Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Haoss Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir sasniedzis neredzētu līmeni - Pietiek šodien publicē trīs VID dokumentus, kuri uzskatāmi apliecina: vispirms VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule norāda vienu VID lēmumu apstrīdēšanas kārtību, tad paskaidrojumos tiesai mēģina no lietas iztiesāšanas izvairīties, norādot, ka viņas pašas norādītā apstrīdēšanas kārtība neesot pareiza, tāpēc lieta tiesā neesot izskatāma, līdz beigu beigās viņai nākas atvainoties par „pieļautajām kļūdām”.

Šis atgadījums ir saistīts ar VID ģenerāldirektores mēģinājumu slēpt kopš VID „reformu” sākuma darbā pieņemto finanšu policistu iegūto izglītību, tā netieši apstiprinot neoficiālo informāciju, ka Finanšu policijas pārvaldē, kur darbs prasa specifiskas zināšanas, pēdējos mēnešos esot pieņemti arī cilvēki ar pienākumiem neatbilstošu izglītību.

Ņemot vērā publiski izskanējušās aizdomas par Finanšu policijā no jauna pieņemamo darbinieku nepietiekamo kvalifikāciju finanšu noziegumu atklāšanas un apkarošanas jomā, Cīrulei divos „piegājienos” bija pieprasīta informācija par visiem VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem, kas pieņemti darbā laikā no pagājušā gada sākuma līdz šā gada 15. martam.

Par katru darbā jaunpieņemto darbinieku bija pieprasīts atklāt ne tikai vārdu un uzvārdu, jauno amatu un noteikto amatalgu, bet arī jaunā darbinieka izglītību – kāda, kur un kad iegūta. Sniedzot pārējo informāciju, ziņas par jauno finanšu policistu izglītību Cīrule sniegt atteicās, aizbildinoties, ka tās esot ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi un līdz ar to ierobežotas pieejamības informācija.

Šī ir viena no arī iepriekš dažādu iestāžu izmantotajām atrunām, kā pamatot ziņu neatklāšanu par, iespējams, nepietiekami kvalificētu, uz pazīšanās vai cita pamata darbā pieņemtu amatpersonu izglītību.

Pēc šī Cīrules atteikuma saņemšanas Pietiek pārstāvis vērsās administratīvajā tiesā, pieteikumā norādot uz līdzīgu gadījumu jau pirms pieciem gadiem. Tad administratīvā rajona tiesa 2012. gada 12. jūnijā norādīja - judikatūrā skaidri atzīts, ka valsts amatpersonas tiesības uz privāto dzīvi bauda mazāku aizsardzību nekā tās personas tiesības uz privāto dzīvi, kura nav uzskatāma par valsts amatpersonu.

Tiesa minētajā spriedumā arī atzina, ka persona, kura ir kļuvusi par valsts amatpersonu, zaudē tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz informāciju par izglītību savas profesionālās darbības jomā, un minētā informācija vairs nav uzskatāma par informāciju par valsts amatpersonas privāto dzīvi, bet gan par vispārpieejamu informāciju.

Tiesas ieskatā sabiedrībai ir tiesības vērtēt valsts amatpersonas profesionalitāti un atbilstību ieņemamajam amatam, veidojot viedokli par konkrētās amatpersonas profesionalitāti, arī vadoties no ziņām par minētās amatpersonas izglītību, kas tiek izmantota viņas profesionālajā darbībā. Tādējādi tiek īstenota arī sabiedrības kontrole par valsts pārvaldes profesionalitāti un efektivitāti, kā arī valsts līdzekļu izlietošanas lietderību.

„Ņemot vērā augstākminēto, informācija par valsts amatpersonas izglītību viņas profesionālās darbības jomā nevar tikt uzskatīta par informāciju, kas ir paredzēta ierobežotam personu lokam saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu un ierobežotas pieejamības informāciju,” toreiz konstatēja tiesa.

Tiesa arī uzsvēra, ka valsts administrācijas darbinieki atšķirībā no privātā sektora darbiniekiem ir pakļauti zināmai sabiedrības interesei, lai nodrošinātu valsts pārvaldes caurspīdīgumu un atbildību. Tādējādi vispārīgi personas dati, kas reģistrēti sakarā ar valsts iestādes darbinieka profesionālo darbību, atrodas ārpus tiesību uz privāto dzīvi ietvariem. Tiesa minētajā spriedumā norādījusi, ka ir prettiesisks iestādes atteikums sniegt informāciju par konkrētās iestādes amatpersonas izglītību tās profesionālās darbības jomā.

Atsakoties sniegt ziņas par darbā pieņemto finanšu policistu izglītību, Cīrule ar savu parakstu bija apliecinājusi kārtību, kādā šis viņas lēmums apstrīdams: „Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 3.panta pirmo daļu, likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.panta pirmo daļu nodokļu maksātājam šo lēmumu par atteikumu sniegt informāciju ir tiesības viena mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas pārsūdzēt tiesā, iesniedzot pieteikumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 189.pantam Administratīvās rajona tiesas tiesu namā pēc fiziskās personas deklarētās dzīves vietas adreses.”

Taču, kad tiesa ierosināja administratīvo lietu un pieprasīja VID paskaidrojumus, pēkšņi izrādījās, ka VID ģenerāldirektore ir „pārdomājusi” un tiesai jau skaidro kaut ko pilnīgi citu – ka tā pārsūdzēšanas kārtība, kuru viņa pati bija norādījusi, esot nepareiza un lieta tiesā tāpēc neesot izskatāma.

„Administratīvā procesa likuma 76.panta pirmajā daļā teikts, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. No minētā izriet, ka L.Lapsam sākotnēji bija jāvēršas Finanšu ministrijā kā augstākā iestādē. Ņemot vērā, secināms, ka pieteicējs nav ievērojis likumā noteiktas prasības informācijas atteikuma apstrīdēšanai,” – tāds bija jaunais VID ģenerāldirektores viedoklis par VID lēmuma apstrīdēšanu.

Tikai pēc Pietiek pārstāvja pieprasījuma VID ģenerāldirektore ir iestādes vārdā atvainojusies par „pieļautajām kļūdām”, norādot uz VID vadības atklājumiem normatīvo aktu jomā.

„Izvērtējot lietas materiālus, esam konstatējuši, ka, norādot VID 2017.gada 7.aprīļa lēmumā Nr.9.6-5/78 "Par informācijas sniegšanu” un 2017.gada 17.maija lēmumā Nr.9.6-5 123 "Par informācijas sniegšanu” šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, VID ir pieļāvis tiesību normu neatbilstības. Tā kā Informācijas atklātības likuma 15.pantā norādītā VID lēmuma apstrīdēšanas kārtība, kas nosaka, kādā veidā ir apstrīdams atteikums sniegt informāciju (Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot sūdzību VID augstākā iestādē - Finanšu ministrijā), ir speciālā tiesību norma (salīdzinot ar likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 22.pantā noteikto VID pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību), tad minētajos lēmumos ir norādīta nekorekta VID lēmuma pārsūdzēšanas kārtība - sūdzību iesniedzot tiesā,” šos jaunatklājumus apraksta VID ģenerāldirektore.

Tiesa, līdz ar šo putrošanos VID vadībai joprojām veiksmīgi ir izdevies izvairīties no informācijas atklāšanas par jaunpieņemto Finanšu policijas darbinieku izglītību.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...