Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Helisata

Jurģis Auziņš*
31.12.2018.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita, nedabīgas kroplīgas kājas, kuras viņa reizēm atkailināja dīķī, pievilinot dēles. Kad pa kājām sāka tecēt asins strūkliņas, tas izsauca spēcīgu pretīgumu. Tikai dīvainās zilganās acis liecināja par to, ka tā tomēr ir sieviete un nevis ragana no kādas pasakas. Es neiemīlēju viņu jau no pirmās dienas, kolīdz atgriezāmies ciemā. Man likās, ka mamma arī pret viņu neizjūt simpātijas.

Es mātē ievēroju man nepatīkamu paradumu. Tiklīdz vecene parādījās pie mūsu vārtiem, māte ātri novāca no galda gaļu, atstājot tikai maizi, lokus un biezpienu ar krējumu. Mani tas ļoti kaitināja. Es biju spiests pacietīgi gaidīt, kad Helisata aizies. Bet viņa nesteidzās iet prom. Apsēdās blakus. Palūdza ieslēgt televizoru, ja sarunas kļuva nesaturiskas. Un es, izbadējies un dusmīgs biju spiests žļembāt neēdamo biezpienu ar maizi un tulkot viņai visu, kas nāca no tā brīža nīstās kastes. Viņa mīlēja filmas par karu. Beidzot Helisata gāja prom. Pavadījusi viņu līdz vārtiem mamma atgriezās mājās, paņēma jau atdzisušo gaļu un ar pārmetumu balsī nolika manā priekšā - vai nevari paciesties, kamēr viņa aizies!?

Tā turpinājās ilgi. Es pārgāju 10. klasē. Tēvs un māte sāka izturēties pret mani citādāk. Man tika atļauts personīgais viedoklis, bet es aiz ieraduma spēka nekādi nespēju izmantot savas tiesības. Es tik un tā baidījos aizvainot māti un sadusmot tēvu un turpināju paciest Helisatu pie televizora.

Es jau sāku vākt dokumentus, lai iestātos institūtā, kad Helisata nomira. Viņu bērēja viss ciems. Bija vēl daudz cilvēku no malas, kurus līdz tam nebiju redzējis. Tad nokāva bulli. Uzvārīja gaļas zupu. To kopā ar lieliem gaļas gabaliem salēja alumīnija bļodiņās. Mēs jaunieši tās iznēsājām pa gariem, ātrumā sataisītiem koka dēļu galdiem. Kad visi bija aizgājuši, mēs arī novācām traukus un nesām tos mazgāt sievietēm, kuras pēc bērēm kārtoja māju un sētu. Daļa bļodiņu bija tukšas, citās bija redzams, ka cilvēki tikai padzēruši buljonu un ēduši kartupeļus, bet gaļa palikusi neskarta. Pienesot pēdējo bļodiņu mātei, kura kopā ar kaimiņienēm mazgāja traukus, es nīgrā balsī pateicu - ja reiz neēd gaļu, tad kāpēc nevar palūgt, lai to neliek? Cik daudz gaļas sabojāts...
Mammai no sākuma iedrebējās pleci. Pēc tam viņa piesedza seju ar lakata malu. Atskanēja dziļš vaids, un pa viņas seju sāka tecēt asaras. Saskrēja sievietes. Tante Halimata metās man virsū ar dūrēm.

- Tu ko viņai pateici nelieti!?

- Es neko viņai neteicu. Tikai pajautāju, kāpēc likt gaļu tam, kurš to neēd.

Halimata mani maigi apķēra.

- Mans dārgais!

Un pēc tam pati sāka raudāt, arvien stiprāk spiežot mani savos apskāvienos.

Māte atgriezās mājās vēlu. Es sēdēju ar tēvu petrolejas lampas gaismā.

- Ko es tādu pateicu tur, es pavaicāju.

