Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tematiskās kopas pirmajā esejā bija runa par latviešu morāles noslīdējumu pēcpadomju gados. Tika atzīta iespēja par morāles noslīdējumu runāt vienīgi skaitļu valodā. Vispirms pētnieciski ir jāapkopo latviešu noziegumu statistika dažādos vēsturiskajos posmos. Pētnieciskais rezultāts var atklāt vai neatklāt morāles noslīdējumu pēcpadomju gados. Līdz šim tāds pētījums nav veikts. Tāpēc nevaram objektīvi spriest par latviešu morāles noslīdējumu pēcpadomju gados.

Tomēr relatīvi objektīva saruna par morāles noslīdējumu var notikt ne tikai skaitļu valodā. Morāles noslīdējumu var izskaidrot kulturoloģiskajā valodā, ņemot vērā kultūras virzības specifiku pēcpadomju gados.

Latviešu kultūra pēcpadomju gados piedzīvoja milzīgas izmaiņas gan sociāli politiskajā un ekonomiskajā jomā, gan garīgās kultūras jomā. Kardināli mainījās cilvēku uzskati, morāli tikumiskās vērtības, garīgā un materiālā orientācija. Pēcpadomju gados latviešu dzīve izmainījās par 180 grādiem, kas vienmēr notiek jaunas sociāli ekonomiskās formācijas apstākļos. Latvieši krasi pārgāja no sociālisma formācijas uz kapitālisma formāciju.

Aizvadītā gadsimta 90.gadu sākumā kapitālisma dzīves kārtība latviešu lielākajai daļai nebija pazīstama. Latviešu lielākā daļa nekad nebija dzīvojusi kapitālistiskajā iekārtā. No latviešiem kapitālismu pazina, protams, trimdas latvieši, kā arī vecākās paaudzes latvieši, kuru bērnība un jaunība pagāja pirmskara Latvijas Republikā. Tā skaitījās kapitālistiskā valsts. Tādējādi tautas vairākums vaigu vaigā ar kapitālisma dzīves kārtību (garīgumu, vērtībām, izaicinājumiem, iespējām, priekšrocībām, trūkumiem, perspektīvām, darba organizāciju, īpašumu formām) tikās pirmo reizi. Kapitālisms bija pazīstams tikai no padomju mācību grāmatām, speciālās literatūras un ideoloģiskā satura.

Principā pāreja no sociālisma uz kapitālismu bija regresīva pāreja. No cilvēces humānistiski antropoloģiskās eksistences viedokļa sociālisms ir cilvēciski progresīvāka iekārta nekā kapitālisms. Sociālisms ir humānāks cilvēces esamības formāts nekā kapitālisms. Diemžēl sociālisms tā ideālajā formātā ir grūtāk sasniedzams mērķis nekā kapitālisms. Sociālisms nav iespējams bez ļoti augstas cilvēciskās kvalitātes. Turklāt masveidīgi (100%) reāli sastopamas ļoti augstas cilvēciskās kvalitātes. Tādu kvalitāti neizdevās sasniegt ne sociālistiskajos eksperimentos pirms XX gadsimta, ne pirmajās sociālistiskajās valstīs XX gadsimtā. Tāpēc sociālisma sistēma sabruka, un Austrumeiropas bijušās sociālisma zemes atgriezās senākajā dzīves kārtībā. Tas praktiski notika regresīvā pārejā no sociālisma uz kapitālismu.

Regresīva pāreja pati par sevi nevar būt laba pāreja. Regresīva pāreja no cilvēkiem automātiski pieprasa atgriešanos zemākā, sliktākā, nepilnīgākā, amorālākā, bezdvēseliskākā, nevērtīgākā stāvoklī. Regresīva pāreja nevar notikt bez regresa visās dzīves jomās.

Tajā skaitā bez morālā regresa – morālā noslīdējuma. Faktiski morālais noslīdējums ir neizbēgams regresīvās pārejas atribūts. Tāpēc var droši atzīt latviešu morālo noslīdējumu pēcpadomju gados, salīdzinot ar padomju laiku. Morālais noslīdējums bija ieprogrammēts izvēlētajā dzīves trajektorijā. No 90.gadiem morālais noslīdējums bija neizbēgama nelaime.

