XX gadsimtā. Tāpēc sociālisma sistēma sabruka, un Austrumeiropas bijušās sociālisma zemes atgriezās senākajā dzīves kārtībā. Tas praktiski notika regresīvā pārejā no sociālisma uz kapitālismu.

Regresīva pāreja pati par sevi nevar būt laba pāreja. Regresīva pāreja no cilvēkiem automātiski pieprasa atgriešanos zemākā, sliktākā, nepilnīgākā, amorālākā, bezdvēseliskākā, nevērtīgākā stāvoklī. Regresīva pāreja nevar notikt bez regresa visās dzīves jomās.

Tajā skaitā bez morālā regresa – morālā noslīdējuma. Faktiski morālais noslīdējums ir neizbēgams regresīvās pārejas atribūts. Tāpēc var droši atzīt latviešu morālo noslīdējumu pēcpadomju gados, salīdzinot ar padomju laiku. Morālais noslīdējums bija ieprogrammēts izvēlētajā dzīves trajektorijā. No 90.gadiem morālais noslīdējums bija neizbēgama nelaime.

Tas attiecās ne tikai uz latviešiem, bet uz visām bijušās sociālisma sistēmas tautām. Katra tauta tikās ar morālo noslīdējumu. Taču katrai tautai bija savs morālā noslīdējuma apjoms. Tas bija atkarīgs no attiecīgās tautas morāli tikumiskās gradācijas, kas bija nostiprinājusies tautas etniskajā un kulturoloģiskajā evolūcijā. Katrai tautai bija sava morāli tikumiskā gradācija. Latviešiem sava, krieviem, igauņiem, lietuviešiem un citiem sava.

Tāpēc dažādos starptautiskajos pētījumos ir lielākas vai mazākas atšķirības starp tautām. Tā, piemēram, 2016.gada jūnijā medijos bija lasāma šāda informācija: „Latvijā ir viens no augstākajiem sabiedrības neiecietības līmeņiem Eiropā, liecina pētījuma «Dati par pilsonisko sabiedrību» rezultāti, kas šodien prezentēti Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē. Latvijā neiecietības indeksa rādītājs ir 68 punkti, kas ir augstākais rādītājs Eiropā pagājušajā gadā. Tikmēr zemākais neiecietības līmenis ir Zviedrijā, kur indeksa rādītājs bijis 4 punkti. Starp pētījumā iekļautajām valstīm Latvijai priekšā ir arī Igaunija ar 41 punktu. Arī Krievijā neiecietības indekss ir bijis zemāks – ap 50 punktiem.”

Cilvēka dzīve nav iedomājama bez grēku kārdinājumiem jeb, savādāk sakot, grēku provokācijām. Grēkus provocē ārējie apstākļi. Vispirms grēka provokācija pārņem cilvēka apziņu, izraisot grēcīgas domas. Pēc tam grēcīgās domas saplūst ar jūtām. Grēks vēl nav izdarīts, taču jau tiek sajustas grēka izraisītās emocijas, dvēseles saviļņojums, pārdzīvojuma tonuss. Savukārt domu un jūtu saliedētība nekavējoties pārņem savā varā cilvēka gribu, un vairs nekas nevar apturēt izdarīt grēku. Ja cilvēks zaudē divkaujā ar savu gribu, tad grēku neviens nevar aizkavēt, novērst, apturēt.

„Perestroikas” iezvanītā pāreja no sociālisma uz kapitālismu bija unikāla grēku provokācija. Ar tādu vienreizēju grēku provokāciju cilvēce tikās pirmo reizi. Nekad agrāk tik grandiozā mērogā (1990.gada beigās PSRS dzīvoja 293 miljoni cilvēku) ļaudis apzināti un speciāli nemudināja izdarīt visdažādākā tipa noziegumus, sākot ar „prihvatizācijas” noziegumiem un beidzot ar miroņu apzagšanu apbedīšanas birojos.