Māte neko neatbildēja. Tad tēvs paprasīja, kas noticis. Es izstāstīju visu, kā bijis. Tēvs izgāja ārā. Māte joprojām klusēdama sāka klāt galdu.

- Es nedevu tev tur paēst, paēd tagad.

Viņa nolika manā priekšā bļodiņu ar gaļu. Tēvs atgriezās atpakaļ.

- Gaļu neēda tas, kurš viņu pazina, teica tēvs un paskatījās uz māti.

- Viņš jau ir pieaudzis, klusi noteica māte.

Tā es tanī vakarā no sava tēva savos 17 gados (1978.g., tulk.piez.) pirmo reizi uzzināju, ka 23.februārī 1944.gadā visus čečenus kā padomju varas ienaidniekus izsūtīja. Helisata jaunībā bija ļoti skaista. Apprecējās, bet agri kļuva par atraitni ar pieciem bērniem.

- Tu esi redzējis Helisatu? savu stāstu turpināja tēvs. Viņa pati apglabāja savus četrus bērnus, kuri nomira no bada. Pēdējā mira pati jaunākā. Ļoti ilgi. Uz pašām beigām, pirmsnāves murgos viņa mātei palūdza gabaliņu gaļas. Helisata izgrieza no savām kājām divus gaļas gabalus. Uzcepa tos krāsnī uz oglēm. Kad gaļa bija uzcepusies, meitenīte vairs neelpoja. Viņa glabāja meitiņu viena, blakus nebija neviena no mūsējiem. Kopā ar meitiņu apglabāja arī apdegušo gaļu. Visu savu mūžu Helisata pateicās Dievam, ka viņas meita nomira bez grēka. Un pati viņa nekad vairāk nepieskārās gaļas ēdieniem.

Es izbrīnījos.

- A kur bija cilvēki?

- Tur, kur viņa dzīvoja, nebija cilvēku. Kad mūsu izsūtīja, viņu kā frontinieka māti kopā ar bērniem atdalīja no mums. Mēs nokļuvām Kirgīzijā, viņa Kazahstānā. No turienes viņa atgriezās viena. Dēls nenodzīvoja divas dienas līdz uzvarai, gāja bojā Berlīnes centrā.

Es paskatījos uz māti.

- Kad uz kapiem?

- No rīta, līdz saullēktam.

- Pamodini mani. Es arī iešu kopā ar tēvu.

Pie gaļas es nepieskāros.

...Kapos nebija tik daudz cilvēku kā bērēs. Mulla virs kapa nolasīja lūgšanu. Ļaudis klusējot liecās un skāra ar rokām svaigi uzbērto kapu kopiņu, un devās uz vārtiņiem, kur jau gaidīja sadrūzmējušās sievietes. Starp viņām bija arī mana māte. Pēdējais pie kapa piegāju es. Atdarinot pieaugušos, es pieliku roku pie aukstās mitrās zemes. Tur, divus metrus zem zemes, gulēja Helisata, kura vēl nesen ar mani skatījās televizoru. Visas šausmas un bailes, kas saistītas ar cilvēka nāvi, ielauzās manā galvā un pārakmeņoja visu ķermeni. Es nezinu, kurš mani piecēla, bet dažus soļus viņa rokas neļāva man nokrist. Pēc tam dzīvība atgriezās. Es arvien pārliecinātāk devos vārtiņu virzienā, kur starp sievietēm, mani gaidīja māte. Es ieraudzīju viņas acis, kurās spīdēja mīlestība un trauksme.

Tad es atcerējos Helisatas acis. Zilas, zilas... Tagad es zināju, ka tādas acis varēja būt tikai ļoti skaistai sievietei.

* tulkotājs; autors - Nadirsolta Elsunkaevs, Žurnāls "Нана" (Māte), 2015, Čečenija. Oriģinālteksts pieejams: http://www.checheninfo.ru/64014-helisat.html

Novērtē šo rakstu:

64
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...