Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sen zināma un izmantota patiesība nu ir izlauzusies līdz plašākai sabiedrības apziņai - pakļaut valstis un tautas, pārdalīt tām piederošos labumus var ne tikai ar zobeniem vai tankiem, bet arī daudz smalkāk – manipulējot ar informāciju, var iedarboties uz cilvēku apziņu tikpat efektīvi kā, izmantojot rupju varmācīgu spēku. Turklāt mūsdienu informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas un sabiedrības teju narkotiskā atkarība no sociālajiem tīkliem un ziņu portāliem paver iespēju gandrīz jebkuram (vai caur jebkuru) palaist procesu, kas analoģisks masu iznīcināšanas ieroču pielietošanai, protams, atkarībā no tā, vai ir izdevies atrast (vai arī kāds to ir pateicis priekšā…) vajadzīgo “pieejas kodu” Pandoras informācijas lādītei.

Daudziem tas šķiet aizraujošs, nervus satraucoši kutinošs pasākums, kurā iesaistīties, daudz nedomājot par “savas” rīcības iespējamajām sekām, jo šis process baro ego, dod iespēju spēlēties ar “augstām matērijām” (pārstāvēt sevi “gaišo” un “tumšo” spēku cīņā) un izcelties, sevišķi, ja izdodas “trāpīt”. Un tam noder viss, pat maza bērna līķītis, kas izskalots jūras krastā.

“Hibrīdkarotāji” - pilinātāji

Neapjēdzot savas rīcības izraisītās cēloņsakarības – katram pienesot pa niecīgam (it kā) pilienam naida un baiļu, kopējā sabiedrības apziņā veidojas baiss cunami, kas tālāk jau attīstīsies un darbosies pēc saviem likumiem un pavisam ne tā, kā to iedomājas brašie “hibrīdkarotāji”. Taču, tā kā atšķirībā no reāla konflikta šajā “karā” pašam brašajam “karotājam” par savu “šaušanu” ne ar ko nav jāatbild (tas neriskē pat “saņemt pa muti”), ja vien šauj “pareizā” virzienā, tad tādu brašu “hibrīdkarotāju” rodas aumaļām, un tie karstasinīgi sacenšas savā “šaušanā” un “bumbošanā” no visiem iespējamiem stūriem, un kopīgā “cunami” veidošanā. Hibrīdkarš ir karš! Un “bumbas” lai krīt! Nu, braši! Nedod, Dievs, šiem brašajiem “karotājiem” piedzīvot reālu konfliktu. Pamperu visdrīzāk visiem nepietiktu…

Diemžēl tieši tālākas galējas eskalācijas scenārijs tiek provocēts un pat izgaršots. Vai tiešām tas ir mūsu mērķis, ko vēlamies izcīnīt šajā hibrīdkarā?

“Fronte tēva pagalmā”

Informācijas pretstāvēšanas jomā mēs esam izvēlējušies sev acīmredzami zaudējošu stratēģiju: kurš kuru vairāk “nobumbos” – tas arī ir uzvarējis!

Zaudējoša mums tā ir ne tikai tāpēc, ka mums ir mazāk “bumbu” un mazāk iespējas “bumbot” – un ir visnotaļ dīvaini, ka tie, kuriem ir uzticēts vest šo “karošanu”, paši to vēl nav sapratuši ( vai nevēlas to atzīt?).

Zaudējoša mums tā ir arī tāpēc, ka mēdzam “bumbot” ne pa tiem mērķiem, bieži pat paši pa sevi!

Mūsu cīņa ar mums naidīgo propagandu ir kā trauku veikala īpašnieka cīniņš ar ziloni, kurš bradā pa viņa trauku veikalu – par katru saplēsto šķīvi mēs cenšamies tam iemest vēl ar kādu šķīvi. Rezultātā paši palīdzam zilonim taisīt grautiņu savā teritorijā. Zilonim pat nekas nav jādara, vienkārši jāatrodas metiena attālumā.

Proti, stratēģija, ka, atbildot uz propagandu ar pretpropagandu, tiek panākts cerētais rezultāts un ir jāturpina vairāk fokusēties uz to, un tad tas beidzot nesīs uzvaru – tā vismaz mūsu gadījumā ir absurda un zaudējoša, jo tos, kam tā visvairāk ir domāta – Latvijas cittautiešus, cilvēkus, kuri atrodas “nevēlamas” informācijas plūsmas ietekmē, šī mūsu veidotā informācijas plūsma nemaz nesasniedz. Un pat, ja sasniedz, tad bieži ar to tiek panākts pretējs rezultāts.

