Iesaki rakstu: 
Jau kādu laiku darbojas mājaslapa gudratauta.lv, kurā tiek aicināts izteikt atbalstu Ķīļa reformām. Taču līdz šim neviens nebija pamanījis, ka mājas lapas autori labākajās Ķīļa tradīcijās negodīgi nodarbojas ar datu falsifikāciju! Izrādās, ka šajā lapā vienai personai ir iespējams parakstīties pat 3 reizes, izmantojot visu sociālo tīklu - Twitter, Facebook un Draugiem pases!
Piemēram, apskatot profila bildīšu galeriju, pat ar neapbruņotu aci ir redzams, ka apmēram uz katrām 200 personām ir vismaz trīs cilvēki, kuri ir parakstījušies vismaz divas reizes (respektīvi, sakrīt profila bildītes)!
Piemēram, pašā saraksta augšgalā -
Baiba Vētrāja (Gabrāne):
http://www.mammamuntetiem.lv/mom/?id=105233
https://www.facebook.com/baiba.gabrane.7?fref=ts
Alma Ilga Eglīte:
https://lv-lv.facebook.com/almailga
Jānis Veide:
https://www.facebook.com/JanisVeide?fref=ts
https://twitter.com/JanisVeide
Taču jāņem vērā, ka daudziem cilvēkiem Twitter, Facebook un Draugiem profila bildes tomēr atšķiras un šos atbalstītājus nav tik viegli identificēt. Tāpat ir labi zināms, cik ļoti viegli Facebook un Twitter ir uztaisīt "feikos" profilus, arī Draugos tas ir iespējams.
Turpinot aplūkot atbalstītāju bildīšu galeriju, uzkrītoši daudz ir redzamas unnamed personas jeb Twitter, Facebook un Draugu bildītes bez fotogrāfijas (default_profile attēls ar cilvēciņa siluetu). Uz ātru roku veicot statistiku, atklājas šādi dati: Draugiem – 61, Twitter – 37, Facebook – 65. Tātad veselas 163 personas vienkārši ir "tukšas bildītes", kas nav piesaistītas konkrētām personām!
Kāds tam ir juridiskais pamats? Tik pat labi, iespējams, akcijas autori varētu būt izveidojuši skriptu, kas ik pa brīdim uz random piesviež kādu alien bildīti, tā teikt - pūļa un skata pēc. Vai nebūtu godīgāk, ja bildītēm blakus būtu vārds un uzvārds? Ja jau cilvēks pats ir parakstījies, tad visticamāk viņam nav kauns to atzīt?
Protams, šādas parakstu akcijas ir demokrātisks instruments, taču fakts, ka gudratauta.lv iniciators Aigars Zelmenis ir absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu - to pašu, kurā iepriekš par asociēto profesoru strādāja (un visticamāk arī pēc ministra pilnvaru izbeigšanas turpinās strādāt) izglītības ministrs Ķīlis, drusku uzvēdī interešu konflikta smaka. Tā pati augstskola, kurai slavenajā Ķīļa augstskolu vērtējumā ir izdevies iekļūt godpilnajā 2 vietā. It kā sīkums, bet tomēr.
Līdz šim medijos tiek deklarēts (atklāti sakot - agresīvi bāzts degunā), ka gudratauta.lv parakstās tie patiesi gudrākie tautieši, kas dziļi izprot reformu nepieciešamību, taču tagad varētu rasties jautājumi:
- Vai šie "gudrie" cilvēki, kas parakstās divreiz, ir arī godīgi?!
- Kāds patiesībā ir reālais atbalstītāju skaits, ja atskaita unnamed personas un dubultatbalstītājus? Varbūt patiesais skaits ir dalīts ar divi?
Vai šāda negodīga atbalsta vākšana nav līdzīga balsojumam Sastrēgumstundā, kur Ķīļa reformām tika izteikts ievērojams atbalsts, taču vēlāk, pēc neoficiālas, taču drošas informācijas, kāds TELE2 darbinieks pastāstīja, ka raidījuma laikā balsojumam ir notriektas vairākas Zelta zivtiņas?
Pats Ķīlis un viņa PR cilvēki līdz šim ir izmantojuši ļoti prastu demagoģijas veidu - pēc iespējas skaļāk izkliegt lozungus! Gudratauta.lv ir tieši tāds pats mēģinājums populistiski manipulēt ar melīgiem datiem. Ko mēs dzirdam medijos - tikai skaitli! - gudratauta.lv ir parakstījušies tik un tik! Taču reti kurš aizdomājas, cik godīgi šis skaitlis ir veidojies.
Ņemot vērā, šos faktus, es aicinātu medijus vairāk neuzticēties gudratauta.lv aktivitātēm un neuzskatīt apkopoto personu skaitu par leģitīmu!
Red.piez. Otrdien gudratauta.lv pārstāvis Aigars Zelmenis sniedza šādu komentāru: "GudraTauta.lv un es nepretendējam uz likumdošanas iniciatīvu iesniegšanai parlamentā. Šī vietne ir domāta atbalsta paušanai bez saistībām. Mēs neiejaucamies balsošanas procesā - atbalstu var paust jebkurš, kam ir pase sociālajos tīklos."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