„Perestroikas” ideologiem padomju cilvēkos izdevās uzkurināt vienu no vislielākajiem t.s. nāves grēkiem – mantkārības grēku, kad manta un nauda kļūst galvenā dzīves vērtība. Šo grēku nosoda pasaules visas reliģijas. Taču „perestroikas” ideologu panākumi ir tik vareni, ka mantkārības grēkā aktīvi iesaistījās pat reliģiskās organizācijas. Turklāt baznīctēvu alkātīgā mantas dalīšana turpinās joprojām tāpat kā alkātīgā mantas dalīšana turpinās joprojām visos pārējos sabiedrības slāņos. 2016.gada jūnijā medijos atkal parādījās informācija par luterāņu grēcīgumu: „Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskā draudze pārmet Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) dokumentu viltošanu, cīnoties par īpašumiem”.

Regresīvajā pārejā no sociālisma uz kapitālismu latviešu tauta tiekas ar diviem pārbaudījumiem. Tajos visdziļākajā būtībā un vislietišķākajā uzskatāmībā atklājās tautas morālā stabilitāte un garīgā izturība. Abi pārbaudījumi atspoguļo latviešu tautas reālo prasmi sev nodrošināt cilvēkiem cienīgu dzīvi.

Pirmais pārbaudījums ir mantkārības grēka provokācija. Otrais pārbaudījums ir valstiskā suverenitāte – iespēja dzīvot suverēnā valstī. Abos pārbaudījumos latviešu tauta ir pilnā mērā izgāzusies.

Tikšanās ar mantkārības kārdinājumu noslēdzās ar noziegumu brīvības ieviešanu, Lielo Bandu, Astoņķāji, masveida zagšanu un blēdībām. Savukārt valstiskā suverenitāte, izrādās, latviešiem nav svēta vērtība. Jau 90.gadu sākumā latviešu sabiedriskajā domā pulsēja jaukais sapnis iestāties Eiropas konfederācijā. Arī šodien sprēgā idiotu idiotiski apgalvojumi par to, ka „Latvija ir dabiska Eiropas civilizācijas un kultūras sastāvdaļa jau gadsimtiem ilgi. Latvija ir neatņemams un būtisks pamatakmens lielajā Eiropas mājā, varētu pat teikt – Eiropas idejā”. Saprotams, idiots var nezināt toponīma „Latvija” ļoti neilgo vēsturi. Viņš var nezināt, ka daudzi rietumeiropieši joprojām neko nav dzirdējuši par Latviju un tradicionāli Latviju jauc ar Lietuvu. Idiots tāpat var nesaprast, ka briti savā referendumā vēlējās atkratīties no nepieciešamības finansiāli uzturēt „būtisko pamatakmeni”. Idiots var neapzināties, ka ir pamatīgi sasmīdinājis pasauli ar „Eiropas idejas” idiotisko traktējumu.

Pēcpadomju gados ir bijis drausmīgs morālais noslīdējums, novedot valstisko dzīvi līdz kraham. Pašlaik morālais noslīdējums ir nonācis līdz viszemākajam iespējamajam līmenim. Zemāk noslīdēt vairs nav iespējams. Morālā deģenerācija aptver sociālās institūcijas, kuru funkcija ir nepieļaut un enerģiski vērsties pret morālo noslīdējumu. Sabiedrībā vairs nav neviens spēks, kas spētu vērsties pret morālo noslīdējumu.

