Hanovs neizmanto iespēju paklusēt un nekaunīgi žēlojas par "smago" krievu likteni
Bens Latkovskis10.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā “sabiedriskajā” televīzijā bieži parādās kāds Hanovs ar gaudu dziesmām, cik grūti tagad esot būt krievam.
Mana dzīvesbiedre ir etniskā ukrainiete, kuras mamma un brālis šobrīd atrodas Ukrainā. Viņi katru dienu sazvanās. Notiekošo viņa ārkārtīgi smagi pārdzīvo tīri personīgi. Līdz ar to arī man šis jautājums ir dziļi personisks.
Teikšu godīgi, klausoties “kultūrpētnieka” Hanova spriedelējumus “sabiedriskajā” medijā, var tikai pabrīnīties, kā kaut ko tik derdzīgu vispār var šajā laikā runāt un cik ļoti jābūt izskalotām smadzenēm, lai šo nekaunību uztvertu kā normālu.
Situācijā, kad ukraiņu tauta cieš no Krievijas agresijas un bojā iet tūkstoši, tajā skaitā bērni, Hanovs “sabiedriskajā” medijā neizmanto iespēju paklusēt un lej “krokodila asaras” par “emocionālajām ciešanām”, kuras tagad it kā nākas piedzīvot krievu tautības cilvēkiem.
Kā nav kauna krievu cilvēkam, kura etniskie tautas brāļi nodarbojas ar cilvēku masveida nogalināšanu, vēl pukstēt par kaut kādām savām “ciešanām”? Vai šīs “ciešanas” kaut niecīgākajā mērā ir salīdzināmas ar tām ciešanām, kuras Krievijas dēļ nākas izciest ukraiņu tautai? Kā var publiski demonstrēt tik šausmīgu egocentrismu - es, es, mēs te “ciešam”.
Vai ukraiņu ciešanu radītājus - Putinu un viņa armiju - publiski nosoda lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju? Vai šos ciešanu radītājus un veicinātājus masveidā nosoda Latvijā dzīvojošie etniskie krievi? Diemžēl nekas tāds nenotiek, un ir pilni sociālie tīkli ar ierakstiem par to, kā Putina fani demonstratīvi pauž atbalstu šim kara noziedzniekam.
Tā vietā, lai etniskais krievs Hanovs kauninātu savus etniskos līdzcilvēkus par šo atbalstu Putinam, viņš atļaujas kaunināt latviešus, kuri it kā izrādot nepatiku pret krieviem “tikai viņu tautības dēļ” un tādējādi radot viņiem ciešanas.
Varbūt tomēr pareizāk būtu teikt - ir vērojamas atsevišķas negāciju izpausmes nevis “viņu tautības dēļ”, bet gan tāpēc, ka daži (neatkarīgi no etniskās piederības) atļaujas publiski izrādīt savu atbalstu Putinam, Krievijas iebrukumam Ukrainā un tur veiktajiem kara noziegumiem? Vai tad nepatika pret noziegumu atbalstītājiem nav pašsaprotama un būtu pelnījusi nosodījumu?
Kas ir šis bezkauņa Hanovs, kuru nez kāpēc kā “ekspertu” iecienījusi mūsu tā dēvētā sabiedriskā televīzija? Šis Hanovs pārstāv to atdzimstošās marksisma reliģijas mācītāju sugu, kura radusi vietējiem “bauriem” mācīt, kā pareizi uzvesties, domāt un runāt.
Kā agrāk vācu mācītāji no kanceles, tā tagad televīzijas studijā Hanovs māca, kā “pareizi” latviešiem saliedēties un vienoties. Esot jāizskauž naida izpausmes pret krieviem “tikai viņu tautības dēļ”. Nevienu konkrētu šī naida izpausmju piemēru neminot.
Lieki piebilst, ka šis Hanovs nekad nepiemin, ka vienotība Latvijā ir panākama tikai, visai sabiedrībai saliedējoties ap Latvijas valsts pamatvērtībām. Ne jau etniskie latvieši ir tie, kuri ir aizmaldījušies tālu prom no tām, bet gan tie, kuri velk krekliņus ar Putina ģīmetni, uzrakstiem “Russia” un tamlīdzīgiem. Lai ko teiktu Hanovs un viņa mācības adepti, šie Putina fani gandrīz visi ir etniskie krievi. Tad viņus arī Hanovam vajadzētu “mācīt” un kaunināt.
Taču nē. Hanovs neizsaka pārmetumus Putina un viņa noziegumu atbalstītājiem. Viņš izsaka pārmetumus latviešiem, kuri negrib izlikties šo atbalstu neredzam. Viņš aicina pievērt acis un izlikties, ka šo neliešu mums apkārt nemaz nav.
Ir laiks runāt tiešu valodu. Visi šie krievu internacionālisti, rūpīgāk paskrubinot nost viņu marksistiskās retorikas plāno virskārtu, atklājas kā visprastākie nekauņas/šovinisti, kādus mēs viņus vēl atceramies no krievu laikiem. Tā pati lielummānija, muldēšana par “dižo” krievu kultūru un valodu un augstprātīga vēlme pamācīt vietējos aborigēnus. Tieši šī piebilde par “dižo” ir tas lakmusa papīrītis, kas momentā uzrāda šovinistisko impērisma bacili.
Vārdi “dižs”, “milzīgs” ir galvenie raksturlielumi, kurus paši krievi no dzimšanas dzird un lieto saistībā ar savu valsti - vai tā ir Krievija vai PSRS. Līdz ar to viss pārējais viņiem ir mazs, niecīgs un nenozīmīgs, ko var neņemt vērā. Kas tikai maisās pa kājām, kad brauc “dižais” krievu tanks. Pret šo tik grūti iznīdējamo sajūtu būtu jācīnās Hanovam. Taču nē. Jāmāca latviešiem, kā tiem pareizi pielāgoties “dižajai” krievu kultūrai.
Var piebilst, ka nevienā citā bijušajā PSRS “republikā” (pēdiņās, jo PSRS tā dēvēja lielākos administratīvi teritoriālos veidojumus un tam nebija nekādas saistības ar sabiedrības pārvaldes iekārtu), izņemot Krieviju, nav nekādas nožēlas par PSRS sabrukumu un arī bez krieviem nevienai etniskajai grupai nav nožēlas par zudušo “lielvalsti”.
Ar šo krieviem raksturīgo pagātnes palieku, ar šo impērisko lielummāniju būtu jācīnās dažādiem hanoviem, bet tā vietā viņi ar nelielām korekcijām reproducē to pašu, ko dara Putina Krievijā, - visus citus mēs ar augstu paceltu galvu drīkstam apņirgt, nicināt un pamācīt, un tas ir normāli, bet visi, kuri mūs kaut kāda iemesla dēļ nemīl, ir nožēlojami rusofobi, kuriem “rusofobija” izsitama no galvas ar raķetēm un aviācijas bumbām.
Ļoti žēl, ka mūsu “sabiedriskā” televīzija piebalso šai Kremļa dziesmai.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
