Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no septiņiem t.s. nāves grēkiem ir lepnība. Pie mums šis nāves grēks izpaužas negaidītā veidā – grēku publiskās nožēlošanas procesā. Lepnība izpaužas, publiski nožēlojot grēkus.

Lepnība tāpat kā pārējie nāves grēki ir dvēseles bojāejas sākums. Lepnību (lat. superbia) min pirmajā vietā no septiņiem nāves grēkiem. Dantes šķīstītavā pirmajā aplī atbrīvojās no lepnības.

Lepnības variācijas ir godkāre, iedomība, pašlepnums, augstprātība, uzpūtība, slavas kāre, lielīšanās. Lepnības kontekstā mēdz būt pārākuma mānija, lišķība, viltība, divkosība, pielīšana, nekaunība, ārišķība. Lepnības saknes ir tumsonība, stulbums, intelektuālā aprobežotība. Lepnība burbuļo bez pazemības, pieticības, padevības, taktiskuma. Lepnība ieved melu pasaulē. Lepnības apsēstais cilvēks nemeklē savu pelnīto vietu dzīvē, bet vienmēr grib būt labāks nekā ir patiesībā. Lepnības apsēstais cilvēks tāpēc vienmēr ir neapmierināts un neatzīst pazemības, pieticības, padevības, taktiskuma pilnveidošanu. Viņa misija ir kalpošana godkārei un ārišķībai.

Pēcpadomju Latvijā grēku publiskā nožēlošana ir populāra. Medijos var sastapt daudzas grēksūdzes. Publiski nožēlot grēkus galvenokārt mīl valdošās kliķes eksemplāri. Protams, runa ir par grēku nožēlošanas imitāciju, bet nevis grēku īstu nožēlošanu. Valdošās kliķes grēku īstā nožēlošana ir nākotnes perspektīva.

Grēku nožēlošanas popularitāte ir saistīta ar „politiķu” paaudžu maiņu. Skaisti izsakoties, no politiskās skatuves aiziet vecie aktieri. Respektīvi, aiziet „perestroikas” gados padomju specdienestu atlasītie un masu komunikācijā speciāli popularizētie „lāčplēši”, un aiziet „brīvvalsts” periodā pārsvarā no ielas uzklīdusī politiskā „elite”. Viņi grēksūdzēs koķeti atceras savu vēsturisko lomu pēcpadomju vēsturiskajos notikumos, patētiski nožēlojot nerealizētās ieceres.

Piemēram, no „elites” aiziet gados svaigi deputāti, ministri un ministru prezidenti. Viņu partiju biznesa projekti ir izpildīti, partijas pajukušas un viņiem faktiski vairs nespīd atgriešanās pie Lielās Siles. Daudzi no viņiem nevar nomierināties un mājās sēdēt klusu pie televizora. Tā vietā viņi cenšas turpināt tēlot nacionālos varoņus, ekonomiskos stratēģus, politiskos guru, valsts glābējus, valsts stūmējus Eiropas Stikla kalnā.

Iespējams, lieta ir nopietna. Iespējams, var apstiprināties šāds nopietns novērojums. Daži Rīgas mediji joprojām sistemātiski turpina popularizēt „perestroikas” specvajadzībām tautā izslavētos „lāčplēšus”. Žurnālistu izkārtotās „lāčplēšu” publiskās grēksūdzes ir bieži lasāmas. Viscentīgāk par to rūpējas „Diena”, „NRA”. Šie izdevumi visaktīvāk pievēršas „lāčplēšu” spodrināšanai, tautai atgādinot par padomju laikā „uzpiārētajiem” varoņiem bez reāliem varoņdarbiem mākslā, literatūrā, zinātnē, ekonomikā, politikā. Tā vien liekas, ka „brīvvalstī” turpinās padomju tradīcijas cilvēku muļķošanā un šo tradīciju turpināšanos kāds speciāli uzrauga un koriģē.

Protams, mēdz būt izņēmumi. Ne visas publiskās grēksūdzes ir lepnības burbuļi. Var novērot zināmu tendenci. Lepnības burbuļi parasti ir ”lāčplēšu” grēksūdzes. „Lāčplēši” nedomā nožēlot grēkus. Viņi pastrādā jaunu grēku. Turpretī „brīvvalsts” periodā no ielas uzklīdušās „elites” grēksūdzes parasti nepastrādā lepnības nāves grēku. Tas ir loģiski. Pēcpadomju „elitei” nav ar ko lepoties. Viņi nevar sev pierakstīt līdzdalību „brīvības cīņās”. Par pēcpadomju ekonomiskajiem varoņdarbiem arī nav ieteicams plātīties. Publiku tas ļoti kaitina. Vienīgi atliek sevi mazliet pakritizēt. Tas publikai patīk.

