Grīziņkalnā plāno izzāģēt kokus – tie esot sākuši traucēt Dziesmusvētku autobusiem
PIETIEK07.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai nākamajos Dziesmu un deju svētkos autobusi varētu ērti pamest Daugavas stadionu un nedoties Rīgas centra virzienā, Rīgas domes Satiksmes departaments ieplānojis nocirst trīs liepas Grīziņkalnā - Jāņa Asara ielā pie Ata ielas. Iedzīvotāji savus iebildumus var vēl paust līdz 13.februārim.
Rīgas domes Satiksmes departaments transporta ērtībām plāno likvidēt vairākus kokus Jāņa Asara ielā. Sabiedriskā apspriešana paredzēta līdz 13.februārim, kuras ietvaros iedzīvotājiem ir iespēja cīnīties par zaļās rotas saglabāšanu.
Kā skaidro Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Una Ahuna-Ozola, departaments pasūtījis risinājumu SIA Vertex projekti transporta problēmai, kas gaidāma nākamajos Dziesmu un deju svētkos, kad lielais skaits autobusu nespēj izbraukt no Daugavas stadiona teritorijas un pārpludina pilsētas centru.
Vertex projekti pārstāvis Jānis Vasaraudzis informē, ka tiek piedāvāts autobusus svētku laikā novirzīt pa parka celiņu, lai neveidotos neizbraucami sastrēgumi. Tālāk autobusi pa Jāņa Asara ielu nonāktu līdz Pērnavas ielai, no kuras varētu nogriezties uz Deglava tiltu un doties prom no pilsētas centra.
Taču trīs liepas, kas atrodas Jāņa Asara ielā, traucējot autobusiem izbraukt, tāpēc tās arī esot nepieciešams nocirst. Ikdienā gan parka celiņš būšot slēgts un tur nevienam braukt neļaušot, bet šo kā papildu iespēju izmantošot tikai svētku laikā.
“Tur tikai trīs liepiņas. Viena ir diezgan paliela, bet kopumā nekas iespaidīgs. Tās nav simtgadīgas liepas, tikai kādus 30 gadus vecas,” apgalvo Vasaraudzis (skat. Attēlu).
Ja iedzīvotāji nepiekritīs koku likvidēšanai, pēc Vasaraudža teiktā, nāksies meklēt citu variantu, taču īsti cita risinājuma nemaz neesot. Tiesa, Ahuna-Ozola apliecina, ka gadījumā, ja sabiedriskajā apspriešanā noraidīs plānoto koku ciršanu, departaments meklēšot citus risinājumus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
