Grēta, glāb Baltijas jūru! Tu to vari
Otto Ozols, MeriDemokrātu kustības vadītājs26.09.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
švamme
26.09.2019. 18:38"Climate change", kā tas tiek pasniegts no šiem afēristiem un Barkovska, DABĀ NEPASTĀV, nav iespējams un tas jau sen ir pierādīts. Bet tā kā Latvijā visi mediji acīmredzot barojas no šo garā vājo brēcēju pasviestajām drupačām, LV šos pierādījumus (ar ko pilns internets) NEVIENS medijs nepublicē.
..un tas brīdis, kad tu jūti, ka tev taisnība un esi vairākumā, bet publicēts tiek mazākuma viedoklis, un arī klajš šarlatānisms... vispār pa latviski vairs lasīt pat negribas...
Nepaslinkojiet, paklausieties šis ir tikai 17 min.
https://www.youtube.com/watch?v MSkNIpNWX0k
īstenībā
26.09.2019. 17:24»
hm
Nabaga Grēta! Ar Rotšilda jahtu un 80 apkalpes locekļiem devā pāri okeānam, lai ANO asamblejā nolasītu špikeri lielo onkuļu naudas pelnīšanas nolūkam. Klimata kontrole ir bizness, tāpat kā karš. Triljonu vērts...
tā ir politiska pedofīlija
Slàtavas Kencis
26.09.2019. 16:56Dïvànà pirdéji katru rïtu pa Daugavu uz Baltijas Jüru pludina savu urïnu, kakas ,kà arï prezus.
Udens no Daugavas tiek süknéts atpakal uz katra
dïvànà pirdéja dzivokli ,pilnai laimei. Tik lielai
laimei,ka nemitigi uzbrük mazajai skolniecei Grétai.
hm
26.09.2019. 16:48Nabaga Grēta! Ar Rotšilda jahtu un 80 apkalpes locekļiem devā pāri okeānam, lai ANO asamblejā nolasītu špikeri lielo onkuļu naudas pelnīšanas nolūkam. Klimata kontrole ir bizness, tāpat kā karš. Triljonu vērts!
Ne velti to vēlējās sākt Alberts Gors. Saņēma Nobeļa prēmiju, diemžēl bizness apsīka. Taču bagātie onkuļi neliekas mierā. Nauda!
Protams, slims bērns.
Afrikā, kur vienaudži līdzīgā vecumā karo un precas, Jemenā, kur mirst badu. Kāpēc pret patiesi nelaimīgiem un apdalītiem bērniem nav ANO un valstu vadītāju līdzcietības?
Uzminēji
26.09.2019. 16:28»
glābjas kas var!
Otto, nejaucies biznesā! Gan jau ar viņas muti runā kādi gudrāki un izredzētāki ļautiņi
...ar viņas muti runā cits no gudrajiem--soross...,arī dubs šajā procesājau gadiem.
ha-ha
26.09.2019. 16:06Mani 13 gadu vecumā kvalificēja kā pretpadomju propogandistu,kāds esmu arī tagad un tie paši padumisti sekmīgi turpina savas vajāšanas akcijas arī šodien,jo deboļševizācija ir nokavēta,bet boļševiki raujās melnās miesās laupot,jājot smadzenes utt.Pietiek coma materiālos gandrīz 100% tiek aprakstītas boļševiku bojeviku izdarības.Kādu dziesmu meitēns dziedās briedumā var tikai zīlēt.
Upsss
26.09.2019. 15:42»
glābjas kas var!
Otto, nejaucies biznesā! Gan jau ar viņas muti runā kādi gudrāki un izredzētāki ļautiņi
Piekrītu!
Kāds veiksmīgi izmanto meiteni savu interešu lobēšanai un daudzi kā apmāti metas līdzi.
Fēlis
26.09.2019. 15:25Nu ko var muldētis par tām klimata pārmaiņām! Es nesaprotu, kā tik daudzi cilvēki ir pavilkušies uz šo afēru. https://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/292787-viltus-praviesi-un-patiesas-problemas.htm
Tu vari arī tā
26.09.2019. 14:04Vides aizsardzības kluba (VAK) šodien aicina uz gadskārtējo akciju "Lūgšana pie jūras", kas kopš 1998.gada tradicionāli tiek organizēta septembra pirmajā svētdienā, informē VAK viceprezidente Elita Kalniņa.Akcija tiks sākta ar svētbrīdi pie jūras, kuru vadīs Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Arnis Bušs. Pēc tam pie muzeja kopā ar mākslinieci Mariku Magnoliju tiks veidota ziedu mandala, lai lūgšanām un labās apņemšanās nodomiem piešķirtu arī ārēju veidolu, sacīja Kalniņa.
P.
26.09.2019. 13:07»
glābjas kas var!
Otto, nejaucies biznesā! Gan jau ar viņas muti runā kādi gudrāki un izredzētāki ļautiņi
Viņš vienkāŗši mēģina laikus pieslieties kampaņai, kas ar visnotaļ lielu varbūtību drīzumā notiks.
basta
26.09.2019. 13:05te neviens neko netaisās sakarīgi un loģiski risināt, nevajag taču būt tik naiviem....
glābjas kas var!
26.09.2019. 12:56Otto, nejaucies biznesā! Gan jau ar viņas muti runā kādi gudrāki un izredzētāki ļautiņi ...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