Tā tas, piemēram, notiek bijušā premjerministra I.Emša nesenajā intervijā aģentūrai „LETA”. Viņš pieļautās aplamības pilnā mērā neatzīst. Taču necenšas īpaši lepoties ar savu darbu valdībā: „Iespējams, mēs bijām pārāk naivi un ticējām, ka Eiropas Savienības(ES) brīvais tirgus, kur ir brīva produktu kustība, nodrošinās mūsu zemnieku saražotās produkcijas realizāciju[..]Bet izrādījās, ka tirgus vairāku iemeslu dēļ nemaz tik brīvs nav”.

Savādāka aina ir laikrakstā „Diena” šīs vasaras intervijā ar Jāni Peteru. Petera kungs ir tipisks „lāčplēsis”. Var droši teikt – jauno laiku „hiperlāčplēsis”. Viņš ir cilvēces vēsturē unikālās „perestroikas” viens no galvenajiem personāžiem Latvijā. Viņš pats to vairākkārt ir apliecinājis 90.gadu publikācijās, lielības aklumā atklājot „perestroikas” grandiozo noziegumu organizatoriskos paņēmienus. Viņa pienākums ir atvainoties latviešu tautai par nacionāli nodevīgo darbību „perestroikas” laikā. Saprotams, atvainošanos nesagaidīsim. Ne tas morālais tips. VDK strādāja lielmeistari morālo deģenerātu uztaustīšanā un izmantošanā. Morālie deģenerāti turpina tēlot ne tikai rakstniekus, dzejniekus, zinātniekus, bet arī nacionālos varoņus, tādējādi izšķaidot jaunu nāves grēku. Viņi nepazīst kaunu, atbildību, vainas sajūtu. Domājams, daži no viņiem (piem., D.Īvāns) joprojām nesaprot, ka viņu destruktīvās darbības upuris ir morāli šausmīgi traumētā latviešu tauta. „Perestroika” ir humanitārā katastrofa. Tāda katastrofa ļoti negatīvi atsaucās uz cilvēku cilvēciskumu.

Lūk, daži citāti no Petera kunga lepnības burbuļiem: „Redziet, es nekad neesmu pārspīlējis tās pārmaiņas, un es vienmēr esmu savā darbībā bijis diezgan mērens. Kas man ir arī pārmests. Lai gan man pašam liekas, ka mans diplomātiskums ļāva sarunāties gan ar Tautas frontes radikālajiem cilvēkiem, gan Centrālkomiteju, ar Gorbunovu, ar Pugo. Es tolaik gribēju kļūt par PSRS tautas deputātu, jo domāju, ka viss izšķirsies Maskavā. Es gribēju tur būt klāt un savu spēku iespējās piedalīties. Starp citu, mans konkurents toreiz konkrētajā vēlēšanu apgabalā bija Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, vēlākais Valsts prezidents (smejas). Es viņu uzvarēju, bet mēs viens pret otru izturējāmies laipni. Viņš, jau prezidents būdams, jautāja: vai atceries, kā mēs uzstājāmies Matīšu kultūras namā un cilvēki bija izbrīnīti, ka mēs viens otru negānām?[..]

Skaidrs, ka arī Tautas fronte varēja kaut ko darīt citādi, tomēr tā arī daudz ko izdarīja. Es jau esmu ķeceris. Man patīk[..]doma, ka viss izšķīrās Maskavā. PSRS Augstākā padome, PSRS Tautas deputātu kongress – baltiešu deputāti strādāja solidāri kā vienota grupa, un tas mums ļāva arī paust savu viedokli visai pasaulei. Jo tur bija klāt preses pārstāvji no visas pasaules. Un mēs atklāti runājām par neatkarību. Bet, protams, šeit, Latvijā, Tautas fronte visā šajā lietā ļoti palīdzēja.[..]

