Gūst pirmos apstiprinājumus versija par PIETIEK! avīzes tirāžas būtiskas daļas "pazušanu"
PIETIEK23.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijā otrdien tika reģistrēts jaunās PIETIEK! avīzes izdevēju iesniegums par būtiskas jaunā avīzes numura tirāžas daļas "pazušanu", tai nenonākot pie lasītājiem daudzviet Latvijā. Tikmēr, pateicoties Pietiek lasītāju atsaucībai un aktivitātei, ir jau saņemtas pirmās konkrētās ziņas un pat fotoattēli par to, kur un kā tieši "pazuduši", iespējams, pat līdz 100 000 avīzes eksemplāru.
Līdz ar simtiem Pietiek lasītāju, kas ziņojuši par konkrētām adresēm, kur nav saņemts jaunais avīzes numurs, vairāki lasītāji iesūtījuši arī patiesi vērtīgu informāciju par vietām un apstākļiem, kur, iespējams, notikusi vērienīgā "pazušana".
Saņemtās ziņas liecina gan par to, ka vairākās vietās ievērojams avīzes paku daudzums centralizēti iznīcināts, gan par to, ka citviet avīzes pakas vienkārši sakrautas un izsviestas neapdzīvotu ēku tuvumā.
Pietiek šodien publicē vienu no saņemtajām fotogrāfijām, kas, iespējams, liecina, ka līdz ar jauno PIETIEK! avīzes numuru nejauši izsviesti un nogādāti iznīcināšanai arī citi izplatīšanai paredzēti materiāli.
Visas saņemtās ziņas un fotoattēlus izdevēji jau ir apkopojuši nodošanai Valsts policijai, bet pirms tam vēl paredzēta tikšanās ar izplatītāju vadības pārstāvjiem, lai saņemtu to oficiālu skaidrojumu par notikušo.
Izplatītājiem jau ir iesniegta pirmā daļa no Pietiek lasītāju iesūtītajām adresēm, kur jaunās avīzes otrais numurs tā arī nav saņemts.
Savukārt iesniegšanai Valsts policijā tiek apkopotas arī vairāku lasītāju sniegtās ziņas, kas liecina, ka, iespējams, avīzes tirāžas "pazušana" ir tikusi gatavota vēl daudz plašākā mērogā un nav izdevusies tikai nejaušības dēļ.
Kā zināms, pēc avīzes Vienotība, PIETIEK! iznākšanas partijas Vienotība vadība asi uzstājās pret šāda izdevuma iznākšanu, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs visos iespējamos veidos sāka ievākt informāciju arī par nākamo avīzes numuru iznākšanu un izplatīšanu.
Nav izslēgts, ka tieši šī informācija izmantota, gatavojot avīzes jaunā numura tirāžas daļas "pazušanu", - KNAB nekādus komentārus šai sakarā nesniedz.
Jaunā PIETIEK! avīze tāpat kā tās pirmais numurs Vienotība, PIETIEK! tika izdota gandrīz miljona eksemplāru tirāžā - tātad faktiski pa eksemplāram ikvienai Latvijas iedzīvotāju pastkastītei atbilstoši Latvijas pasta datiem.
Pēc pirmā numura iznākšanas Vienotības kontrolētās Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošais Latvijas pasts strauji un par gandrīz divām trešdaļām palielināja avīzes piegādes tarifu, tāpēc izdevējiem daļu tirāžas nācās nogādāt lasītājiem, piesaistot alternatīvus izplatītājus.
Pietiek joprojām aicina visus lasītājus, kas nav saņēmuši avīzes PIETIEK! otro numuru, par to informēt portālu. Lūgums norādīt adresi, kura avīze nav saņemta: dzīvokļa numuru norādīt nevajag, - tikai ielu, mājas numuru un pasta indeksu (lauku rajonos - māju nosaukumu, apdzīvoto vietu un pasta indeksu).
Jaunais avīzes PIETIEK! numurs PDF formātā joprojām ir un būs lejuplādējams Pietiek portālā. Izdevēji cer līdz 1. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām izdot vēl vismaz vienu avīzes numuru, taču tas tiešā veidā atkarīgs no ziedotāju aktivitātes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
