Iesaki rakstu: 
Savā laikā Windows Start pogu gribēja latviskot kā Palaistuvi. Bet kaut kas nogāja greizi, un, kamēr panāca saskaņojumus visās instancēs, Microsoft aizvāca no pogas vārdu Start, kas izsita ķeblīti apakš filologiem.
Savukārt tamponu tika paģērēts saukt par bāšķi. Tas arī kaut kur instancēs iestrēdzis jau padsmit gadus.
Toties visi ir uzzinājuši, ka ir Šarm eš Šeiha, nevis Šarm el Šeiha kā visur citur pasaulē.
Jeņķu Diana Dievzemītē arī nav nekāda Diāna, bet Daiena. Maskava jau labu laiku uz ceļa zīmēm ir Moskva.
Savukārt Dievzemītes filologs nav nekāds filologs, bet neaptēsts daunis, ja neuzliek garumzīmes visur, kur tās tehniski var uzlikt.
Ja šis filologs uzraksta Al Kaida, tad viņu ar skandālu padzen no Dievzemītes filologu loka un atgriešanās tajā viņam ir liegta līdz brīdim, kamēr šamais neapņemas turpmāk rakstīt un domāt Al Kāīda.
Nabaga nelaiķis Kapote arī no Trumena padarīts par Trūmenu. Pēc kādiem kritērijiem Harijs Trumens ir izsprucis no garumzīmes, var tikai minēt. Vai nu nav pamanīts, vai saņēma norādījumu „no augšas”, ka „nebūs jums mūsu Hara uzvārdu kropļot”.
Manuprāt, šai garumzīmju sērgai var būt tikai viens izskaidrojums – tradicionālā latviešu vaimanoloģija.
Piemēram, 11.novembrī televīzijā bija redzams tikai gaudu vakars, kurā padsmit minūšu garumā gaudulīgi (un tradicionāli šķībi, protams) tika vilkts „mūžam tevi, brūnacīte, neredzēšu vairs”.
Tā vien šķiet, ka vienīgā zināmā negaudulīgā dziesma no zaldātu repertuāra ir „Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros”, citu nav, un tā pati neatbilst šā brīža ģeopolitiskajai situācijai, turklāt nav jau, kas to varētu nodziedāt. Palikuši tikai sirmgalvji un bērni.
Var jau tos filologus saprast – kaut kā viņiem ir jāpierāda savas eksistences pamatotība. Ja nevar citādi, tad ar terminiem, bet, tā kā terminoloģijas centrā vietu skaits ir ierobežots, pārējie velk garumzīmes visur, kur vien var, lai netiktu ar negodu padzīti no filologu aprindām.
Tas ir vājprāts pat sīkumos. Cik nav gadījies lasīt par kādu Ferdinandu Poršē (un automobiļiem Poršē). Pirmkārt Ferdinands nekādā Poršē nebija, viņš pats bija Porše. Otrkārt, vāciski tas tiek rakstīts Porsche, bet vācieši e (šajā gadījumā) neizrunā, tā ka viņiem sanāk Porš, latviski tātad Poršs (pievienojot -s latviskā gaumē), nekāds ne Poršē (tas vēl francūzim derētu, bet ne jau īstenam vācietim).
To visu varētu turpināt bezgalīgi – līdz vēmienam.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
