Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Guvušas jaunu apstiprinājumu ziņas par ievērojamu naudas summu nepamatotu un, iespējams, pretlikumīgu aizplūšanu no Latvijas Krājbankas jau pēc tās darbības apturēšanas 2011. gada 17. novembrī un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvju un it īpaši komisijas nu jau bijušā vadītāja vietnieka Jāņa Brazovska (attēlā) lomu šajā procesā. No nākamās pirmdienas Pietiek sāks publiskot portāla rīcībā nonākušu ievērojamu bankas maksājumu dokumentu apjomu, kas dienu pa dienai parāda šo summu aizplūšanu, savukārt šodien publicējam juridisko atzinumu par to, ko šie dokumenti rāda:

"Juridiskā atzinuma ietvaros tika veikta dokumentu juridiskā analizē un to atbilstība normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar atzinumu ir pamats uzskatīt, ka bija pārkāpti normatīvie akti zemāk norādīto lēmumu pieņemšanā.

16.11.2011. FKTK pieņēma lēmumu par ierobežojumiem AS Latvijas Krājbanka darbībās - bez saskaņošanas ar FKTK neveikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tai skaitā ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, un visām personām, kas saistītas ar bankas akcionāriem, un klientiem nerezidentiem, bez saskaņošanas ar FKTK neveikt debeta operācijas virs 10 000 latu, kas nav paredzētas saimnieciskās darbības veikšanai, jebkurā valūtā.

17.11.2011. FKTK ārkārtas sēdē tiek pieņemts lēmums, ar kuru AS Latvijas Krājbanka tiek noteikti saistību izpildes ierobežojumi, apturēta faktiskā bankas darbība, bankā tiek iecelta FKTK pilnvarnieku grupa.

FKTK lēmumi par AS Latvijas Krājbanka izmaksu ierobežojumiem un turpmāko bankas darbības apturēšanu ir spēkā un attiecināmi uz visiem, proti, banku, klientiem, FKTK un pilnvarnieku grupu, tajā skaitā uz FKTK vadītāja vietnieku Jāni Brazovski. AS Latvijas Krājbanka visu finanšu pakalpojumu sniegšanas darbība tika apturēta, jo AS Latvijas Krājbanka bija konstatēts līdzekļu iztrūks vairāku simtu miljonu latu apmērā. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 7.pantu FKTK pienākums bija pārbaudīt AS Latvijas Krājbanka darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un FKTK normatīvajiem aktiem.

Ir pamats secinājumam, ka, pamatojoties uz FKTK rīkojumiem, kuri izdoti laika periodā no 17.11.2011. līdz 25.12.2011. tika veiktas izmaksas un pārskaitījumi dažādās valūtas, kas LVL ekvivalentā sastāda 109 178 821,12 latus. Tādejādi ir apšaubāms šo izmaksu tiesiskums.

FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas izdeva rīkojumus par naudas izmaksām no internetbankas un AS Latvijas Krājbanka filiālēm gan fiziskām, gan juridiskajām personām, nodarot zaudējumus citu kreditoru interesēm. No minētā izriet, ka FKTK pilnvarnieku grupas vadītāja J. Brazovska rīcība, izdodot rīkojumus AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas laikā, ir bijusi pretrunā Kredītiestāžu likuma 111.panta septītajai daļai.

FKTK pilnvarnieku grupas vadītāja J. Brazovska izdotie rīkojumi:

14.12.2011. rīkojums izdots, pamatojoties uz 10.11.2011. darījuma apkalpošanas līgumu Nr.RC61-11-CJ-64 „Par naudas līdzekļu izmaksu saskaņā ar Darījuma konta apkalpošanas līgumu”, kas noslēgts starp AS Latvijas Krājbanka, Levu Feodosjevu (Lev Feodosyev) Krievijas Federācijas pilsoni kā Pircēju, SIA Melins kā Pārdevēju un SIA Ausekļa Nami, kā Parādnieku. Rīkojumā ir konstatēts, ka Pircējs ir izpildījis Līguma 3.2. un 3.4. punktā paredzētās saistības, taču Pārdevējs nav izpildījis Līguma 3.1.punktā paredzētās saistības. Ņemot vērā konstatēto, FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis piekrīt, ka tiek veikts naudas līdzekļu pārskaitījums EUR 412 692.00 apmērā no AS Latvijas Krājbanka atvērtā darījumu konta uz Pārdevēja vārda uz Parādnieka aizdevuma atmaksas kontroles kontu, kas ir Kredītiestāžu likuma 111.panta septītās daļas pārkāpums.

FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis 14.12.2011. izdevis rīkojumu Nr. 19-10-3/143 „Par naudas līdzekļu izmaksu saskaņā ar Darījuma konta apkalpošanas līgumu Nr. RC61-11-CJ-58”, pamatojoties uz darījuma konta apkalpošanas līgumu, kas noslēgts starp AS Latvijas Krājbanka, Vitāliju Solovjovu (Vitaly Solovyev), kurš ir Krievijas Federācijas pilsonis, un Jevgēniju Zeinalovu (Evgeniys Zeynalovs), kopā saukti – Pircēji, SIA Melins kā Pārdevēju un SIA Ausekļa Nami kā Parādnieku. Rīkojumā ir konstatēts, ka Pircējs ir izpildījis Līguma 3.1.. 3.2. un 3.4.punktā paredzētās saistības. Ņemot vērā iepriekš konstatēto, FKTK Pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis piekrīt, ka tiks veikts naudas līdzekļu pārskaitījums EUR 377 190,00 apmērā no AS Latvijas Krājbanka atvērtā darījuma konta uz Pārdevēja vārda uz Parādnieka aizdevuma atmaksas kontroles kontu, kas ir Kredītiestāžu likuma 111.panta septītās daļas pārkāpums.

FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis 09.12.2011. izdevis rīkojumu Nr. 19-10-3/125 „Par naudas līdzekļu izmaksu saskaņā ar Darījuma konta apkalpošanas līgumu Nr. RS10-11-CJ-16”, pamatojoties uz darījuma konta apkalpošanas līgumu, kas noslēgts starp AS Latvijas Krājbanka, Artjomu Filatovu (Artem Filatov), kurš ir Krievijas Federācijas pilsonis, kā Pircēju un SIA D.A. Sēta kā Pārdevēju. Rīkojumā ir konstatēts, ka Pircējs ir izpildījis Līguma 3.1.. 3.2. un 3.4.punktā paredzētās saistības. Ņemot vērā iepriekš konstatēto, FKTK Pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis piekrīt, ka tiks veikts naudas līdzekļu pārskaitījums EUR 160 900,00 apmērā no AS Latvijas Krājbanka atvērtā darījuma konta uz Pārdevēja vārda, tas ir, uz Parādnieka norēķinu kontu, kas rezultātā ir Kredītiestāžu likuma 111.panta septītās daļas pārkāpums.

FKTS pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis, izdodot rīkojumu, nav vērtējis vai tiešām ir izpildīti Līguma noteikumi.

FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis uz Guntara Trinīša 30.11.2011. iesnieguma, kas nosaukts par „Rīkojums par naudas līdzekļu izņemšanu”, 01.12.2011. pašrocīgi uzrakstījis rezolūciju: „Investīciju pārvadei izpildei. Atļauju pārskaitīt” un paraksts. 05.12.2011. AS Latvijas Krājbanka ir veikusi naudas līdzekļu izsniegšanu Guntim Trintītim EUR 249 483,68 apmērā.

FKTK pilnvarotās grupas vadītājs J. Brazovskis, pieņemot augstāk uzskaitītos rīkojumus un rezolūcijas, ir rīkojies vienpersoniski un nelikumīgi, kas dod pamatu apšaubīt pilnvarnieka rīcības likumību, kā arī dod pamatu secinājumam, ka ir pārkāptas J. Brazovskim piešķirtās tiesības, atbalstot šādu tiesību pārkāpumu, un nodarīti zaudējumi kreditoru kopuma interesēm.

Kredītiestāžu likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka kredītiestādēm ir saistoši saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi par informācijas atklāšanu, kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām un kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību. Tāpat Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 8.pants paredz, ka Finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem ir saistoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un lēmumi. Līdz ar to nav skaidrs uz kādu normatīvo aktu pamata bija veikti dotie naudas pārvedumi atsevišķām personām.

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošinās atlīdzību izmaksas par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā (līdz 100 000 eiro apmērā (70 280,40 latu)).

Var secināt, ka, neskatoties uz iepriekš minēto, Kārlim Bružukam 30.11.2011. tika izmaksāti LVL 277 362,26, bet Irēnai Pulkinenai 30.11.2011. tika izmaksāti LVL 152 249,28 apmērā, kopā fiziskām personām ir izmaksāti LVL 3 293 644,37 apmērā. Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu minētās personas no Noguldījumu garantiju fonda varēja saņemt tikai LVL 70 280,40 (EUR 100 000 x 0,702804) brīdī, kad AS Latvijas Krājbanka ar AS Citadele banka starpniecību uzsāka garantētās atlīdzības izmaksu. Kārlim Bružakam saskaņā ar likumu bija jāsaņem LVL 70 280,40, savukārt atlikušo summu (LVL 277 362,26 – 70 280,40 = 207 081,86) varēja pieteikt bankas maksātnespējas procesa ietvaros. Tas pats attiecas uz Irēnu Pulkinenu – atlikušo summu (LVL 152 249,28 – 70 280,40 = 81 968,88) varēja pieteikt bankas maksātnespējas procesa ietvaros.

Šajā gadījumā, pilnvarnieku grupas pienākums, atbilstoši Kredītiestāžu likuma 113.panta prasībām, bija pārvaldīt banku ar nolūku nodrošināt AS Latvijas Krājbanka aktīvu saglabāšanu. FKTK pilnvarnieku grupas iecelšanas mērķis bija izvērtēt AS Latvijas Krājbanka darbības atbilstību spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, nekavējoties sniegt atzinumu par AS Latvijas Krājbanka konstatēto naudas līdzekļu iztrūkumu, apmēru un iemeslu, nekavējoties sagatavot rīcības plānu, kā arī sniegt atzinumu, vai AS Latvijas Krājbanka darbība apdraud tās stabilitāti un maksātspēju un iespējamo zaudējumu nodarīšanu tautsaimniecībā un finanšu tirgū.

Analizējot pilnvarnieku grupas rīcību, var teikt, ka netika ievērots tiesiskās paļāvības un likumības principi.

Rezumējot iepriekš minēto, FKTK ir nodarījusi zaudējumus trešajām personām, tas ir, AS Latvijas Krājbanka kreditoriem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 111.panta septīto daļu.

Ņemot vērā augstāk minēto un saņemot papildu dokumentāciju par FKTK rīcību pēc AS Latvijas Krājbanka pārņemšanas un līdz maksātnespējas pasludināšanai, ir pamats celt tiesā prasību par FKTK darbību atzīšanu par nelikumīgu un zaudējumu piedziņu no valsts."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi