Iesaki rakstu: 
Argentīna piedzīvo savu spēcīgāko ekonomikas izaugsmi kopš prezidenta Havjera Mileja darbības sākuma. Tas notiek par spīti plašai skepsei par viņa ekonomisko plānu, kuru izteica kreisi orientēti ekonomisti. Neskatoties uz šīm neveiksmju prognozēm, Mileja agresīvie un izlēmīgie pasākumi inflācijas apkarošanai ir uzrādījuši pozitīvus rezultātus – ne tikai ir apkarota inflācija, bet arī Argentīna piedzīvo ekonomikas izaugsmi.
Havjers Milejs mantoja briesmīgu ekonomisko situāciju – ar 211% inflāciju un nabadzības līmeni virs 40%. Lai to risinātu, viņš īstenoja “šoka terapiju”, kas ietvēra valdības izdevumu samazināšanu, birokrātijas samazināšanu un Argentīnas peso devalvāciju. Kritiķi brīdināja, ka šie pasākumi pasliktinās recesiju, taču Milejs turpināja, likvidējot tūkstošiem publiskā sektora darba vietu un uz pusi samazinot valdības ministriju skaitu. Lai gan daži apgalvoja, ka viņa politika novedīs pie katastrofas, rezultāti ir bijuši negaidīti pozitīvi.
Ko saka dati?
Inflācija Argentīnā ir atdzisusi piecus mēnešus pēc kārtas, un valdība sasniedza pirmo budžeta pārpalikumu vairāk nekā desmit gadu laikā. Arī nabadzības līmenis ir ievērojami samazinājies. Pretēji prognozēm šķiet, ka Argentīnas ekonomika atveseļojas, nevis padziļina recesiju.
Jūlija vidū, salīdzinot ar aprīli, ekonomiskā aktivitāte pieauga par 1,3%, pārsniedzot Bloomberg analītiķu aptaujas mediānās aplēses par 0,1%, tas arī iezīmē pirmo ekonomiskās izaugsmes mēnesi kopš Mileja pilnvaru sākuma decembrī. Saskaņā ar Argentīnas valdības jūlija vidū publicētajiem datiem, salīdzinot ar gadu iepriekš, Argentīnas iekšzemes kopprodukta rādītājs ir pieaudzis par 2,3%, kas ir pretrunā ar atsevišķu ekspertu prognozēm par līdzīga mēroga kritumu, kuru Argentīnai būtu jāpiedzīvo Mileja politikas dēļ.
Viens, ko ir vērts atzīt, ir, ka pasludināt esošo recesiju par pilnībā izbeigtu varētu būt pāragri, jo pašreizējā Argentīnas ekonomikas izaugsme var būt īslaicīga vai sezonāla. Neskatoties uz šo nenoteiktību, Havjera Mileja politika apstrīd keinsiešu uzskatu, ka valdības izdevumi ir būtiski ekonomiskās lejupslīdes laikā. Tā vietā viņš koncentrējies uz valdības izdevumu samazināšanu, kas, lai arī īstermiņā ir sāpīgi, ilgtermiņā var veicināt ekonomikas veiktspēju un atveseļošanos.
Kā tas atsaucās uz Latviju?
Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika sabremzējas, aplēses liecina, ka otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis vien par 0,1%. Otrais ceturksnis parasti iezīmējas ar lielāku ekonomisko aktivitāti, nekā pirmais ceturksnis. Tomēr pirmajā ceturksnī IKP izaugsmes rādītājs bija analoģisks. Latvijas ekonomikā ir krīze, noliegt šo šodienas apstākļos ir ne tikai naivi, bet pat bīstami.
Latvijas valdība gan izvēlējās ar krīzi cīnīties nevis kā Havjers Milejs – samazinot budžeta tēriņus, mazinot birokrātiju un veicinot brīvu ekonomisko aktivitāti. Nē, Latvijas valdība ir izvēlējusies iet pretēju ceļu – tiks celti nodokļi, ieviesta lielāka nodokļu progresivitāte, tiek apspriests dividenžu nodoklis, budžeta tēriņi turpinās augt, atļauja lielākam budžeta deficītam tiek prasīta no Eiropas Komisijas, atlikušie budžeta caurumi tiks lāpīti ar kārtējiem aizņēmumiem, procentus no kuriem maksās katrs nodokļu maksātājs, nekādas birokrātijas mazināšanas nav plānots.
Latvijas vēsturē pirmā “kreisi centriskā” Evikas Siliņas valdība acīmredzami ir gatava iet to pašu ceļu, kurš savulaik noveda Argentīnu dziļā, vairākas desmitgades ilgā ekonomiskā krīzē – nepārdomāta fiskālā politika un ekonomiskais populisms.
Laiks mācīties no Havjera Mileja?
Lai gan ir vēl pāragri apstiprināt Argentīnas ekonomikas pilnīgo atveseļošanos, Mileja pieeja dod labākus rezultātus, nekā daudzi gaidīja. Viņa apņemšanās ierobežot inflāciju un valdības izdevumus liecina, ka Argentīna varētu būt ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi, un šo apstiprina tendences Argentīnas ekonomikā, kuras iezīmējās, Havjeram Milejam uzsākot prezidentūru.
Par Latvijas situāciju reflektējot, jau šodien var pateikt, ka Argentīnas ekonomikas atveseļošanās nav nekāda maģija — tas ir tikai tas, ko visu laiku atkārto klasiskie liberāļi: labākais risinājums ekonomikas krīzei ir ļaut cilvēkiem strādāt, nopelnīt naudu, paturēt to sev un izlietot pēc sava ieskata.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
