Hermanim naudas nodokļiem būtu pieticis: gada ienākumi teātrī – pat 110 tūkstoši latu
L. Lapsa07.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) apgalvo, ka valsts „nespēj samaksāt Alvim Hermanim atalgojumu, kas atbilstu viņa talantam un ieguldījumam latviešu kultūrā”, Jaunā Rīgas teātra galvenā režisora oficiālie ienākumi rāda, ka viņam nav bijusi akūta nepieciešamība iesaistīties valsts krāpšanas un nodokļu apiešanas shēmās, par kurām Pietiek jau informējis saistībā ar režisora kārotā dzīvokļa iegādi, - gadā viņš teātrī ir saņēmis pat vairāk nekā 110 tūkstošu latu atalgojumu.
Kā jau ziņots, Hermanis, pagājušā gada aprīlī oficiāli par niecīgu summu – 17,2 tūkstošiem latu – iegādājoties 100 kvadrātmetru dzīvokli Rīgas klusajā centrā, pēc visa spriežot, ir atbalstījis valsts apkrāpšanu ar tā sauktās „baķkas shēmas” palīdzību: šādu shēmu, dzīvokļa pārdevējam izvairoties no lielu nodokļu nomaksas valstij, pirms vairākiem gadiem izmantoja toreizējais Saeimas priekšsēdētāja biedrs, kopš Jūrmalgeitas laikiem kā „baķka” pazīstamais Jānis Straume.
Kamēr pats Hermanis jau nedēļu nevēlas sniegt skaidrojumus par savu dzīvokļa darījumu, Pietiek noskaidrojis, ka tiešām varētu būt pamats apgalvojumam – režisors, kurš bieži pieminējis Latvijas sabiedrības divkosību un pārmetis tagadējam Valsts prezidentam viņa iepriekšējos grēkus, dzīvokļa darījumā pats atbalstījis valsts „likumīgas apkrāpšanas” shēmu: Hermanis dzīvokli patiesībā iegādājies par adekvātu tirgus cenu, taču līdz ar „lēto dzīvokli” (tā pārdevējam izvairoties no kapitāla pieauguma nodokļa nomaksas) pārdotas arī „dārgas mēbeles”, par kuru pirkšanu – pārdošanu nekāds nodoklis nav bijis jāmaksā.
Publiski izskanējis apgalvojums, ka Hermanis tā varētu būt rīkojies, materiālo apstākļu spiests, - ja viņš neatbalstītu pārdevēja nodokļu apiešanas shēmu, tas valstij maksājamo nodokļa summu mēģinātu pievienot dzīvokļa cenai, līdz ar ko būtiski palielinātos un kļūtu Hermanim neaizsniedzama. Par to liek domāt arī kultūras ministres Ēlertes sniegtais skaidrojums, no kura izriet, ka Hermaņa ienākumi viņa ieņemtajā postenī esot smieklīgi zemi.
Kamēr Hermaņa iestudētās izrādes papildinājušas teātra budžetu ar apmēram 3,5 miljoniem eiro, kurus Jaunais Rīgas teātris nopelnījis kā honorāru ārzemju viesizrādēs un no kuriem attiecīga daļa ir samaksāta nodokļos Latvijā, viņa paša alga pirms nodokļu nomaksas ir 1630 latu, skaidro Ēlerte. Arī ienākumi par autordarbiem, kas tiek apmaksāti no biļešu ieņēmumu summas, saskaņā ar ministres apgalvoto neesot nekādi lielie, - piemēram, 2008. gada astoņos mēnešos tie bijuši tikai 8279 lati.
Taču patiesībā Hermaņa reālie ieņēmumi teātrī ir daudzkārt lielāki un pretēji izskanējušajiem apgalvojumiem mierīgi ļautu viņam iztikt bez iesaistīšanās nodokļu apiešanas shēmās. Pērn vien viņš papildus darba algai teātrī par autordarbiem (par kādiem tiek uzskatīta režija, mākslinieciskā koncepcija, dramatizējumi, scenogrāfija) saņēmis vairāk nekā 40 tūkstošus latu.
2005. gadā tagadējā Jaunā Rīgas teātra galvenā režisora kopējie ienākumi teātrī bijuši 44 tūkstoši latu, 2006. gadā – 68 tūkstoši latu, savukārt 2007. gadā Hermaņa kopējie ienākumi teātrī pārsnieguši 110 tūkstošus latu. Taču šīs summas Ēlerte savā skaidrojumā par Hermaņa niecīgo atalgojumu nepieminēja. Tagadējā ministre, kas savulaik pārspējusi Hermaņa darījuma cenas rekordu un pati spējusi 145 kvadrātmetru dzīvokli Z. A. Meierovica bulvārī iegādāties par 8129 latiem (tātad par 56 latiem kvadrātmetrā), arī nevēlējās komentēt Jaunā Rīgas teātra režisora darījumu.
Ēlerte vienīgi piebilda, ka viņai šķietot „ļoti vērtīgi Hermaņa asie komentāri. Tas ir viens no intelektuāļu uzdevumiem: šķirot, kas ir vērtības un kas nav, vilkt robežu starp labo un ļauno. Un darīt to izaicinošā veidā. Tas bieži nepatīk cilvēkiem, kas pasauli grib redzēt un ērti jūtas morālā relatīvisma putrā, kur nav iespējams atšķirt vērtību no nevērtības, labi padarītu darbu no imitācijas”.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
