
Hanovs neizmanto iespēju paklusēt un nekaunīgi žēlojas par "smago" krievu likteni
Bens Latkovskis10.03.2022.
Komentāri (0)
Pēdējā laikā “sabiedriskajā” televīzijā bieži parādās kāds Hanovs ar gaudu dziesmām, cik grūti tagad esot būt krievam.
Mana dzīvesbiedre ir etniskā ukrainiete, kuras mamma un brālis šobrīd atrodas Ukrainā. Viņi katru dienu sazvanās. Notiekošo viņa ārkārtīgi smagi pārdzīvo tīri personīgi. Līdz ar to arī man šis jautājums ir dziļi personisks.
Teikšu godīgi, klausoties “kultūrpētnieka” Hanova spriedelējumus “sabiedriskajā” medijā, var tikai pabrīnīties, kā kaut ko tik derdzīgu vispār var šajā laikā runāt un cik ļoti jābūt izskalotām smadzenēm, lai šo nekaunību uztvertu kā normālu.
Situācijā, kad ukraiņu tauta cieš no Krievijas agresijas un bojā iet tūkstoši, tajā skaitā bērni, Hanovs “sabiedriskajā” medijā neizmanto iespēju paklusēt un lej “krokodila asaras” par “emocionālajām ciešanām”, kuras tagad it kā nākas piedzīvot krievu tautības cilvēkiem.
Kā nav kauna krievu cilvēkam, kura etniskie tautas brāļi nodarbojas ar cilvēku masveida nogalināšanu, vēl pukstēt par kaut kādām savām “ciešanām”? Vai šīs “ciešanas” kaut niecīgākajā mērā ir salīdzināmas ar tām ciešanām, kuras Krievijas dēļ nākas izciest ukraiņu tautai? Kā var publiski demonstrēt tik šausmīgu egocentrismu - es, es, mēs te “ciešam”.
Vai ukraiņu ciešanu radītājus - Putinu un viņa armiju - publiski nosoda lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju? Vai šos ciešanu radītājus un veicinātājus masveidā nosoda Latvijā dzīvojošie etniskie krievi? Diemžēl nekas tāds nenotiek, un ir pilni sociālie tīkli ar ierakstiem par to, kā Putina fani demonstratīvi pauž atbalstu šim kara noziedzniekam.
Tā vietā, lai etniskais krievs Hanovs kauninātu savus etniskos līdzcilvēkus par šo atbalstu Putinam, viņš atļaujas kaunināt latviešus, kuri it kā izrādot nepatiku pret krieviem “tikai viņu tautības dēļ” un tādējādi radot viņiem ciešanas.
Varbūt tomēr pareizāk būtu teikt - ir vērojamas atsevišķas negāciju izpausmes nevis “viņu tautības dēļ”, bet gan tāpēc, ka daži (neatkarīgi no etniskās piederības) atļaujas publiski izrādīt savu atbalstu Putinam, Krievijas iebrukumam Ukrainā un tur veiktajiem kara noziegumiem? Vai tad nepatika pret noziegumu atbalstītājiem nav pašsaprotama un būtu pelnījusi nosodījumu?
Kas ir šis bezkauņa Hanovs, kuru nez kāpēc kā “ekspertu” iecienījusi mūsu tā dēvētā sabiedriskā televīzija? Šis Hanovs pārstāv to atdzimstošās marksisma reliģijas mācītāju sugu, kura radusi vietējiem “bauriem” mācīt, kā pareizi uzvesties, domāt un runāt.
Kā agrāk vācu mācītāji no kanceles, tā tagad televīzijas studijā Hanovs māca, kā “pareizi” latviešiem saliedēties un vienoties. Esot jāizskauž naida izpausmes pret krieviem “tikai viņu tautības dēļ”. Nevienu konkrētu šī naida izpausmju piemēru neminot.
Lieki piebilst, ka šis Hanovs nekad nepiemin, ka vienotība Latvijā ir panākama tikai, visai sabiedrībai saliedējoties ap Latvijas valsts pamatvērtībām. Ne jau etniskie latvieši ir tie, kuri ir aizmaldījušies tālu prom no tām, bet gan tie, kuri velk krekliņus ar Putina ģīmetni, uzrakstiem “Russia” un tamlīdzīgiem. Lai ko teiktu Hanovs un viņa mācības adepti, šie Putina fani gandrīz visi ir etniskie krievi. Tad viņus arī Hanovam vajadzētu “mācīt” un kaunināt.
Taču nē. Hanovs neizsaka pārmetumus Putina un viņa noziegumu atbalstītājiem. Viņš izsaka pārmetumus latviešiem, kuri negrib izlikties šo atbalstu neredzam. Viņš aicina pievērt acis un izlikties, ka šo neliešu mums apkārt nemaz nav.
Ir laiks runāt tiešu valodu. Visi šie krievu internacionālisti, rūpīgāk paskrubinot nost viņu marksistiskās retorikas plāno virskārtu, atklājas kā visprastākie nekauņas/šovinisti, kādus mēs viņus vēl atceramies no krievu laikiem. Tā pati lielummānija, muldēšana par “dižo” krievu kultūru un valodu un augstprātīga vēlme pamācīt vietējos aborigēnus. Tieši šī piebilde par “dižo” ir tas lakmusa papīrītis, kas momentā uzrāda šovinistisko impērisma bacili.
Vārdi “dižs”, “milzīgs” ir galvenie raksturlielumi, kurus paši krievi no dzimšanas dzird un lieto saistībā ar savu valsti - vai tā ir Krievija vai PSRS. Līdz ar to viss pārējais viņiem ir mazs, niecīgs un nenozīmīgs, ko var neņemt vērā. Kas tikai maisās pa kājām, kad brauc “dižais” krievu tanks. Pret šo tik grūti iznīdējamo sajūtu būtu jācīnās Hanovam. Taču nē. Jāmāca latviešiem, kā tiem pareizi pielāgoties “dižajai” krievu kultūrai.
Var piebilst, ka nevienā citā bijušajā PSRS “republikā” (pēdiņās, jo PSRS tā dēvēja lielākos administratīvi teritoriālos veidojumus un tam nebija nekādas saistības ar sabiedrības pārvaldes iekārtu), izņemot Krieviju, nav nekādas nožēlas par PSRS sabrukumu un arī bez krieviem nevienai etniskajai grupai nav nožēlas par zudušo “lielvalsti”.
Ar šo krieviem raksturīgo pagātnes palieku, ar šo impērisko lielummāniju būtu jācīnās dažādiem hanoviem, bet tā vietā viņi ar nelielām korekcijām reproducē to pašu, ko dara Putina Krievijā, - visus citus mēs ar augstu paceltu galvu drīkstam apņirgt, nicināt un pamācīt, un tas ir normāli, bet visi, kuri mūs kaut kāda iemesla dēļ nemīl, ir nožēlojami rusofobi, kuriem “rusofobija” izsitama no galvas ar raķetēm un aviācijas bumbām.
Ļoti žēl, ka mūsu “sabiedriskā” televīzija piebalso šai Kremļa dziesmai.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv





Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.