Katastrofālo stāvokli raksturo, piemēram, šāda drūma ziņa: „Sestdaļa ekonomisko noziegumu apkarotāju deklarē lielus skaidras naudas uzkrājumus. Katram sestajam ekonomisko noziegumu izmeklēšanā iesaistītajam policistam gada laikā vai ilgākā laika posmā izdevies uzkrāt skaidru naudu, kas lēšama vairāk nekā 5000 eiro apmērā, pēc 159 policistu amatpersonu deklarāciju izpētes ceturtdien vēsta žurnāls "Ir". Žurnāls pārbaudījis teju 1600 visu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) un Rīgas reģionālās pārvaldes 3. biroja policistu amatpersonu deklarācijas. "Ir" izpētījis, ka daļa policistu iepirkuši nekustamos īpašumus, uzkrājuši tūkstošos eiro mērāmas summas skaidrā naudā, kā arī prāvas naudas summas aizdevuši citiem. Piemēram, 3. biroja galvenais inspektors Igors Ivaščenko mantojis nepilnus 100 tūkstošus eiro no mātes, kurai saskaņā ar žurnāla vēstīto nav redzamu ienākumu un kura mitusi vienkāršā dzīvoklī Latgales priekšpilsētas daudzdzīvokļu namā. Gadu vēlāk inspektors saņēmis vēl vienu prāvu mantojumu. "Ir" vēsta, ka ekonomisko noziegumu apkarotāju skaitā ir seši likumsargi, kuri aizvadītajos gados deklarējuši aizdevumus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā. Savukārt 24 no 159 izmeklētājiem īsāku vai ilgāku laiku deklarējuši skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 5000 eiro. Lielāko summu, kas uzkrāta skaidrā naudā, "Ir" atklājis jaunākā inspektora Daiņa Vitkas 2002. gadā deklarācijā 35 612 eiro. Policijā gan togad viņš nopelnījis vien 3424 eiro. ENAP vadītājs Pēteris Bauska žurnālam skaidrojis, ka kolēģi par "Ir" uzdotajiem jautājumiem snieguši paskaidrojumus, kas vadītājam šķituši "skaidri un saprotami". Policisti gan nevēloties publiski taisnoties, jo visi līdzekļi esot likumīgi, vēsta izdevums. Tāpat Bauska uzsvēris, ka deklarācijas ir tikai "viens no puzles gabaliņiem", kā vērtēt izmeklētāja darbu. Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis izdevumam norādījis, ka nevar likumsargiem aizliegt uzkrāt skaidru naudu, taču katras struktūrvienības vadītājam ir jāuzrauga savi darbinieki. Taujāts par to, vai 100 tūkstošus eiro liels mantojums policistiem ir normāla prakse, Ķuzis žurnālam norādījis, ka katram situācija ir atšķirīga un nevar teikt, ''ka tas ir kaut kas slikts, nezinot, kā tas ir noticis”.”

Savukārt par tāda grēka kā korupcija apjomu liecina šādas summas: „Ņemot vērā trīs dažādus korupcijas uztveres indeksus, pētnieki secinājuši, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 13,16% līdz 19,24% iekšzemes kopprodukta, kas ir no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro.”

Visjaunākais piemērs morālajā noslīdējumā ir dīvainības Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes, līdzšinējās Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas amatpersonas deklarācijā. Pats par sevi saprotams, ka runa ir par Astoņkāja stingri kontrolētu amatu un tik lielā mērā grēkos iestiguša cilvēka izvēli, kuru Astoņkājis pēc sirds patikas var raustīt uz visām debess pusēm. Tādu cilvēku nebija grūti atrast. Inga Koļegova acīmredzot apmierina Astoņkāji.

Pie mums morālais noslīdējums nav individuālā trauma, bet gan tautas kolektīvā trauma. Trauma ir tik aptveroša, ka gandrīz nav neviens, kas gribētu nobirdināt līdzjūtības asaras par morālo noslīdējumu. Totāls ir morālais noslīdējums. Totāla ir sabiedrības vienaldzība pret morālo noslīdējumu.

Nākas salīdzinoši atcerēties islandiešus. Islande latviešiem ir svarīga valsts. Islande jau divas reizes pirmā pasaulē atzina LR neatkarību. Islandieši ciena citu tautu patriotismu. Tas nav iespējams bez dziļas cieņas pret savu zemi un bez savas valsts patriotisma. Islandieši ir milzīgi savas valsts patrioti. Savas valsts morālās labklājības vārdā 2016.gada aprīlī islandieši burtiski vairāku stundu laikā padzina ofšoru skandālā iejaukto premjerministru. Islandieši visi kā viens izgāja uz ielas protesta demonstrācijā. Turpretī latvieši par Astoņkāji tikai gudri blādās internetā un ķēķī. Latviešiem Astoņkājis netraucē dzīvot, jo viņu lielākā daļa paši ir Astoņkāja organiska sastāvdaļa. Latviešus var slavēt kā „perestroikas” mantkārības grēka provokācijas etalonu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....