Tas attiecās ne tikai uz latviešiem, bet uz visām bijušās sociālisma sistēmas tautām. Katra tauta tikās ar morālo noslīdējumu. Taču katrai tautai bija savs morālā noslīdējuma apjoms. Tas bija atkarīgs no attiecīgās tautas morāli tikumiskās gradācijas, kas bija nostiprinājusies tautas etniskajā un kulturoloģiskajā evolūcijā. Katrai tautai bija sava morāli tikumiskā gradācija. Latviešiem sava, krieviem, igauņiem, lietuviešiem un citiem sava.

Tāpēc dažādos starptautiskajos pētījumos ir lielākas vai mazākas atšķirības starp tautām. Tā, piemēram, 2016.gada jūnijā medijos bija lasāma šāda informācija: „Latvijā ir viens no augstākajiem sabiedrības neiecietības līmeņiem Eiropā, liecina pētījuma «Dati par pilsonisko sabiedrību» rezultāti, kas šodien prezentēti Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē. Latvijā neiecietības indeksa rādītājs ir 68 punkti, kas ir augstākais rādītājs Eiropā pagājušajā gadā. Tikmēr zemākais neiecietības līmenis ir Zviedrijā, kur indeksa rādītājs bijis 4 punkti. Starp pētījumā iekļautajām valstīm Latvijai priekšā ir arī Igaunija ar 41 punktu. Arī Krievijā neiecietības indekss ir bijis zemāks – ap 50 punktiem.”

Cilvēka dzīve nav iedomājama bez grēku kārdinājumiem jeb, savādāk sakot, grēku provokācijām. Grēkus provocē ārējie apstākļi. Vispirms grēka provokācija pārņem cilvēka apziņu, izraisot grēcīgas domas. Pēc tam grēcīgās domas saplūst ar jūtām. Grēks vēl nav izdarīts, taču jau tiek sajustas grēka izraisītās emocijas, dvēseles saviļņojums, pārdzīvojuma tonuss. Savukārt domu un jūtu saliedētība nekavējoties pārņem savā varā cilvēka gribu, un vairs nekas nevar apturēt izdarīt grēku. Ja cilvēks zaudē divkaujā ar savu gribu, tad grēku neviens nevar aizkavēt, novērst, apturēt.

„Perestroikas” iezvanītā pāreja no sociālisma uz kapitālismu bija unikāla grēku provokācija. Ar tādu vienreizēju grēku provokāciju cilvēce tikās pirmo reizi. Nekad agrāk tik grandiozā mērogā (1990.gada beigās PSRS dzīvoja 293 miljoni cilvēku) ļaudis apzināti un speciāli nemudināja izdarīt visdažādākā tipa noziegumus, sākot ar „prihvatizācijas” noziegumiem un beidzot ar miroņu apzagšanu apbedīšanas birojos.

„Perestroikas” ideologiem padomju cilvēkos izdevās uzkurināt vienu no vislielākajiem t.s. nāves grēkiem – mantkārības grēku, kad manta un nauda kļūst galvenā dzīves vērtība. Šo grēku nosoda pasaules visas reliģijas. Taču „perestroikas” ideologu panākumi ir tik vareni, ka mantkārības grēkā aktīvi iesaistījās pat reliģiskās organizācijas. Turklāt baznīctēvu alkātīgā mantas dalīšana turpinās joprojām tāpat kā alkātīgā mantas dalīšana turpinās joprojām visos pārējos sabiedrības slāņos. 2016.gada jūnijā medijos atkal parādījās informācija par luterāņu grēcīgumu: „Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskā draudze pārmet Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) dokumentu viltošanu, cīnoties par īpašumiem”.

Regresīvajā pārejā no sociālisma uz kapitālismu latviešu tauta tiekas ar diviem pārbaudījumiem. Tajos visdziļākajā būtībā un vislietišķākajā uzskatāmībā atklājās tautas morālā stabilitāte un garīgā izturība. Abi pārbaudījumi atspoguļo latviešu tautas reālo prasmi sev nodrošināt cilvēkiem cienīgu dzīvi.

