Iesaki rakstu: 
Kāpēc ne tikai tādam tukšo salmu kulšanas fenomenam kā Aināram Šleseram, bet arī visu citu sugu un pasugu politiķiem – kā tagadējiem, tā izbijušiem – Latvijā ir tik viegli uz nebēdu melot, gvelzt un muldēt?
Ļoti vienkārši – tāpēc, ka cilvēku, kuri, klausoties šai muldēšanā, ir gatavi pielikt kaut minimālas pūles, lai kaut nedaudz padomātu un kaut jel ko atcerētos, valstī, maigi izsakoties, nekļūst vairāk.
Turklāt runa ir nevis tikai par parastiem ļaudīm, kuriem nudien ir svarīgākas darīšanas par galvas piebāšanu ar politiķu citātu krājumiem, bet arī par tiem, kuriem it kā profesionālais uzdevums būtu – raudzīties, lai kārtējais politiķis nevarētu bez kādas aiztures gvelzt visu, kas ienāk prātā.
Tam kārtējais apliecinājums – ceturtdien Dienas portālā par Tautas partijas izbijušo vecbiedru Gundaru Bērziņu lasāmais.
Bez mazākās aiztures un kritiskuma pieskaņas, gandrīz vai jūsmīgi tiek stāstīts par sarunu par šo viedo vīru, kurš „tikai vienā gadījumā ir kļūdījies savās priekšvēlēšanu prognozēs - viņš nav paredzējis, ka Vienotība iegūs tik lielu vēlētāju atbalstu”.
Piepalīdzēsim un atgādināsim visas tās šausmu lietas, kam ar mums būtu vajadzējis notikt kopš pagājušā gada sākuma – ja tiešām Gundarbērziņš būtu tik vieds, kā uzdodas tīši vai netīši naivajam medijam.
24.01.2009, intervija Neatkarīgajai Rīta Avīzei: „Izskatās, ka šogad notiks sociālais sprādziens. Kulminācija gaidāma oktobrī – novembrī. Tas, kas notiek tagad, vēl ir tikai ziediņi.”
24.01.2009, arī turpat: „Jau pēc pirmajām Saeimas vēlēšanām, kuras notiks šā gada pavasarī vai vasarā un ne vēlāk, jaunās Saeimas pirmā darba mēneša laikā tiks skatīts jautājums par jaunu prezidentu.”
23.04.2009, jauna intervija Neatkarīgajai Rīta Avīzei: „Ja vara nespēs pieņemt budžeta grozījumus, jūnijā, jūlijā pietrūks līdzekļu algu un pensiju izmaksai. Iespējami vēl sliktāki scenāriji, kad Saeimas atlaišanas ceļš var izrādīties par garu.”
23.04.2009, turpat: „Viens no scenārijiem: var izveidoties pašvaldību sapulce, kura būs spiesta pārņemt varu līdz brīdim, kamēr būs ievēlēts rīcībspējīgs prezidents un rīcībspējīga Saeima.”
26.03.2010, intervija Latvijas Avīzei: „Pusotrs gads ir vēlētāja pacietības mērs. Domāju, ka tas attieksies arī uz Dombrovska valdību un rudenī pacietības mērs droši vien būs izsmelts.”
12.07.2010, atkal jauna intervija Neatkarīgajai Rīta Avīzei: „Vēlēšanās ir iespējami divi varianti: viens – kad uzvar Saskaņa, otrs – kad Saskaņa uzvar graujoši ar desmit balsu pārsvaru pār otro vietu, sasniedzot 37–38 balsis parlamentā.
12.07.2010, turpat: „SC uzvara ir neizbēgama.”
Šo divu gadu garumā Gundarbērziņa sarunāto muļķību uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt – un paklusām priecāties, ka tādi kā viņš mums nepareģo rītdienas laiku aiz loga.
Taču būtiskākais ir ne jau tas, ka viens aiz pusslīkušas partijas borta izkritis onkulis runā blēņas, – kas gan cits tādiem atliek, ja ne kaut kā uzturēt savu viedu cilvēku slavu ar kārtējiem pareģojumiem, cenšoties nedomāt par to, kāpēc tie, sasodīts, neīstenojas un neīstenojas.
Būtiskākais ir kas cits – tas, ka tie, kam it kā būtu profesionāls pienākums atsijāt šādu Gundarbērziņu runātajā pāris graudus no pelavu maisiem, akli skatās viņiem mutē un visas šīs blēņas tikai tiražē tālāk. Bez apdoma un atmiņas.
Seko mums 
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
