Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apmēram tā varētu vērtēt Krišjāņa Kariņa valdības un viņa finanšu ministra, padomnieku un ekspertu veidoto politiku valsts finanšu politikā. Kur tik vien tiek likta kāja – tā sprāgst. Un galvenais iemesls, ka visi lēmumi tiek pieņemti sasteigti, nepārdomāti un bez patiesas ieinteresētības lēmumu ilgtspējīgā efektivitātē.

Palielināta minimālā alga – vai tiešām?

Pēc daudzkārtējiem aicinājumiem Krišjāņa Kariņa valdība tomēr no 1. jūlija ir palielinājusi neapliekamo minimumu gan strādājošajiem, gan pensionāriem līdz 500 eiro mēnesī. Valdībai sava nepārdomāti spītīgi konservatīvā finanšu politika tomēr bija jāmaina, jo pat ciniskākajiem valdības politikas trubadūriem būtu grūti izskaidrot bezdarbību. Daudzie signāli, ka kaut kas nav kārtībā ar valdības veidoto finanšu politiku vairāku gadu garumā, bija nepārprotami.

Piemēram, tas, ka Latvijā līdz šim bijuši augstākie darbaspēka nodokļi Baltijas valstu vidū.* Tas, ka Latvijai būs jāievieš Eiropas Parlamenta pieņemtā direktīva par adekvātu minimālo atalgojumu, kas tāds, acīmredzot nav bijis**. Galu galā – augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, kuras apkarošanā valdība ir demonstrējusi pilnīgu nespēju.

To, ka valstī ir problēmas ar atalgojumu, varētu nepamanīt tikai aklais, un šādu pašu “strausa politiku” politiku ir praktizējusi līdzšinējā valdība. To skaidri parāda sausi skaitļi  - pēdējo gadu laikā minimālās algas attiecība pret vidējo bruto algu ir tikai samazinājusies. Piemēram, pērn minimālā alga sasniedz tikai 39% no vidējās bruto algas - līdzīgs rādītājs pēdējo reizi bija 2009. gadā, taču atcerēsimies, tās bija globālās finanšu krīzes, kreditēšanas burbuļa un Parex bankrota sekas… Tagad visu novelt uz Covid-19 būtu neadekvāti.

Lai vai kā, bet 500 eiro neapliekamais minimums ir it kā labi. Tā teikt, vismaz kaut kāda virzība uz augšu. Taču jautājums tagad ir tāds – vai tas ir pietiekami, ņemot vērā pēdējo mēnešu inflāciju. Pārfrāzējot it kā pieaugums ir, bet, ņemot vērā inflāciju, tas pats vien sanāk.

Tajā pat laikā pētījums par darbaspēka nodokļiem skaidri parādīja, ka Latvija līdz šim bijusi visdārgākā no Baltijas valstīm iespējām darbaspēka nodokļu ziņā –valdības nespējas dēļ atrisināt šo jautājumu. Tā nepārtraukti runā par investīciju piesaisti, taču draudzīga investīciju politika ir izpalikusi gadiem. 

Vai pārdomāta cīņa ar inflācijas dzirnavām

Ņemot vērā starptautisko situāciju, Fiskālās disciplīnas padome ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju ir norādījusi, ka Latvijā inflācijas līmenis jau ir viens no augstākajiem ES - maijā gada inflācija sasniedza 16,9%. Turklāt šajā pašā ziņojumā norādīts, ka pašlaik algu pieaugums atpaliek no inflācijas pieauguma. Šā gada pirmajā ceturksnī darba samaksa pieauga par 6,9%, bet inflācija - par 9,2%.

Turpmāks inflācijas kāpums var novest pie tikpat strauja iedzīvotāju pirktspējas krituma, kam sekos recesija vai būtiska IKP izaugsmes bremzēšanās. "Pieaugot enerģijas cenām un sākoties apkures sezonai, šī situācija var nonākt divās grūti kontrolējamās trajektorijās. Proti, pieaugot mājsaimniecību izmaksām, pieaugs arī strādājošo spiediens kāpināt tiem algas, kas savukārt palielinās pieprasījumu, kas tālāk paaugstinās inflāciju. Rezultātā varētu veidoties inflācijas spirāle. Savukārt, ja iedzīvotāju ienākumi ilgstoši atpaliks no inflācijas un mazinās pieprasījumu, tas var novest pie reālo ienākumu samazināšanās, kas bremzētu ekonomikas izaugsmi," norādīts FDP ziņojumā.

Un tagad interesantākais – FDP norāda – “lai to nepieļautu, valdība ir sākusi darbu pie mērķētu atbalsta pasākumu izstrādes maznodrošinātām iedzīvotāju grupām, tomēr, kā atzīst padomē, pašlaik pieteiktie atbalsta pasākumi vēl joprojām ir drīzāk universāli, nevis precīzi mērķēti”. Jautājums tāds – kas tieši tiek gaidīts: kaut kāds akcepts no Eiropas Savienības puses vai gluži vienkārši šis uzdevums tiek nodots jau nākamajai valdībai, kas objektīvi vairs nepaspēs izplānot kaut ko sakarīgu, bet kas cietīs visvairāk– iedzīvotāji, un nebūt tie nodrošinātākie.

PVN samazināšana – valdībai nesaprotams rēbuss

Reaģējot uz strauji mainīgo starptautisko drošības un ekonomisko situāciju, virkne Eiropas Savienības valstu ir strauji reaģējušas, lai mazinātu inflāciju un cilvēki mazāk uz “savas ādas” izjustu dzīves sadārdzināšanos. Piemēram, PVN kurināmajam ir samazinājušas Beļģija, Itālijā, Igaunija, un pat saulainā Spānija..., taču ne Latvija. 

Tikmēr Latvijā koalīcija spītīgi noliedz PVN samazināšanu kā iespējamu risinājumu. Kā norādīja viens no koalīcijas pārstāvjiem: “Tas nedod rezultātu (PVN samazināšana), jo cenu nosaka piedāvājums un pieprasījums. Piemēram, kurināmo resursu cena pašlaik pieaug nevis tāpēc, ka būtu paaugstināts PVN, bet gan tāpēc, ka pēc tiem ir liels pieprasījums.” Var piekrist argumentam par piedāvājumu un pieprasījumu, taču nevajadzētu aizmirst, ka PVN veido galējo pakalpojuma vai produkta izmaksu.

Atliek vien secināt, ka Kariņa, finanšu ministra un citu pietuvināto pasaulē PVN ir svētā govs, kuru nedrīkst aiztikt. Valdībai daudz svarīgāk ir, kā pildās valsts naudas gaņģi, nevis kā efektīvi risināt strauji pieaugošo dārdzību, kas daudziem šoziem būs rūgts pārbaudījums.

Turklāt rūgtākais ir tas, ka valdība nepārtraukti “stiepj gumiju” ar savlaicīgu lēmumu pieņemšanu. Tā tas bija ar Covid-19 atbalstu, tā tas arī ir tagad – visiem ir skaidrs, ka būs grūta un dārga ziema, bet valdība pagaidām tikai runā par iespējamiem risinājumiem, nevis konkrētiem piedāvājumiem. Acīmredzami vēlēšanu tuvums valdībai liek fokusēties uz savu ievēlēšanu, nevis darba darīšanu!

* “Vai izmaiņas nodokļos samazinājušas nodokļu slogu Latvijā?”( AS Swedbank pētījums par darba spēka nodokļiem Baltijas valstīs”: https://www.swedbank.lv/private#news=20220425120051954

** Minimālās darba algas daļa no vidējās algas, Centrālā Statistikas pārvalde.

“Minimālo algu uzskata par adekvātu, ja tā ir taisnīga attiecībā pret algu sadalījumu valstī un nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Likumā noteiktās minimālās algas adekvātumu nosaka, ņemot vērā valsts sociālekonomiskos apstākļus, tostarp nodarbinātības izaugsmi, konkurētspēju, kā arī reģionu un nozaru attīstību. Tās adekvātums būtu jānovērtē vismaz attiecībā pret tās pirktspēju, ražīguma attīstību un saistību ar bruto algas līmeni, sadalījumu un pieaugumu. Minimālās algas adekvātumu attiecībā pret bruto algas līmeni var palīdzēt novērtēt rādītāji, kurus parasti izmanto starptautiskā līmenī, piemēram, 60 % no medianālās bruto algas un 50 % no vidējās bruto algas.”

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā priekšlikums ( https://eur-lex.europa.eu/legalcontent/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020PC0682&from=LV)

Novērtē šo rakstu:

89
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...