Pirmais pārbaudījums ir mantkārības grēka provokācija. Otrais pārbaudījums ir valstiskā suverenitāte – iespēja dzīvot suverēnā valstī. Abos pārbaudījumos latviešu tauta ir pilnā mērā izgāzusies.

Tikšanās ar mantkārības kārdinājumu noslēdzās ar noziegumu brīvības ieviešanu, Lielo Bandu, Astoņķāji, masveida zagšanu un blēdībām. Savukārt valstiskā suverenitāte, izrādās, latviešiem nav svēta vērtība. Jau 90.gadu sākumā latviešu sabiedriskajā domā pulsēja jaukais sapnis iestāties Eiropas konfederācijā. Arī šodien sprēgā idiotu idiotiski apgalvojumi par to, ka „Latvija ir dabiska Eiropas civilizācijas un kultūras sastāvdaļa jau gadsimtiem ilgi. Latvija ir neatņemams un būtisks pamatakmens lielajā Eiropas mājā, varētu pat teikt – Eiropas idejā”. Saprotams, idiots var nezināt toponīma „Latvija” ļoti neilgo vēsturi. Viņš var nezināt, ka daudzi rietumeiropieši joprojām neko nav dzirdējuši par Latviju un tradicionāli Latviju jauc ar Lietuvu. Idiots tāpat var nesaprast, ka briti savā referendumā vēlējās atkratīties no nepieciešamības finansiāli uzturēt „būtisko pamatakmeni”. Idiots var neapzināties, ka ir pamatīgi sasmīdinājis pasauli ar „Eiropas idejas” idiotisko traktējumu.

Pēcpadomju gados ir bijis drausmīgs morālais noslīdējums, novedot valstisko dzīvi līdz kraham. Pašlaik morālais noslīdējums ir nonācis līdz viszemākajam iespējamajam līmenim. Zemāk noslīdēt vairs nav iespējams. Morālā deģenerācija aptver sociālās institūcijas, kuru funkcija ir nepieļaut un enerģiski vērsties pret morālo noslīdējumu. Sabiedrībā vairs nav neviens spēks, kas spētu vērsties pret morālo noslīdējumu.

Katastrofālo stāvokli raksturo, piemēram, šāda drūma ziņa: „Sestdaļa ekonomisko noziegumu apkarotāju deklarē lielus skaidras naudas uzkrājumus. Katram sestajam ekonomisko noziegumu izmeklēšanā iesaistītajam policistam gada laikā vai ilgākā laika posmā izdevies uzkrāt skaidru naudu, kas lēšama vairāk nekā 5000 eiro apmērā, pēc 159 policistu amatpersonu deklarāciju izpētes ceturtdien vēsta žurnāls "Ir". Žurnāls pārbaudījis teju 1600 visu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) un Rīgas reģionālās pārvaldes 3. biroja policistu amatpersonu deklarācijas. "Ir" izpētījis, ka daļa policistu iepirkuši nekustamos īpašumus, uzkrājuši tūkstošos eiro mērāmas summas skaidrā naudā, kā arī prāvas naudas summas aizdevuši citiem. Piemēram, 3. biroja galvenais inspektors Igors Ivaščenko mantojis nepilnus 100 tūkstošus eiro no mātes, kurai saskaņā ar žurnāla vēstīto nav redzamu ienākumu un kura mitusi vienkāršā dzīvoklī Latgales priekšpilsētas daudzdzīvokļu namā. Gadu vēlāk inspektors saņēmis vēl vienu prāvu mantojumu. "Ir" vēsta, ka ekonomisko noziegumu apkarotāju skaitā ir seši likumsargi, kuri aizvadītajos gados deklarējuši aizdevumus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā. Savukārt 24 no 159 izmeklētājiem īsāku vai ilgāku laiku deklarējuši skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 5000 eiro. Lielāko summu, kas uzkrāta skaidrā naudā, "Ir" atklājis jaunākā inspektora Daiņa Vitkas 2002. gadā deklarācijā 35 612 eiro. Policijā gan togad viņš nopelnījis vien 3424 eiro. ENAP vadītājs Pēteris Bauska žurnālam skaidrojis, ka kolēģi par "Ir" uzdotajiem jautājumiem snieguši paskaidrojumus, kas vadītājam šķituši "skaidri un saprotami". Policisti gan nevēloties publiski taisnoties, jo visi līdzekļi esot likumīgi, vēsta izdevums. Tāpat Bauska uzsvēris, ka deklarācijas ir tikai "viens no puzles gabaliņiem", kā vērtēt izmeklētāja darbu. Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis izdevumam norādījis, ka nevar likumsargiem aizliegt uzkrāt skaidru naudu, taču katras struktūrvienības vadītājam ir jāuzrauga savi darbinieki. Taujāts par to, vai 100 tūkstošus eiro liels mantojums policistiem ir normāla prakse, Ķuzis žurnālam norādījis, ka katram situācija ir atšķirīga un nevar teikt, ''ka tas ir kaut kas slikts, nezinot, kā tas ir noticis”.”

