Gulami "kokvilnas lietā" iesaistīta arī skandalozā eksprokurore Bogdanova, netiešas norādes arī uz Meļņiku
PIETIEK23.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami vārdu saistītajā deviņus miljonus eiro vērtas kokvilnas kravas "pazušanas" lietā ir iesaistīta arī skandalozā bijusī prokurore Irina Bogdanova, kura pašlaik izcieš cietumsodu citā krimināllietā. Pietiek rīcībā esoša informācija no vairākiem avotiem arī rāda - civilstrīds par kokvilnas kravas piederību kriminālprocesā, kurā apsūdzēts Gulami un viņa sieva Valentīna Gulami, varētu būt "pārvērties" pēc tam, kad Gulami "nedraudzīgi" atteicies no Bogdanovas "pakalpojumiem" un piedevām vēl atļāvies atprasīt kādu ievērojamu apjomu parādu no Pietiek pēdējā laikā bieži pieminētā virknei iekšlietu sistēmas pārstāvjiem tuvā miljonāra Vasilija Meļņika.
Pietiek jau iepriekš informēja par dažādām dīvainībām šajā lietā, kas saistīta ar Igaunijā reģistrētas kompānijas OU Logistic-Ekspress apgalvojumiem, ka tai Latvijas teritorijā pazudusi Tadžikistānas kokvilnas krava vairāk nekā deviņu miljonu eiro vērtībā un ka šo "pazušanu" esot organizējusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu.
"Tadžiki" par "ukraiņu" noslēgto līgumu vairāk nekā četrus mēnešus necēla nekādas pretenzijas ne pret kravas saņēmējiem, ne pret uzņēmuma Logistic-Ekspress iepriekšējo īpašnieku un vadītāju, ne pret uzņēmumu W.E.E.S.A., kam piederējusi muitas noliktava, kurā atrodoties kravai mainījies tās īpašnieks.
Pēc tam "tadžiki" 2013. gada februāra beigās bija mēģinājuši atprasīt kravu civiltiesiskā ceļā, iesniedzot prasību Rīgas apgabaltiesā pret W.E.E.S.A., kuras vienīgais valdes loceklis ir Gulami, bet īpašnieki saskaņā ar Lursoft datiem - Vilis Dzebalis (5%) un ārzonas kompānija Eurocapital L.L.C. (95%).
Tikai gadu vēlāk, pagājušā gada pavasarī Igaunijā reģistrētais uzņēmums vai tā pārstāvji pēkšņi vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par "Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu" un darbībām, ko "veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu".
Saistībā ar "ukraiņu - tadžiku" attiecībām un to, kā civilprasību ir izdevies pārvērst par krimināllietu, Pietiek ir saņēmis kāda acīmredzami informēta lasītāja vēstuli: ņemot vērā, ka virkni tajā minēto faktu ir apstiprinājuši citi Pietiek avoti, publicējam to pilnībā reizē ar tajā pieminētā Gulami bijušā šofera liecībām, kas sniegtas šī kriminālprocesa ietvaros. (Pieļaujams, ka ir pietiekami viegli noskārst, kas šajā aprakstā varētu būt apzīmēts ar iniciāļiem V.M.)
"Tā saucamo kokvilnas lietu organizēja izspiedēju grupa: I.Bogdanova – bijusī prokurore, kura ar dažādiem pamatojumiem divu gadu laikā izspieda no G.Gulami naudu, un G.Gudermanis un D.Mežavilks, kuri ne gluži nesavtīgi palīdzēja I.Bogdanovai.
Kad visas viņas krāpniecības shēmas bija atklātas, G.Gulami pārtrauca ar viņu jebkādu saziņu un uzlika aizliegumu viņai ienākt savos objektos. I.Bogdanovai arī bija vienošanās ar Normundu Žīguru, kurš līdz 2013.gadam strādāja pie G.Gulami par vadītāju, bet tika atlaists saistībā ar sistemātisku dzeršanu un narkotisko vielu lietošanu. Pēc atlaišanas N.Žīgurs I.Bogdanovas un, iespējams, arī D.Mežavilka vadībā sāka rakstīt plašus iesniegumus, kuru saturs un forma, maigi izsakoties, neatbilda vienkārša šofera līmenim. Taču tieši šādi iesniegumi bija vajadzīgi, lai civillietu pārvērstu krimināllietā.
Parasta saimnieciskā strīda laikā 2012.gadā G.Gulami kompānija bija uzvarējusi pirmās instances tiesā. Šī strīda ietvaros 2013.gada sākumā bija jānotiek otrās instances tiesai. Šajā laikā G.Gulami bija dokumenti, ar kuru palīdzību tiesā bija pierādīts, ka kokvilna nosūtīta likumīgā ceļā.
Kad 2013.gada sākumā I.Bogdanovu padzina, aizejot viņa brīdināja G.Gulami, ka pieslēgs G.Gudermani un D.Mežavilku, lai iznīcinātu G.Gulami uzņēmējdarbības struktūru, kā arī izdarīs visu, lai G.Gulami pazaudētu savu īpašumu, kas atrodas Latvijā. Droši var apgalvot, ka D.Mežavilks vairākkārt ir bijis viesnīcā Royal Square, kur pusdienojis un vakariņojis kopā ar I.Bogdanovu.
Bet pa īstam viss sākās, kad G.Gulami pēc savu tuvu paziņu lūguma sāka pieprasīt V.M. atdot ļoti ievērojamu summu, kuru V.M. bija parādā. V.M. ar saviem bijušajiem un esošajiem augsti stāvošajiem ierēdņiem atrada savu "zelta iespēju", kā radīt G.Gulami problēmas un novērst no naudas atprasīšanas.
Vienā dienā kopā tika uzrakstīts iesniegums pret G.Gulami, viņa dzīvesbiedri un darbiniekiem, kā arī tam dota "zaļā gaisma". Neapstrīdami, ka šajā sazvērestībā piedalījās V.M., kurš sniedza kolosālu atbalstu G.Gudermaņa struktūrai, lai sāktu krimināllietu un sniegtu nepieciešamo atbalstu. Kaut kur turpat blakus bija arī nesen aizturētā U. Araka ieinteresētība.
Lietas ietvaros tika palūgts "pievērt acis" uz to, ka "tadžiku kokvilna" nemaz nav tadžiku kokvilna, jo kokvilna tika piegādāta pēc līguma ar Igaunijas kompāniju Logistic-Ekspress, kur īpašnieks bija Ukrainas pilsonis.
Vienīgais, kas ir, ir tas, kas kokvilna ir ražota Tadžikistānā, bet saskaņā ar Tadžikistānas valdības nostādnēm nevienu kokvilnas ķīpu nevar eksportēt bez priekšapmaksas. Tātad naudai bija jābūt samaksātai - bet tāpēc arī V.M. palīdzēja nokārtot, lai šo jautājumu neviens neuzdotu.
"Tadžiki" samaksāja labas summas, lai ierosinātu krimināllietu un viņi varētu atņemt G.Gulami lielu naudas summu, lai arī „tadžikiem” uz rokas nav nekādu dokumentu, kas pierādītu, ka viņiem ir kaut jelkāda saistība ar šo kokvilnu.
Un vēlreiz galvenais jautājums - kāpēc ekonomikas policijas darbinieki pēc divu gadu saimnieciskā strīda tiesā pēkšņi iejaucas lietā par kokvilnu un ierosina kriminālprocesu? Šķiet, atbilde ir pietiekami skaidra."
Pietiek šodien publisko portāla rīcībā nonākušās Gulami bijušā šofera apjomīgās, brīžiem pretrunīgās liecības šajā lietā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