Patiesībā tas taču ir vienkārši apjēdzams (dīvaini, atkal – tikai ne tiem, kuriem to vajadzētu apjēgt…), un tam ir gan objektīvi, gan subjektīvi faktori.

Objektīvie – mūsu salīdzinošās propagandas iespējas un kvalitāte. (Vienkārši pamēģiniet paši pasekot līdzi abām informācijas plūsmām - tas būs arī lielisks treniņš jūsu kritiskai domāšanai. )

Subjektīvie – lielākā daļa cittautiešu izjūt ciešu sasaisti ar savu etnisko dzimteni, reālu vai vismaz emocionālu. Savukārt aptuveni trešā daļa saskaņā ar publiskajās aptaujās pausto (tātad reāli šis īpatsvars varētu būt vēl lielāks) atbalsta kaimiņvalsts piekopto politiku.

Un tagad iedomājieties, ja šim cilvēkam ir jāatrodas divās savstarpēji pretrunīgās propagandas informācijas plūsmās – kuru tas izvēlēsies par “pareizo” un kā būs ar to “otro”?

Pareizi, tas savukārt nozīmē, ka otras propagandas plūsmas spiedienu uz sevi tas uztvers kā sev nevēlamu, pat naidīgu, jo šīs informācijas plūsmas ir savstarpēji ļoti antagonistiskas. (Analoģiski, tāpat kā šo otru, sev antagonistisko informācijas plūsmu uztveram mēs, kas atrodamies pretējās informācijas plūsmas ietekmē.)

Rezultātā - kas tiek iegūts? Šāda propagandas - kontrpropagandas kariņa spēlēšana ir kā zilonis, kas izbradā mūsu sabiedrību – tā tiek aizvien dziļāk sašķelta un demoralizēta: vienai daļai liekot justies aizvien apdraudētākai savā zemē, otrai – justies aizvien mazāk piederīgai tai. Veidojas katalizators tālākai sabiedrības radikalizācijai.

Turklāt zaudētāji kļūstam arī globālā mērogā – jo paši sevi pataisām par bīstamu un nevēlamu vietu, nu jau ne tikai ārvalstu ieguldījumiem, bet arī savējiem.

Kam tas ir izdevīgi?

Var, protams, to attaisnot ar ierasto mazspēju pieņemt adekvātus lēmumus un tādēļ aklo pakaļsekošanu citu (lielāko brāļu) rīcībai kā paraugam (ignorējot acīmredzamo - mūsu “bumbošanas” jauda un līdz ar to arī samēri ir pavisam savādāki, līdz ar to arī rīcības stratēģijai būtu jābūt citādai).

Taču galvenais iemesls šādai neadekvātai rīcībai ir varas elites nespēja risināt sabiedrībai aktuālos (jau samilzušos) izaicinājumus un, neskatoties uz to, – tās savtīgā interese noturēties pie varas par jebkuru cenu. Tāpēc šāda ģeopolitiskās histērijas uzkurināšana dod tai iespēju novērst sabiedrības uzmanību no pašas sastrādātajām nejēdzībām – biedējot sabiedrību ar vēl lielākām (globālākām) nepatikšanām, tā pozicionējot sabiedrības apziņā sevi kā mazāko iespējamo ļaunumu, ko var/vajag izvēlēties.

Pie katras iespējas varas eliti apkalpojošie un pati varas elite drebēdami baida Latvijas sabiedrību ar Ukrainas scenāriju, tikai nez kāpēc, piesaucot notikumus Ukrainā, parasti tiek noklusēts galvenais iemesls, kāpēc bija iespējams šāds scenārijs – sašķelta sabiedrība un varas korumpētība, tās nespēja (nevēlēšanās) risināt sabiedrībai aktuālos jautājumus. Ironiski, tad jau sanāk, ka tas ir scenārijs, kuru varas elite savā mazspējā un alkatībā gatavo mums un tāpēc laikus brīdina par to?!

Diemžēl sabiedrības šķelšana (pareizajos un nepareizajos) ir svarīgs instruments varas monopola noturēšanai, pilnasinīgas politiskās konkurences (kas ir galvenais virzītājspēks) izslēgšanai un bezalternatīvas politiskās izvēles veidošanai (ņemot vērā politisko spēku elektorāta sadalījumu). Šāda situācija nodrošina varas elitei ērtu pastāvēšanu – vienalga, cik bezatbildīgus vai koruptīvus lēmumus tā pieņemtu. Tāpēc histērijas pūšana pa visiem iespējamiem caurumiem tiks visādi veicināta.

Zaķītim derēs eža kažociņš?!

