Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Guvušas jaunu apstiprinājumu ziņas par ievērojamu naudas summu nepamatotu un, iespējams, pretlikumīgu aizplūšanu no Latvijas Krājbankas jau pēc tās darbības apturēšanas 2011. gada 17. novembrī un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvju un it īpaši komisijas nu jau bijušā vadītāja vietnieka Jāņa Brazovska (attēlā) lomu šajā procesā. No nākamās pirmdienas Pietiek sāks publiskot portāla rīcībā nonākušu ievērojamu bankas maksājumu dokumentu apjomu, kas dienu pa dienai parāda šo summu aizplūšanu, savukārt šodien publicējam juridisko atzinumu par to, ko šie dokumenti rāda:

"Juridiskā atzinuma ietvaros tika veikta dokumentu juridiskā analizē un to atbilstība normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar atzinumu ir pamats uzskatīt, ka bija pārkāpti normatīvie akti zemāk norādīto lēmumu pieņemšanā.

16.11.2011. FKTK pieņēma lēmumu par ierobežojumiem AS Latvijas Krājbanka darbībās - bez saskaņošanas ar FKTK neveikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tai skaitā ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, un visām personām, kas saistītas ar bankas akcionāriem, un klientiem nerezidentiem, bez saskaņošanas ar FKTK neveikt debeta operācijas virs 10 000 latu, kas nav paredzētas saimnieciskās darbības veikšanai, jebkurā valūtā.

17.11.2011. FKTK ārkārtas sēdē tiek pieņemts lēmums, ar kuru AS Latvijas Krājbanka tiek noteikti saistību izpildes ierobežojumi, apturēta faktiskā bankas darbība, bankā tiek iecelta FKTK pilnvarnieku grupa.

FKTK lēmumi par AS Latvijas Krājbanka izmaksu ierobežojumiem un turpmāko bankas darbības apturēšanu ir spēkā un attiecināmi uz visiem, proti, banku, klientiem, FKTK un pilnvarnieku grupu, tajā skaitā uz FKTK vadītāja vietnieku Jāni Brazovski. AS Latvijas Krājbanka visu finanšu pakalpojumu sniegšanas darbība tika apturēta, jo AS Latvijas Krājbanka bija konstatēts līdzekļu iztrūks vairāku simtu miljonu latu apmērā. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 7.pantu FKTK pienākums bija pārbaudīt AS Latvijas Krājbanka darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un FKTK normatīvajiem aktiem.

Ir pamats secinājumam, ka, pamatojoties uz FKTK rīkojumiem, kuri izdoti laika periodā no 17.11.2011. līdz 25.12.2011. tika veiktas izmaksas un pārskaitījumi dažādās valūtas, kas LVL ekvivalentā sastāda 109 178 821,12 latus. Tādejādi ir apšaubāms šo izmaksu tiesiskums.

FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas izdeva rīkojumus par naudas izmaksām no internetbankas un AS Latvijas Krājbanka filiālēm gan fiziskām, gan juridiskajām personām, nodarot zaudējumus citu kreditoru interesēm. No minētā izriet, ka FKTK pilnvarnieku grupas vadītāja J. Brazovska rīcība, izdodot rīkojumus AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas laikā, ir bijusi pretrunā Kredītiestāžu likuma 111.panta septītajai daļai.

FKTK pilnvarnieku grupas vadītāja J. Brazovska izdotie rīkojumi:

14.12.2011. rīkojums izdots, pamatojoties uz 10.11.2011. darījuma apkalpošanas līgumu Nr.RC61-11-CJ-64 „Par naudas līdzekļu izmaksu saskaņā ar Darījuma konta apkalpošanas līgumu”, kas noslēgts starp AS Latvijas Krājbanka, Levu Feodosjevu (Lev Feodosyev) Krievijas Federācijas pilsoni kā Pircēju, SIA Melins kā Pārdevēju un SIA Ausekļa Nami, kā Parādnieku. Rīkojumā ir konstatēts, ka Pircējs ir izpildījis Līguma 3.2. un 3.4. punktā paredzētās saistības, taču Pārdevējs nav izpildījis Līguma 3.1.punktā paredzētās saistības. Ņemot vērā konstatēto, FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis piekrīt, ka tiek veikts naudas līdzekļu pārskaitījums EUR 412 692.00 apmērā no AS Latvijas Krājbanka atvērtā darījumu konta uz Pārdevēja vārda uz Parādnieka aizdevuma atmaksas kontroles kontu, kas ir Kredītiestāžu likuma 111.panta septītās daļas pārkāpums.

FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis 14.12.2011. izdevis rīkojumu Nr. 19-10-3/143 „Par naudas līdzekļu izmaksu saskaņā ar Darījuma konta apkalpošanas līgumu Nr. RC61-11-CJ-58”, pamatojoties uz darījuma konta apkalpošanas līgumu, kas noslēgts starp AS Latvijas Krājbanka, Vitāliju Solovjovu (Vitaly Solovyev), kurš ir Krievijas Federācijas pilsonis, un Jevgēniju Zeinalovu (Evgeniys Zeynalovs), kopā saukti – Pircēji, SIA Melins kā Pārdevēju un SIA Ausekļa Nami kā Parādnieku. Rīkojumā ir konstatēts, ka Pircējs ir izpildījis Līguma 3.1.. 3.2. un 3.4.punktā paredzētās saistības. Ņemot vērā iepriekš konstatēto, FKTK Pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis piekrīt, ka tiks veikts naudas līdzekļu pārskaitījums EUR 377 190,00 apmērā no AS Latvijas Krājbanka atvērtā darījuma konta uz Pārdevēja vārda uz Parādnieka aizdevuma atmaksas kontroles kontu, kas ir Kredītiestāžu likuma 111.panta septītās daļas pārkāpums.

FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis 09.12.2011. izdevis rīkojumu Nr. 19-10-3/125 „Par naudas līdzekļu izmaksu saskaņā ar Darījuma konta apkalpošanas līgumu Nr. RS10-11-CJ-16”, pamatojoties uz darījuma konta apkalpošanas līgumu, kas noslēgts starp AS Latvijas Krājbanka, Artjomu Filatovu (Artem Filatov), kurš ir Krievijas Federācijas pilsonis, kā Pircēju un SIA D.A. Sēta kā Pārdevēju. Rīkojumā ir konstatēts, ka Pircējs ir izpildījis Līguma 3.1.. 3.2. un 3.4.punktā paredzētās saistības. Ņemot vērā iepriekš konstatēto, FKTK Pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis piekrīt, ka tiks veikts naudas līdzekļu pārskaitījums EUR 160 900,00 apmērā no AS Latvijas Krājbanka atvērtā darījuma konta uz Pārdevēja vārda, tas ir, uz Parādnieka norēķinu kontu, kas rezultātā ir Kredītiestāžu likuma 111.panta septītās daļas pārkāpums.

FKTS pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis, izdodot rīkojumu, nav vērtējis vai tiešām ir izpildīti Līguma noteikumi.

FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis uz Guntara Trinīša 30.11.2011. iesnieguma, kas nosaukts par „Rīkojums par naudas līdzekļu izņemšanu”, 01.12.2011. pašrocīgi uzrakstījis rezolūciju: „Investīciju pārvadei izpildei. Atļauju pārskaitīt” un paraksts. 05.12.2011. AS Latvijas Krājbanka ir veikusi naudas līdzekļu izsniegšanu Guntim Trintītim EUR 249 483,68 apmērā.

FKTK pilnvarotās grupas vadītājs J. Brazovskis, pieņemot augstāk uzskaitītos rīkojumus un rezolūcijas, ir rīkojies vienpersoniski un nelikumīgi, kas dod pamatu apšaubīt pilnvarnieka rīcības likumību, kā arī dod pamatu secinājumam, ka ir pārkāptas J. Brazovskim piešķirtās tiesības, atbalstot šādu tiesību pārkāpumu, un nodarīti zaudējumi kreditoru kopuma interesēm.

Kredītiestāžu likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka kredītiestādēm ir saistoši saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi par informācijas atklāšanu, kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām un kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību. Tāpat Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 8.pants paredz, ka Finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem ir saistoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un lēmumi. Līdz ar to nav skaidrs uz kādu normatīvo aktu pamata bija veikti dotie naudas pārvedumi atsevišķām personām.

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošinās atlīdzību izmaksas par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā (līdz 100 000 eiro apmērā (70 280,40 latu)).

Var secināt, ka, neskatoties uz iepriekš minēto, Kārlim Bružukam 30.11.2011. tika izmaksāti LVL 277 362,26, bet Irēnai Pulkinenai 30.11.2011. tika izmaksāti LVL 152 249,28 apmērā, kopā fiziskām personām ir izmaksāti LVL 3 293 644,37 apmērā. Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu minētās personas no Noguldījumu garantiju fonda varēja saņemt tikai LVL 70 280,40 (EUR 100 000 x 0,702804) brīdī, kad AS Latvijas Krājbanka ar AS Citadele banka starpniecību uzsāka garantētās atlīdzības izmaksu. Kārlim Bružakam saskaņā ar likumu bija jāsaņem LVL 70 280,40, savukārt atlikušo summu (LVL 277 362,26 – 70 280,40 = 207 081,86) varēja pieteikt bankas maksātnespējas procesa ietvaros. Tas pats attiecas uz Irēnu Pulkinenu – atlikušo summu (LVL 152 249,28 – 70 280,40 = 81 968,88) varēja pieteikt bankas maksātnespējas procesa ietvaros.

Šajā gadījumā, pilnvarnieku grupas pienākums, atbilstoši Kredītiestāžu likuma 113.panta prasībām, bija pārvaldīt banku ar nolūku nodrošināt AS Latvijas Krājbanka aktīvu saglabāšanu. FKTK pilnvarnieku grupas iecelšanas mērķis bija izvērtēt AS Latvijas Krājbanka darbības atbilstību spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, nekavējoties sniegt atzinumu par AS Latvijas Krājbanka konstatēto naudas līdzekļu iztrūkumu, apmēru un iemeslu, nekavējoties sagatavot rīcības plānu, kā arī sniegt atzinumu, vai AS Latvijas Krājbanka darbība apdraud tās stabilitāti un maksātspēju un iespējamo zaudējumu nodarīšanu tautsaimniecībā un finanšu tirgū.

Analizējot pilnvarnieku grupas rīcību, var teikt, ka netika ievērots tiesiskās paļāvības un likumības principi.

Rezumējot iepriekš minēto, FKTK ir nodarījusi zaudējumus trešajām personām, tas ir, AS Latvijas Krājbanka kreditoriem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 111.panta septīto daļu.

Ņemot vērā augstāk minēto un saņemot papildu dokumentāciju par FKTK rīcību pēc AS Latvijas Krājbanka pārņemšanas un līdz maksātnespējas pasludināšanai, ir pamats celt tiesā prasību par FKTK darbību atzīšanu par nelikumīgu un zaudējumu piedziņu no valsts."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...