Savukārt par tāda grēka kā korupcija apjomu liecina šādas summas: „Ņemot vērā trīs dažādus korupcijas uztveres indeksus, pētnieki secinājuši, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 13,16% līdz 19,24% iekšzemes kopprodukta, kas ir no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro.”

Visjaunākais piemērs morālajā noslīdējumā ir dīvainības Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes, līdzšinējās Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas amatpersonas deklarācijā. Pats par sevi saprotams, ka runa ir par Astoņkāja stingri kontrolētu amatu un tik lielā mērā grēkos iestiguša cilvēka izvēli, kuru Astoņkājis pēc sirds patikas var raustīt uz visām debess pusēm. Tādu cilvēku nebija grūti atrast. Inga Koļegova acīmredzot apmierina Astoņkāji.

Pie mums morālais noslīdējums nav individuālā trauma, bet gan tautas kolektīvā trauma. Trauma ir tik aptveroša, ka gandrīz nav neviens, kas gribētu nobirdināt līdzjūtības asaras par morālo noslīdējumu. Totāls ir morālais noslīdējums. Totāla ir sabiedrības vienaldzība pret morālo noslīdējumu.

Nākas salīdzinoši atcerēties islandiešus. Islande latviešiem ir svarīga valsts. Islande jau divas reizes pirmā pasaulē atzina LR neatkarību. Islandieši ciena citu tautu patriotismu. Tas nav iespējams bez dziļas cieņas pret savu zemi un bez savas valsts patriotisma. Islandieši ir milzīgi savas valsts patrioti. Savas valsts morālās labklājības vārdā 2016.gada aprīlī islandieši burtiski vairāku stundu laikā padzina ofšoru skandālā iejaukto premjerministru. Islandieši visi kā viens izgāja uz ielas protesta demonstrācijā. Turpretī latvieši par Astoņkāji tikai gudri blādās internetā un ķēķī. Latviešiem Astoņkājis netraucē dzīvot, jo viņu lielākā daļa paši ir Astoņkāja organiska sastāvdaļa. Latviešus var slavēt kā „perestroikas” mantkārības grēka provokācijas etalonu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

21

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

FotoInformējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā likumprojektā “Par valsts budžetu 2019. gadam” nav paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra, un, balstoties uz 2019. gada 20. februāra LIZDA Padomes ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu, 2019. gada 20. martā no plkst. 8.30 līdz plkst. 11:00 pie Latvijas Republikas Saeimas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LIZDA) organizēs izglītības un zinātnes darbinieku piketu.
Lasīt visu...

10

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

FotoAtvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru simbolizēja komunistiskā un fašistiskā iekārta. Molotova – Ribentropa pakta aktualizēšana nozīmēja būtiskas izmaiņas sabiedriskās domas uzskatos. Komunisms vairs nebija fašisma ienaidnieks, bet tā sabiedrotais. Tik radikālai uzskatu maiņai vajadzēja stingrus pamatus, ko nodrošināja atvērtās sabiedrības idejiskās nostādnes.
Lasīt visu...

21

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

FotoBaudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā ir drūmi. Visu mūžu dzīvoju Rīgā. Gan mani, gan māsu vecāki pie rociņas aizveda uz skolu, sameklēja klases audzinātāju un atvadījās. Turpmāk paši gājām uz skolu un paši pārnācām mājās. Neatceros, ka skolā būtu noticis kāds incidents, kurā būtu cietuši izglītojamie.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...