Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Haoss Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir sasniedzis neredzētu līmeni - Pietiek šodien publicē trīs VID dokumentus, kuri uzskatāmi apliecina: vispirms VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule norāda vienu VID lēmumu apstrīdēšanas kārtību, tad paskaidrojumos tiesai mēģina no lietas iztiesāšanas izvairīties, norādot, ka viņas pašas norādītā apstrīdēšanas kārtība neesot pareiza, tāpēc lieta tiesā neesot izskatāma, līdz beigu beigās viņai nākas atvainoties par „pieļautajām kļūdām”.

Šis atgadījums ir saistīts ar VID ģenerāldirektores mēģinājumu slēpt kopš VID „reformu” sākuma darbā pieņemto finanšu policistu iegūto izglītību, tā netieši apstiprinot neoficiālo informāciju, ka Finanšu policijas pārvaldē, kur darbs prasa specifiskas zināšanas, pēdējos mēnešos esot pieņemti arī cilvēki ar pienākumiem neatbilstošu izglītību.

Ņemot vērā publiski izskanējušās aizdomas par Finanšu policijā no jauna pieņemamo darbinieku nepietiekamo kvalifikāciju finanšu noziegumu atklāšanas un apkarošanas jomā, Cīrulei divos „piegājienos” bija pieprasīta informācija par visiem VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem, kas pieņemti darbā laikā no pagājušā gada sākuma līdz šā gada 15. martam.

Par katru darbā jaunpieņemto darbinieku bija pieprasīts atklāt ne tikai vārdu un uzvārdu, jauno amatu un noteikto amatalgu, bet arī jaunā darbinieka izglītību – kāda, kur un kad iegūta. Sniedzot pārējo informāciju, ziņas par jauno finanšu policistu izglītību Cīrule sniegt atteicās, aizbildinoties, ka tās esot ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi un līdz ar to ierobežotas pieejamības informācija.

Šī ir viena no arī iepriekš dažādu iestāžu izmantotajām atrunām, kā pamatot ziņu neatklāšanu par, iespējams, nepietiekami kvalificētu, uz pazīšanās vai cita pamata darbā pieņemtu amatpersonu izglītību.

Pēc šī Cīrules atteikuma saņemšanas Pietiek pārstāvis vērsās administratīvajā tiesā, pieteikumā norādot uz līdzīgu gadījumu jau pirms pieciem gadiem. Tad administratīvā rajona tiesa 2012. gada 12. jūnijā norādīja - judikatūrā skaidri atzīts, ka valsts amatpersonas tiesības uz privāto dzīvi bauda mazāku aizsardzību nekā tās personas tiesības uz privāto dzīvi, kura nav uzskatāma par valsts amatpersonu.

Tiesa minētajā spriedumā arī atzina, ka persona, kura ir kļuvusi par valsts amatpersonu, zaudē tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz informāciju par izglītību savas profesionālās darbības jomā, un minētā informācija vairs nav uzskatāma par informāciju par valsts amatpersonas privāto dzīvi, bet gan par vispārpieejamu informāciju.

Tiesas ieskatā sabiedrībai ir tiesības vērtēt valsts amatpersonas profesionalitāti un atbilstību ieņemamajam amatam, veidojot viedokli par konkrētās amatpersonas profesionalitāti, arī vadoties no ziņām par minētās amatpersonas izglītību, kas tiek izmantota viņas profesionālajā darbībā. Tādējādi tiek īstenota arī sabiedrības kontrole par valsts pārvaldes profesionalitāti un efektivitāti, kā arī valsts līdzekļu izlietošanas lietderību.

„Ņemot vērā augstākminēto, informācija par valsts amatpersonas izglītību viņas profesionālās darbības jomā nevar tikt uzskatīta par informāciju, kas ir paredzēta ierobežotam personu lokam saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu un ierobežotas pieejamības informāciju,” toreiz konstatēja tiesa.

Tiesa arī uzsvēra, ka valsts administrācijas darbinieki atšķirībā no privātā sektora darbiniekiem ir pakļauti zināmai sabiedrības interesei, lai nodrošinātu valsts pārvaldes caurspīdīgumu un atbildību. Tādējādi vispārīgi personas dati, kas reģistrēti sakarā ar valsts iestādes darbinieka profesionālo darbību, atrodas ārpus tiesību uz privāto dzīvi ietvariem. Tiesa minētajā spriedumā norādījusi, ka ir prettiesisks iestādes atteikums sniegt informāciju par konkrētās iestādes amatpersonas izglītību tās profesionālās darbības jomā.

Atsakoties sniegt ziņas par darbā pieņemto finanšu policistu izglītību, Cīrule ar savu parakstu bija apliecinājusi kārtību, kādā šis viņas lēmums apstrīdams: „Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 3.panta pirmo daļu, likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.panta pirmo daļu nodokļu maksātājam šo lēmumu par atteikumu sniegt informāciju ir tiesības viena mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas pārsūdzēt tiesā, iesniedzot pieteikumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 189.pantam Administratīvās rajona tiesas tiesu namā pēc fiziskās personas deklarētās dzīves vietas adreses.”

Taču, kad tiesa ierosināja administratīvo lietu un pieprasīja VID paskaidrojumus, pēkšņi izrādījās, ka VID ģenerāldirektore ir „pārdomājusi” un tiesai jau skaidro kaut ko pilnīgi citu – ka tā pārsūdzēšanas kārtība, kuru viņa pati bija norādījusi, esot nepareiza un lieta tiesā tāpēc neesot izskatāma.

„Administratīvā procesa likuma 76.panta pirmajā daļā teikts, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. No minētā izriet, ka L.Lapsam sākotnēji bija jāvēršas Finanšu ministrijā kā augstākā iestādē. Ņemot vērā, secināms, ka pieteicējs nav ievērojis likumā noteiktas prasības informācijas atteikuma apstrīdēšanai,” – tāds bija jaunais VID ģenerāldirektores viedoklis par VID lēmuma apstrīdēšanu.

Tikai pēc Pietiek pārstāvja pieprasījuma VID ģenerāldirektore ir iestādes vārdā atvainojusies par „pieļautajām kļūdām”, norādot uz VID vadības atklājumiem normatīvo aktu jomā.

„Izvērtējot lietas materiālus, esam konstatējuši, ka, norādot VID 2017.gada 7.aprīļa lēmumā Nr.9.6-5/78 "Par informācijas sniegšanu” un 2017.gada 17.maija lēmumā Nr.9.6-5 123 "Par informācijas sniegšanu” šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, VID ir pieļāvis tiesību normu neatbilstības. Tā kā Informācijas atklātības likuma 15.pantā norādītā VID lēmuma apstrīdēšanas kārtība, kas nosaka, kādā veidā ir apstrīdams atteikums sniegt informāciju (Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot sūdzību VID augstākā iestādē - Finanšu ministrijā), ir speciālā tiesību norma (salīdzinot ar likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 22.pantā noteikto VID pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību), tad minētajos lēmumos ir norādīta nekorekta VID lēmuma pārsūdzēšanas kārtība - sūdzību iesniedzot tiesā,” šos jaunatklājumus apraksta VID ģenerāldirektore.

Tiesa, līdz ar šo putrošanos VID vadībai joprojām veiksmīgi ir izdevies izvairīties no informācijas atklāšanas par jaunpieņemto Finanšu policijas darbinieku izglītību.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mīļā Latvijas sabiedrība, es jums gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris

FotoMīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, - tas ir viens skaists teātris. Un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.
Lasīt visu...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot...

Foto

Pamiers valdošajā koalīcijā

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu....

Foto

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt...

Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...