Iespējams, apkalpojot izvirtušās varas elites vajadzības, tika dzemdēta ļoti aprobežota un Latvijas reālajā situācijā pagalam aplama ideja, ka vajag tikai pastiprināt savu propagandas spiedienu, lai šajā “karā” varētu gūt uzvaru. Tas ir tikpat neadekvāti kā censties piedabūt ēst riekstus, aizmirstot, ka tie vispirms ir jāizloba no čaumalas. Vienkārši piespiedīsim tos ēst!

Piedāvātais risinājums, ka vajag izveidot vēl vienu TV kanālu krievu valodā, lai varētu gūt pārsvaru informatīvajā karā, līdzinās anekdotei par zaķīti, kuram gudrā Pūce ieteica uzvilkt eža kažociņu, lai neviens tam vairāk nevarētu izdarīt pāri. Var jau censties šajā priekšlikumā saskatīt kaut kādu stratēģisku jēgu (abstrahējoties no Latvijas specifikas), taču taktiski, tīri praktiski to īstenot nozīmē būvēt lielveikalu cerībā, ka tāpēc tajā ievilināsim daudz pircēju, lai gan produktu, ko piedāvāt, pietiks labi ja dažiem plauktiem, un arī - cik šos produktus vispār kāds gribēs “pirkt”, ja tie “neiet kopā” ar to, no kā līdz šim ir pārtikts? Bet veikals būs jāuztur. Un sanāks kārtējais “veiksmes stāsts”.

Vai tas nav nopietns iemesls aizdomāties par šādu priekšlikumu autoru kompetenci?

Piesedzoties ar karstiem cīņas saukļiem, tiek piedāvāts iztērēt (apgūt) kaut kam vairāk naudas, nevis sasniegt rezultātu. Tad jau vairāk jēgas no šīs naudas sanāks, to pievienojot tiem miljoniem, ko varas koalīcija paredzējusi tērēt pupuķu populācijas un tālo galaktiku pētīšanai (tās tiešām ir reālas nākošā gada valsts budžeta izdevumu miljonu vērtas pozīcijas!), jo tā vismaz mēs neizdarīsim sev pāri. Lai gan varētu to izmantot daudz lietderīgāk.

Rieksti vispirms ir jāizloba

Ja kāds to ir pārpratis - nav runas par to, ka nav jācīnās ar sev naidīgu propagandu. Vienkārši esošā pieeja ir neveiksmīga un destruktīva. Ir jāpadara mūsu veidotā informācijas plūsma pieņemama cilvēku apziņai, kura atrodas pretējā informācijas plūsmā. Tāpēc mūsu situācijā daudz racionālāk būtu nevis veidot lielveikalu, kuru nespēsim piepildīt, bet sākt vismaz ar vienu plauktu – teiksim, vismaz reizi nedēļā veidot saistošu analītisku diskusiju raidījumu, kurā nodarbotos nevis ar propagandu, bet gan ar kvalitatīvu pretējās puses propagandas analīzi. Ja tas būs kvalitatīvi sagatavots (saistošs formāts, patiesi fakti, adekvāti secinājumi, objektīva analīze), tad tā izvietošana medijos, kuros var aizsniegt paredzēto mērķauditoriju, būs ļoti racionāls un efektīvs veids, kā radīt tiltu, pa kuru cilvēka apziņai nonākt no vienas informācijas plūsmas otrā. Turklāt nedeformējot pārējo sabiedrības apziņu.

Citādāk tas, ko spējam līdz šim – ar gandarījumu piepilināt masu medijus ar naida un baiļu piepildītiem propagandas sižetiem un rakstiem, kur pat anonīmie komentāri bieži ir sakarīgāki, varbūt arī rada gandarījumu un pašapmierinājumu pašiem brašajiem “hibrīdkarotājiem”, bet normāla, daudz maz kritiski domāt spējīga cilvēka smadzenēm tas rada vēlmi atgrūsties no šādas informācijas, un tās veidotā piedāvājuma. To uzskatāmi apliecina analoģiski procesi arī citviet Eiropā.

“Trampa efekts” jeb paši pūta - paši dega…

Var jau censties pasniegt notiekošo Eiropā (pilsoņu politisko izvēli dažādās vēlēšanās un aptaujās) kā Krievijas propagandas nopelnus, lai gan tās nopelns šajos procesos visdrīzāk ir tāds pats kā Donalda Trampa uzvarai ASV prezidenta vēlēšanās – tā vienkārši ir loģiska, uz dziļākiem pašsaglabāšanās instinktiem balstīta cilvēku reakcija uz pašu (Rietumu) propagandas sacelto psihozi – draudiem ar pašiznīcināšanos, globāliem riskiem un tālākas pretstāvēšanas eskalācijas, kuru cilvēki instinktīvi nevēlas piedzīvot.

Vai tiešām tas ir pamats histērijai? Varbūt beidzot ir vērts izdarīt pareizos secinājumus? Un tad pārsteigumu vairāk nebūs! Turklāt, kamēr vēl ir iespējams – ir vērts aizdomāties, kas sagaida mūs, ja propagandas spiediena rezultātā, ļaujoties histērijai, šī “nevēlamā” pašsaglabāšanās barjera cilvēku apziņā tiks uzlauzta? Mēs reāli stāvēsim tuvāk nekā viena soļa attālumā no globālākā konflikta cilvēces vēsturē, un to paspert būs tikpat viegli, kā savulaik tas notika, piemēram, ar karu Irākā – atliks tikai paziņot ieganstu (piemēram: drauds cilvēcei) un ar visplašāko sabiedrības atbalstu uzsākt tā novēršanu.

Mazākais ļaunums un uzvarošā stratēģija

Protams. Tie, kuriem tas labpatīkas, var turpināt uzskatīt - jo hipertrofētāk tiks reaģēts uz pretējās puses propagandu, jo uzvarošāks būs mūsu “kariņš”, taču veselais saprāts un notiekošais saka priekšā, ka uzvarošā stratēģija nav iespējama bez pozitīva konstruktīvisma. Un tas ir tas, kā mums fundamentāli iztrūkst.

Pat attiecībā uz mūsu pašu notiekošo. Mums taču ir labas ziņas, ko varam sagatavot vismaz par sevi! Vai tiešām vakarā ziņas par dienas veikumu vienmēr ir jāsāk ar to – kas nogalināts, izvarots vai sadedzināts? Tas tiešām ir galvenais, kas mums ir jāzina par savu valsti?

Cilvēks nevēlas izvēlēties “ļaunumu” (lai arī mazāko), jo tas ir pretēji cilvēka fundamentālam eksistences uzstādījumam (evolūcijai). Cilvēks meklē pozitīvo, intuitīvi tiecas uz to, kamēr vēl nav galīgi nozombēts. Tāpēc, ja vien mūsu hibrīdkara stratēģijas pamatā nav baiļu un naida propagandas nozombēta paklausīga sabiedrība, tad tās pamatā būtu jābūt – Latvijai kā veiksmīgai valstij. Valstij, kurai cilvēki vēlas būt piederīgi, jo šī valsts rūpējas par tiem, ir kā fundaments cilvēku labklājībai, drošībai un ilgtspējīgai attīstībai, un tāpēc to lojalitātei valstij un tās vērtībām ir reāls, pozitīvs pamats, pret kuru naidīgas propagandas asākie zobi atlauzīsies.

Vai kaut ko tādu varam sagaidīt no esošās varas elites?

Epilogs. Kā sirds reiz vēderu uzvarēja

Var, protams, nosodīt katru, kas nerīkojas mums pa prātam. Bet atcerēsimies, ka tieši tas – cik daudz naida un cik daudz saskaņas ir mūsos, nosaka to - esam mēs zaudētājos vai uzvarētājos šajā karā par cilvēku prātiem. Mēs paši, katrs savā vietā, ar saviem darbiem, ar savām domām veidojam šo uzvarētāju vai zaudētāju bilanci.

Pat sīka cilvēcības nianse var izraisīt daudz vairāk atsaucības nekā centīgi kultivēti negāciju plūdi - pirms sešarpus gadiem viskarstāk komentētā ziņa internetā uz vasaras saulgriežiem bija par trim vīriem, kuri bija iegādājušies sivēntiņu, lai svētku vakarā sev gardu cepeti sagādātu, bet, kad beidzot pienāca laiks rīkoties, lai tiktu pie kārotā cepeša, nevienam nepacēlās roka, un galu galā vīri kopā ar sivēnu devās izlūgties tam mājas Zooloģiskajā dārzā, kas tā arī izdevās.

Tas laikam ir lielākais mūsu izaicinājums, ja vēlamies pastāvēt šajā izaicinājumiem piepildītajā pasaulē – spēt ieraudzīt un pieņemt to, ka viens otram mēs esam kaut kas daudz vairāk kā tikai savu vēlmju (vai baiļu) apmierinājuma objekts, un mainīt savu attieksmi. Vai arī turpināt uzskatīt, ka varam būt tikai sivēntiņš, kura liktenis atkarīgs no citu žēlastības, un tāpēc viss, ko vērts darīt – stumdīties par labāku vietu pie siles, lai varētu to tukšot uz nebēdu, kamēr vēl tāda iespēja ir.

Lai miers virs Zemes un cilvēkiem labs prāts!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...