Es par to latviskumu esmu tik daudz dzejoļu rakstījis padomju laikā, ka... daži tagad vairs neder (iesmejas). Kaut vai tāpēc, ka ir citas paaudzes uzaugušas. Kādas ir latviskuma izpausmes? Es minēšu to šabloniskāko – Dziesmu svētki. Jo pat padomju laikā kodols bija latvisks – jā, bija divas dziesmas krieviski, viena dziesma veltīta Ļeņinam, bet pārējais bija latvisks. Un šodien arī šis latviskums ir. Kad es klausos Jāņu vakaru (pat ne Gaismas pili), es pilnīgi peldu latviskuma jūrā...”

Interesanti ir padomāt par žurnālista norādīto Petera kunga smiešanos intervijas laikā. Par ko viņš smējās?

Vispirms smējās par to, ka viens vīrs no LPSR visaugstākās nomenklatūras LR kļuva par Valsts prezidentu. Pēc tam smējās par savu padomju laika „daiļradi”.

Par to visu patiešām ir jāsmejas! LPSR/LKP vadošo kadru nokļūšana LR politiskajā vadībā patiešām ir smieklīgs fakts. Tik smieklīgs fakts, ka par to nebaidās ciniski ņirgāties pat tādi „perestroikas” varoņi kā Peters. Jānis Peters taču par katru cenu vēlas tautā uzturēt cēlo priekšstatu par savu varonīgo ieguldījumu „brīvības cīņās”. Tāpēc viņš nekādā gadījumā nedrīkst atklāt patiesību. Taču situācija ir jocīga. Petera kunga ieskatā latvieši ir tik lielā mērā nozombēti, ka no viņu saprāta un spriešanas spējām nekas nav palicis pāri. Peters ir pārliecināts, ka latvieši nav spējīgi saprast viņa cinisko ņirgāšanos par LR realitāti, kad „bijušais” var kļūt Valsts prezidents. Peters ir stingri pārliecināts, ka latviešiem nekad nepieleks, kas patiesībā bija „brīvības cīņas”, kas patiesībā tika radīts LPSR vietā un kāda loma šajā drausmīgajā mahinācijā bija Peteram.

Saprotams, jāsmejas ir arī par „daiļradi”. Tā ir tik nevērtīga, ka pats autors par to šodien smejas. Reizē smieklīgi redzam, kādu kroplu materiālu padomju laikā speciāli iesmērēja sabiedrībai, lai tā dievinātu autoru un vajadzības gadījumā autors varētu manipulatīvi kalpot kā „nacionālais varonis”.

J.Petera lepnības burbuļi un cinisms atstāj ļoti nomācošu iespaidu par latviešu likteni. Nomācošu iespaidu atstāj arī šī kunga mūža liktenis. Aizvadītajam mūžam patiesībā nav nekādas vērtības. No aizvadītā mūža cilvēks nevar ne ar ko patiesi lepoties. Viņa mūžā viss ir bijis sasmērēts, neīsts, tēlots, negodīgs. Cilvēciskā enerģija ir izmantota vienīgi destruktīvās un nelietīgās mahinācijās.

Regulāri sabiedrībai tiek atgādināts par Jāņa Jurkāna atrašanos zem šīs Saules. Ja Petera biogrāfijā ir ne tikai „diplomātija” un „politika”, bet arī „daiļrade”, tad Jurkāna biogrāfijā ir tikai „diplomātija” un „politika”. Jurkāns Jānis ir „lāčplēsis”. Taču reizē viņš ir arī tipisks pēcpadomju politiskās „elites” pieklīdenis no ielas. Par viņa dzīvi pirms „perestroikas” publikai gandrīz nekas netiek stāstīts. Tam var būt vismaz divi iemesli: nav ko stāstīt vai vēl nav pienācis laiks atklāt padomju valsts drošības noslēpumus.

Wikipedia” par J.Jurkānu ir šāda informācija: „1974. gadā beidzis Latvijas Valsts universitāti angļu valodas specialitātē. Atmodas laikā aktīvi iesaistījies sabiedriskajos procesos, bija Latvijas Tautas frontes biedrs. No 1990. līdz 1992. gadam bija pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Ivara Godmaņa valdībā. No 1994. līdz 2005. gadam J. Jurkāns bija Tautas Saskaņas partijas priekšsēdētājs. 5., 6., 7., 8. Saeimas deputāts. 1995. gadā tika atkārtoti izvirzīts ārlietu ministra amatam Saeimas uzticību neguvušajā Ziedoņa Čevera sastādītajā Ministru kabineta sastāvā. No 1994. līdz 1996. gadam TSP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, bet no 1997. līdz 2003. gadam — TSP un PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. 2005. gadā izstājās no TSP un tās Saeimas frakcijas, nepiekrītot iestāšanās "Saskaņas Centrā" nosacījumiem, bet 9. Saeimas vēlēšanās atbalstīja SC. Vēlāk biedrības "Baltijas asociācija — transports un loģistika" prezidents, kā arī Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika palīgs ārlietu jautājumos. 2011. gadā atgriezās politikā, lai piedalītos 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās kā Šlesera Reformu partijas LPP/LC kandidāts un potenciālais ārlietu ministra kandidāts, taču saraksts nesaņēma vēlētāju atbalstu un Saeimā neiekļuva”.

Jurkāna kunga lepnības burbuļi uzvārās snobisma smalkajā putojumā. Atceros, viņam vienmēr bija snoba un franta reputācija. Par viņa snobismu uzjautrinājās ne tikai rīdzinieki. 90.gados uzjautrinājās arī Latgalē, Daugavpilī, kur dzīvoja snoba kunga uzticamākais „elektorāts”.

Pirms kāda laika „NRA” publicētā intervija liecina par snobisma progresēšanu. Mūsu slavenākajam snobam no visas sirds novēlot ilgu mūžu, nepieciešams atgādināt snobu klasisko identifikāciju: „Viņš dzīvoja kā snobs, un viņš nomira kā snobs”.

Jurkāna Jāņa snobisms faktiski ir tīkama vēsma mūsu vienmuļajā un garlaicīgajā politiskajā piesārņojumā. Snobisms nav laba lieta. Taču vienmuļība un garlaicība ir vēl nelabāka lieta. Pie tam vēl tad, ja vienmuļība un garlaicība ir garīgās aprobežotības pazīmes, ko nekad nevarēs glābt neviens Saeimas analītiskais dienests, par kura vajadzību pašlaik gudri spriedelē dauni auri.

Snobisms ir ne tikai noteiktas modes, gaumes, manieru, dzīves stila pielūgsme, bet arī slikta attieksme pret citiem. Snobisms ir augstprātīga attieksme pret citiem. Snobs vienmēr citus uzskata par muļķiem. Snobs pretendē uz pārākumu prātā, zināšanās, izpratnē. Snobs uzskata, ka viņam ir izsmalcinātāka gaume nekā pārējiem. Snobs ir smieklīgs. Taču snobs nekad nav bezpalīdzīgs, jo tic snobisma kulta lietderībai. Snobismā stils un estētisms ir pārāks par ideoloģiju – attiecīgā cilvēka idejisko satvaru, idejisko devumu, kvalitāti, potenciālu. Tāpēc var teikt, ka snobisma ideoloģijā ietilpst tikai stils un estētisms.

Snobs nav gudrs cilvēks. Tas ir pats par sevi saprotams. Gudram cilvēkam snobisms ir pretīgs. Gudrs cilvēks nekad nenolaidīsies līdz snobiskām izdarībām. Uz tām ir spējīgs tikai prāta ziņā aprobežots cilvēks.

Mūsu „politiķu” aprindās aiziešana no „politikas” diezgan bieži ir sabiedrībai nospēlēts burvīgs rituāls. Rituāla baudītājiem pirmkārt un galvenokārt tiek iešķērēts, ko viņi zaudē un kas viņiem pietrūks turpmākajā politiskajā ušņu dobē pēc dotā „politiķa” aiziešanas.

Šis rituāls ne reti tiek nospēlēts vairākas reizes. Arī Jurkāna kungs ir vairākas reizes noorganizējis burvīgo rituālu. Snobam šis burvīgais rituāls ir ļoti izdevīgs, sniedzot kārtainu iespēju demonstrēt snobismu – pārākumu, neaizstājamību u.tml. Snobam ir iespējams šo rituālu nospēlēt neatkārtojami eleganti, stilīgi un valdzinoši. Snobs nekad neuztraucās par elegances, stilīguma un valdzinājuma plātību, ārišķīgo seklumu un piederību filistra repertuāram.

Intervijā ir stāstīts par Jurkāna kunga kārtējo „aiziešanu”. Šoreiz viņš esot „aizgājis” ne tikai no „politikas”: „Esmu pārcirtis savas saites ar pagātni (!?).[..]Esmu iesācis jaunu, skaistu dzīvi, man vispār visa dzīve ir posmos. Šajā jaunajā posmā ieejot, esmu ļoti daudz cilvēku no savas dzīves izņēmis ārā un nobloķējis. Es mēģinu atbrīvoties no laika rijējiem un cilvēkiem, kas man garīgi ir sveši vai arī nav pietiekami tuvi.»

Pagātnes nociršana ir notikusi tipiski snobiski: „Pašlaik ir milzu entuziasms rakstīt grāmatu un to arī daru”. Lieta ir tā, ka snobu snobismā ietilpst „grāmatas rakstīšana”. Tam ir starptautisks vēriens. Eiropiešu daiļliteratūrā tēlotie snobi visi raksta „grāmatu”. Tas vispār ir interesanti. Snobs nekad neraksta romānu, stāstu, noveli, memuārus, dzejoli, lugu, dienasgrāmatu. Snobs vienmēr raksta „grāmatu”. Snoba izjūtās „grāmata” (tehniskais noformējums) ir kaut kas respektablāks nekā grāmatas žanriskais saturs (romāns, stāsts utt.). Iespējams, tas ir tāpēc, ka praktiski nekas netiek rakstīts un uzrakstīts. „Grāmatas” rakstīšana ir skaisti meli. Vismaz tā tas vienmēr ir daiļliteratūrā. Daiļliteratūras snobs nemaz nav spējīgs uzrakstīt grāmatu.

Intervijā mūsu slavenais snobs turpina: „Jūtos brīvs, sakārtots un laimīgs. Sekoju vecā grieķa Zorbas padomam: «Cilvēkam ir jābūt nedaudz trakam, jo citādi viņš nekad neuzdrošināsies pārcirst pagātnes važas.» Esmu bijis pietiekami traks un pārcirtis savas saites ar pagātni (!?). Brīvība palīdz man bezkaislīgi atskatīties (!?), izvērtēt radus, draugus (!?). Atšķirt draugus no paziņām. Pamatīgi esmu iztīrījis kontaktus telefonā, man patīk šis attīrīšanās process.[..]Mēģinu dzīvot bauslīgi (!?), taču pieskatot, lai mani prieka avoti neizsīkst (!?). Sportoju. Vasarā spēlēju golfu, ziemā – tenisu”.

Citātā nepieciešams komentēt divus momentus. Patiesībā – četrus. Tomēr vārdus „izvērtēt radus, draugus” nekomentēšu. Tāpat viss ir skaidrs. Nekomentēšu arī Jurkāna loģiskās spriešanas spējas, no vienas puses „pārcērtot savas saites ar pagātni”, bet no otras puses „bezkaislīgi atskatoties” uz pagātni. Arī šajā gadījumā viss ir skaidrs. Komentēšu tikai divus momentus.

Pirmkārt, Jurkāna Jāņa minētais „vecais grieķis Zorba” nav reāla personība kā, teiksim, Platons, Aristotelis. Tas ir romāna nosaukums. Romāns publicēts Jurkāna Jāņa dzimšanas gadā (1946) grieķu valodā. Pazīstama ir filma „Grieķis Zorba”.

Otrkārt, mēs, parastie cilvēki, nedrīkstam bez uzmanības atstāt tādu snobam svarīgu šifrējumu kā „Vasarā spēlēju golfu, ziemā – tenisu”. Šifrējumā ir iešifrēta snoba snobiskās dzīves jēga.

Snobisms ir ne tikai lepnības burbuļi. Snobisms ir arī augstākās sabiedrības modes, gaumes, manieru dievināšana. Snobs ar snobismu vienmēr vēlas demonstrēt piederību augstākajai sabiedrībai. Demonstrācijas līdzekļi ir visdažādākie. Tajā skaitā tādi sporta veidi kā golfs un teniss.

Nav noslēpums augstākās sabiedrības (piem., aristokrātijas) saistība ar abiem minētajiem sporta veidiem. To zina arī mūsu dārgais snobs. Viņš zina, ka nekādā gadījumā publikai nedrīkst atklāt savu nodarbošanos ar boksu, svarcelšanu, novusu vai kādu citu „nearistokrātisku” sporta veidu pat tad, ja tā būtu svēta patiesība.

Jurkāna kungs ir Latvijas polis. Poļiem bija aristokrātija. Latvijā esmu sastapis daudzus poļus. Poļu vīrieši parasti tūlīt informē par savu aristokrātisko (muižniecisko) izcelsmi. Būtu ļoti patīkami, ja arī Jurkānam Jānim izrādītos aristokrātiska izcelsme. Tad viņš droši varētu golfam un tenisam pieplusot polo, biljardu, pokeru, burāšanu, slalomu, jāšanas sportu.

Snobs Jurkāns eleganti raksturo attiecības ar „politiku”: „Esmu sakārtojis savu politisko arhīvu. Rakstu grāmatu. Gribu uzrakstīt par laiku, kad likās, ka Latvijā cilvēki ir sadevušies rokās lielam virsuzdevumam – atjaunot savu valsti.[..]Par to arī būs – kā 25 gadu laikā apzagām savu valsti un nu dzīvojam nozagtā valstī. Zagšana notika ar visu mūsu klusu ciešanu un likumu noteiktajā kārtībā. Gudrās galvas likumos iestrādā plaisas, kur blēžiem paslēpties. Tāpēc jau cietumā neviens nesēž. Jaunāka paaudze mums pārmet, ka mantojumā esam atstājuši nozagtu, korumpētu valsti. Tā diemžēl ir. Lai nu kā, bet mantojumā tomēr saņēmāt neatkarīgu valsti (!?). Mēģiniet to sakārtot pēc sava prāta un saprašanas. Šobrīd politiku nosaka partiju intereses, nevis valsts politika. Latvijas politikai nav laikmeta ožas.”

Skan jestri un aizkustinoši. Taču faktiski skan negodīgi. Skan nozombētajiem. Mantojumā netika saņemta „neatkarīga valsts”. Jurkāns turpina „lāčplēšu” nelietīgo muldēšanu. Pirmais ārlietu ministrs nevar nezināt par „perestroikas” specdienestu un kompartijas faktiskajiem mērķiem, ģeopolitiskajām mahinācijām starp Kremli un Balto namu. Pirmais ārlietu ministrs nevarēja nebūt šo mahināciju līdzautors. Mūsu dārgais snobs ir visīstākais valsts nodevējs. Viņš cenšās izvairīties no atbildības par valsts nodevību. Viņš zina, kāds soda mērs gaida valsts nodevējus.

Jurkāns Jānis ir ne tikai snobs, bet arī nekaunīgs svētulis. Viņš ar savu it kā drosmīgo atklātību pastrādā jaunu grēku, uzveļot visu vainu „varas partijām” un murgojot par kaut kādu balsošanas teoriju: „[..]balsojis esmu «slikti». Izšķir sliktus balsojumus (!?) un noziedzīgus. Noziedzīgi balsojis neesmu (!?). Esot opozīcijā, noziedzīgi nebalso (1?). «Saskaņa» jau divdesmit gadus ir opozīcijā (!?). Nauda ir liels kārdinājums. Varas partiju politiķi ir iemācījušies formulu, kā vislabāk atbrīvoties no šī kārdinājuma – vienkārši tam padoties. No vienas puses, man politikā bija viegli. Es ļoti agri (!?) apmierināju visus savus politiskās godkārības nervus.”

Latviešu sabiedrība nekad netiks vaļā no Jurkāna. Tas atklājās intervijā. Būšot atkal jauna atgriešanās politikā: „Visu laiku esmu politikā. Ja esi tik ilgus gadus bijis politikā, no tās tik vienkārši aiziet nevar. Nav bijušo politiķu (!?): vienmēr liekas, ka zini, kā vajadzētu, un kāpēc nav tā, kā biji iedomājies. Esmu mēģinājis dzīvot valstij, politikai garām. Nesanāk.”

Kā redzam, Jurkāna kunga smadzenēs ir stabila asociatīvā saikne starp „politiku” un labi zināmo lepno profesiju. Tās pārstāvji mīl uzsvērt, ka viņu profesijā „nav bijušo”. Tāpēc ar Jurkāna Jāņa atgriešanos ir jāsamierinās. Atgriešanās (īstenībā – mūžīga klātbūtne) ir profesionāli pamatota un profesionāli izskaidrojama. Mūžīga klātbūtne ir profesijas esence, kvintesence.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

12

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...