Iesaki rakstu: 
Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Iespējams, ka augstā amatpersona gribēja kā labāk, pievērst uzmanību līdzekļu trūkumam, tomēr sanāca kā vienmēr. Varētu pat teikt, ka sacītais izraisīja bažas, kāda tad īsti ir izpratne par satiksmes drošību un tās nozīmi mūsu valstī atsevišķu institūciju varas gaiteņos?
Valsts sekretāra neveiklais paziņojums atkal aktualizēja jau it kā piemirsto jautājumu, kas valstij ir fotoradari - naudas pelnīšanas vai satiksmes drošības stiprināšanas instruments? Taisnība, ka valsts budžetā katru gadu tiek plānota sadaļa, kurā ir ieņēmumi no soda naudām par ceļu satiksmes pārkāpumiem, to vidū no fotoradariem. Tomēr valstisks mērķis ir nevis visiem spēkiem šo sadaļu piepildīt, bet panākt, ka šādu soda vairs nav, vismaz no fotoradariem. Tad programmas mērķis būs sasniegts, ja autovadītāji nebūs pārkāpuši ātruma ierobežojumus.
Pret naudas pelnīšanas sacensībām Latvijas Automoto biedrība (LAMB) skaļi iestājās jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad uz ceļiem saimniekoja odiozais uzņēmums Vitronic Baltija un slēpa aiz krūmiem un kokiem savus pārvietojamos ātruma mērītājus, lai tikai no autovadītājiem iekasētu pēc iespējas vairāk naudas. Tas nekas, ka vieta nebija satiksmei bīstama. Tie laiki jeb fotoradaru seriāla pirmā sezona ir jau sen beigusies, un tās dotās mācības, kā atklājas, gandrīz pilnībā aizmirstas.
Otrā sezona sākās lēni, stacionārie fotoradari uz Latvijas ceļiem parādījās pakāpeniski, un šobrīd satiksmei bīstamās vietās visā Latvijā ir izvietotas 100 iekārtas. Vēl 50 radarus un 50 mulāžas plānots uzstādīt nākamajā gadā. Valsts policijas rīcībā ir arī 12 pārvietojamie fotoradari, video radari, kas uzstādīti policijas patruļmašīnās un portatīvie radari. Tātad kopumā visai solīds aprīkojums.
LAMB neuzskata, ka pie katra laternas staba ir jāpiestiprina kāds ātruma mērītājs. Mēs esam par drošu satiksmi, un, ja līdzšinējā programma, vismaz fotoradaru tuvumā glābj dzīvības, tā ir jāturpina, savukārt, ja varas gaiteņos tā tiek vērtēta tikai kā labs naudas pelnīšanas veids, pazūd programmas jēga. Pazūd izpratne, kas ir panākums, bet kas zaudējums šajā satiksmes drošības programmā, un ko galu galā vēlamies sasniegt.
Kā norāda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, 2014. gadā, kad nebija fotoradaru, uz valsts ceļiem gāja bojā 213 cilvēki. Pērn, neskatoties uz diezgan nelabvēlīgajiem rādītājiem, dzīvību zaudēja 148 cilvēki. Tātad izglābtas 65 dzīvības. Fotoradaru tuvumā ātruma dēļ neiet bojā satiksmes dalībnieki, kas ir nozīmīgs ieguvums. Vēl tikai būtu jāpanāk bojāgājušo skaita samazinājums arī citur.
Taisnības dēļ jāuzsver, ka ne jau fotoradari vien ir brīnumzāles satiksmes drošības uzlabošanai Latvijā. Īpaši svarīga ir arī droša infrastruktūra, kas mūsu zemē ir nepietiekami attīstīta salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Tajā pat laikā nav pieņemams, ka šobrīd fororadaru programmai pietrūkst līdzekļu. Tie ir jāparedz neatkarīgi no tā, cik traki vai godīgi ir braukuši autovadītāji.
Bieži pieminam Zviedriju kā piemēru un paraugu ne tikai satiksmes drošībā, bet arī citos valsts un sabiedrības attīstības nosacījumos. Šajā attīstītajā Skandināvijas valstī ir vairāk nekā 1100 stacionāro radaru, bet vienlaikus strādā tikai 5% no tiem, jo īpašs algoritms ar datorprogrammas palīdzību nosaka, kuri radari darbojas kurā brīdi, bet autovadītāji to nezina.
Tātad nav svarīgi, lai noteikti iekasētu naudu, bet gan, lai brīdinātu autovadītāju un atgādinātu par atbilstoša ātruma ievērošanas nozīmi. Šo pieredzi Latvijā varētu pārņemt, un tas liecinātu, ka tieši rūpes par satiksmes drošību, nevis budžeta pildīšana, ir prioritāte mūsu valstī.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir vairāk nekā 25 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 145 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
* Autokluba LAMB prezidents
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
