Gūst apstiprinājumu ziņas par ievērojamu summu prettiesisku aizplūšanu no "Krājbankas"
PIETIEK18.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Guvušas jaunu apstiprinājumu ziņas par ievērojamu naudas summu nepamatotu un, iespējams, pretlikumīgu aizplūšanu no Latvijas Krājbankas jau pēc tās darbības apturēšanas 2011. gada 17. novembrī un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvju un it īpaši komisijas nu jau bijušā vadītāja vietnieka Jāņa Brazovska (attēlā) lomu šajā procesā. No nākamās pirmdienas Pietiek sāks publiskot portāla rīcībā nonākušu ievērojamu bankas maksājumu dokumentu apjomu, kas dienu pa dienai parāda šo summu aizplūšanu, savukārt šodien publicējam juridisko atzinumu par to, ko šie dokumenti rāda:
"Juridiskā atzinuma ietvaros tika veikta dokumentu juridiskā analizē un to atbilstība normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar atzinumu ir pamats uzskatīt, ka bija pārkāpti normatīvie akti zemāk norādīto lēmumu pieņemšanā.
16.11.2011. FKTK pieņēma lēmumu par ierobežojumiem AS Latvijas Krājbanka darbībās - bez saskaņošanas ar FKTK neveikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tai skaitā ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, un visām personām, kas saistītas ar bankas akcionāriem, un klientiem nerezidentiem, bez saskaņošanas ar FKTK neveikt debeta operācijas virs 10 000 latu, kas nav paredzētas saimnieciskās darbības veikšanai, jebkurā valūtā.
17.11.2011. FKTK ārkārtas sēdē tiek pieņemts lēmums, ar kuru AS Latvijas Krājbanka tiek noteikti saistību izpildes ierobežojumi, apturēta faktiskā bankas darbība, bankā tiek iecelta FKTK pilnvarnieku grupa.
FKTK lēmumi par AS Latvijas Krājbanka izmaksu ierobežojumiem un turpmāko bankas darbības apturēšanu ir spēkā un attiecināmi uz visiem, proti, banku, klientiem, FKTK un pilnvarnieku grupu, tajā skaitā uz FKTK vadītāja vietnieku Jāni Brazovski. AS Latvijas Krājbanka visu finanšu pakalpojumu sniegšanas darbība tika apturēta, jo AS Latvijas Krājbanka bija konstatēts līdzekļu iztrūks vairāku simtu miljonu latu apmērā. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 7.pantu FKTK pienākums bija pārbaudīt AS Latvijas Krājbanka darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un FKTK normatīvajiem aktiem.
Ir pamats secinājumam, ka, pamatojoties uz FKTK rīkojumiem, kuri izdoti laika periodā no 17.11.2011. līdz 25.12.2011. tika veiktas izmaksas un pārskaitījumi dažādās valūtas, kas LVL ekvivalentā sastāda 109 178 821,12 latus. Tādejādi ir apšaubāms šo izmaksu tiesiskums.
FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas izdeva rīkojumus par naudas izmaksām no internetbankas un AS Latvijas Krājbanka filiālēm gan fiziskām, gan juridiskajām personām, nodarot zaudējumus citu kreditoru interesēm. No minētā izriet, ka FKTK pilnvarnieku grupas vadītāja J. Brazovska rīcība, izdodot rīkojumus AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas laikā, ir bijusi pretrunā Kredītiestāžu likuma 111.panta septītajai daļai.
FKTK pilnvarnieku grupas vadītāja J. Brazovska izdotie rīkojumi:
14.12.2011. rīkojums izdots, pamatojoties uz 10.11.2011. darījuma apkalpošanas līgumu Nr.RC61-11-CJ-64 „Par naudas līdzekļu izmaksu saskaņā ar Darījuma konta apkalpošanas līgumu”, kas noslēgts starp AS Latvijas Krājbanka, Levu Feodosjevu (Lev Feodosyev) Krievijas Federācijas pilsoni kā Pircēju, SIA Melins kā Pārdevēju un SIA Ausekļa Nami, kā Parādnieku. Rīkojumā ir konstatēts, ka Pircējs ir izpildījis Līguma 3.2. un 3.4. punktā paredzētās saistības, taču Pārdevējs nav izpildījis Līguma 3.1.punktā paredzētās saistības. Ņemot vērā konstatēto, FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis piekrīt, ka tiek veikts naudas līdzekļu pārskaitījums EUR 412 692.00 apmērā no AS Latvijas Krājbanka atvērtā darījumu konta uz Pārdevēja vārda uz Parādnieka aizdevuma atmaksas kontroles kontu, kas ir Kredītiestāžu likuma 111.panta septītās daļas pārkāpums.
FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis 14.12.2011. izdevis rīkojumu Nr. 19-10-3/143 „Par naudas līdzekļu izmaksu saskaņā ar Darījuma konta apkalpošanas līgumu Nr. RC61-11-CJ-58”, pamatojoties uz darījuma konta apkalpošanas līgumu, kas noslēgts starp AS Latvijas Krājbanka, Vitāliju Solovjovu (Vitaly Solovyev), kurš ir Krievijas Federācijas pilsonis, un Jevgēniju Zeinalovu (Evgeniys Zeynalovs), kopā saukti – Pircēji, SIA Melins kā Pārdevēju un SIA Ausekļa Nami kā Parādnieku. Rīkojumā ir konstatēts, ka Pircējs ir izpildījis Līguma 3.1.. 3.2. un 3.4.punktā paredzētās saistības. Ņemot vērā iepriekš konstatēto, FKTK Pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis piekrīt, ka tiks veikts naudas līdzekļu pārskaitījums EUR 377 190,00 apmērā no AS Latvijas Krājbanka atvērtā darījuma konta uz Pārdevēja vārda uz Parādnieka aizdevuma atmaksas kontroles kontu, kas ir Kredītiestāžu likuma 111.panta septītās daļas pārkāpums.
FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis 09.12.2011. izdevis rīkojumu Nr. 19-10-3/125 „Par naudas līdzekļu izmaksu saskaņā ar Darījuma konta apkalpošanas līgumu Nr. RS10-11-CJ-16”, pamatojoties uz darījuma konta apkalpošanas līgumu, kas noslēgts starp AS Latvijas Krājbanka, Artjomu Filatovu (Artem Filatov), kurš ir Krievijas Federācijas pilsonis, kā Pircēju un SIA D.A. Sēta kā Pārdevēju. Rīkojumā ir konstatēts, ka Pircējs ir izpildījis Līguma 3.1.. 3.2. un 3.4.punktā paredzētās saistības. Ņemot vērā iepriekš konstatēto, FKTK Pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis piekrīt, ka tiks veikts naudas līdzekļu pārskaitījums EUR 160 900,00 apmērā no AS Latvijas Krājbanka atvērtā darījuma konta uz Pārdevēja vārda, tas ir, uz Parādnieka norēķinu kontu, kas rezultātā ir Kredītiestāžu likuma 111.panta septītās daļas pārkāpums.
FKTS pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis, izdodot rīkojumu, nav vērtējis vai tiešām ir izpildīti Līguma noteikumi.
FKTK pilnvarnieku grupas vadītājs J. Brazovskis uz Guntara Trinīša 30.11.2011. iesnieguma, kas nosaukts par „Rīkojums par naudas līdzekļu izņemšanu”, 01.12.2011. pašrocīgi uzrakstījis rezolūciju: „Investīciju pārvadei izpildei. Atļauju pārskaitīt” un paraksts. 05.12.2011. AS Latvijas Krājbanka ir veikusi naudas līdzekļu izsniegšanu Guntim Trintītim EUR 249 483,68 apmērā.
FKTK pilnvarotās grupas vadītājs J. Brazovskis, pieņemot augstāk uzskaitītos rīkojumus un rezolūcijas, ir rīkojies vienpersoniski un nelikumīgi, kas dod pamatu apšaubīt pilnvarnieka rīcības likumību, kā arī dod pamatu secinājumam, ka ir pārkāptas J. Brazovskim piešķirtās tiesības, atbalstot šādu tiesību pārkāpumu, un nodarīti zaudējumi kreditoru kopuma interesēm.
Kredītiestāžu likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka kredītiestādēm ir saistoši saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi par informācijas atklāšanu, kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām un kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību. Tāpat Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 8.pants paredz, ka Finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem ir saistoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un lēmumi. Līdz ar to nav skaidrs uz kādu normatīvo aktu pamata bija veikti dotie naudas pārvedumi atsevišķām personām.
Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošinās atlīdzību izmaksas par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā (līdz 100 000 eiro apmērā (70 280,40 latu)).
Var secināt, ka, neskatoties uz iepriekš minēto, Kārlim Bružukam 30.11.2011. tika izmaksāti LVL 277 362,26, bet Irēnai Pulkinenai 30.11.2011. tika izmaksāti LVL 152 249,28 apmērā, kopā fiziskām personām ir izmaksāti LVL 3 293 644,37 apmērā. Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu minētās personas no Noguldījumu garantiju fonda varēja saņemt tikai LVL 70 280,40 (EUR 100 000 x 0,702804) brīdī, kad AS Latvijas Krājbanka ar AS Citadele banka starpniecību uzsāka garantētās atlīdzības izmaksu. Kārlim Bružakam saskaņā ar likumu bija jāsaņem LVL 70 280,40, savukārt atlikušo summu (LVL 277 362,26 – 70 280,40 = 207 081,86) varēja pieteikt bankas maksātnespējas procesa ietvaros. Tas pats attiecas uz Irēnu Pulkinenu – atlikušo summu (LVL 152 249,28 – 70 280,40 = 81 968,88) varēja pieteikt bankas maksātnespējas procesa ietvaros.
Šajā gadījumā, pilnvarnieku grupas pienākums, atbilstoši Kredītiestāžu likuma 113.panta prasībām, bija pārvaldīt banku ar nolūku nodrošināt AS Latvijas Krājbanka aktīvu saglabāšanu. FKTK pilnvarnieku grupas iecelšanas mērķis bija izvērtēt AS Latvijas Krājbanka darbības atbilstību spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, nekavējoties sniegt atzinumu par AS Latvijas Krājbanka konstatēto naudas līdzekļu iztrūkumu, apmēru un iemeslu, nekavējoties sagatavot rīcības plānu, kā arī sniegt atzinumu, vai AS Latvijas Krājbanka darbība apdraud tās stabilitāti un maksātspēju un iespējamo zaudējumu nodarīšanu tautsaimniecībā un finanšu tirgū.
Analizējot pilnvarnieku grupas rīcību, var teikt, ka netika ievērots tiesiskās paļāvības un likumības principi.
Rezumējot iepriekš minēto, FKTK ir nodarījusi zaudējumus trešajām personām, tas ir, AS Latvijas Krājbanka kreditoriem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 111.panta septīto daļu.
Ņemot vērā augstāk minēto un saņemot papildu dokumentāciju par FKTK rīcību pēc AS Latvijas Krājbanka pārņemšanas un līdz maksātnespējas pasludināšanai, ir pamats celt tiesā prasību par FKTK darbību atzīšanu par nelikumīgu un zaudējumu piedziņu no valsts."
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
