Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tēlaini izsakoties, nošautā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus līķis vēl nebija paspējis atdzist, kad viņa „hiēnu ģimenes” locekļi, kā to atklāj jaunā Lato Lapsas grāmata „Hiēnu banda”, jau metās „iztīrīt” viņa slepenos seifus un nobēdzināt dokumentus, par kuriem policija dīvainā kārtā nav izrādījusi nekādu interesi.

Savu kārtējo valsts amatpersonas gada deklarāciju Mārtiņš Bunkus iesniedz 2018. gada 3. aprīlī, un Valsts ieņēmumu dienests to publicē dienu pēc viņa nošaušanas – 31. maijā. Tajā ir “lietošanā” esošais Range Rover, bet trīssimt tūkstošus vērtais Aston Martin nav pat pieminēts, tāpat kā Mežaparka savrupmāja, un vēl deklarācijā nav uzrādīti pilnīgi nekādi skaidras naudas uzkrājumi.

Kā rāda notikumi pēc slepkavības, visticamāk, Mārtiņš Bunkus šajā amatpersonas deklarācijā melo – un tieši te arī parādās viņa karsti mīļotās vecmāmiņas Ainas Ievas Pentjušas loma kā praktiski noderīgam biznesa instrumentam. Dokumenti apliecina, ka vecmāmiņa tikusi izmantota ievērojamu, visticamāk, caurcaurēm “melnu” naudas līdzekļu uzglabāšanai – jo kāda cita iemesla pēc gan tie vēl būtu jāslēpj?

Lūk, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei adresēts ļoti izteiksmīgs un nepārprotams Daces Bunkusas parakstīts dokuments “Iesniegums par kriminālprocesa ierosināšanu”, kas oficiāli iesniegts arī Ainas Ievas Pentjušas vārdā – šajā laikā Dacei Bunkusai vēl ir spēkā esoša mātes pilnvara (vēlāk viņai māti – „biznesa instrumentu” atņem pašas dēli).

Ko mums pastāsta šis iesniegums? Pēc būtības – divas svarīgas vai vismaz interesantas lietas. Pirmā – Mārtiņam Bunkum bijis vismaz viens bankas seifs, ko viņš slēpis no nodokļu un tiesībaizsardzības iestādēm, to reģistrējot uz vecmāmiņas vārda.

Otrā – jau piecas dienas pēc viņa nāves “SEB bankā” ieradies viņa tēvs Ojārs Bunkus, kurš speciāli atvedis līdzi veco un nevarīgo savas bijušās sievas māti, lai iztīrītu nogalinātā dēla seifu.

Valsts policijas lietvedībā ir vēl viens Daces Bunkusas iesniegums, kurā minēts cits “SEB bankas” seifa iztīrīšanas datums – 31. maijs, tātad jau nākamā (!) diena pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības. Jā, tieši tā: ja ticētu šim iesniegumam, jau dienu pēc dēla vardarbīgās nāves tēvs meties pie viņa seifa, līdzi paķerot šim nolūkam absolūti nepieciešamo vecmāmiņu un vēl nedaudz apkrāpjot bankas darbiniekus.

Tāpat jau aiznākamajā dienā pēc slepkavības tēvs ir bijis klāt pie seifa atvēršanas Mežaparka savrupmājā – Mārtiņa Bunkus dzīvesvietā –, kuras īpašumtiesības bija noslēptas ofšoros. Savukārt divpadsmit dienas vēlāk viņš jau ir rakstījis oficiālu iesniegumu Valsts policijai, pieprasot viņam atdot visu seifā atrasto naudu – vairāk nekā simt četrdesmit tūkstošus eiro un dažus tūkstošus dolāru:

Taču vecmāmiņas kā biznesa instrumenta loma nav aprobežojusies tikai ar 2018. gada 4. jūnijā (vai varbūt tomēr jau 31. maijā) iztīrīto “SEB bankas” seifu. Jau krietni pēcāk atklājas, ka ārkārtīgi steidzīgi ir iztukšots vēl viens uz vecmāmiņas vārda reģistrēts slepens seifs – tikai “ABLV bankā”. Un te nu informācija ir vēl daudz interesantāka un neviennozīmīgāka.

Saistībā ar “ABLV” seifa tīrīšanas stāstu īpaši interesanta un zīmīga ir vecākā brāļa – bijušā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieka un Mārtiņa Bunkus “kompanjona” Kaspara Bunkus – reakcija. Jau nākamajā dienā pēc mediju publikācijas 2020. gada augustā, kad šis fakts tiek pirmoreiz pieminēts, viņš raksta iesniegumu Valsts policijai, liekot saprast, ka neko neesot zinājis ne tikai par seifa iztukšošanu nākamajā dienā pēc brāļa nogalināšanas, bet pat par šāda seifa eksistenci.

Līdz ar netiešu apliecinājumu, ka dēls tiešām ir stāvējis klāt pie tēva ieceres iedabūt māti trakomājā, vēl interesantāk ir tas, ka, neraugoties uz iesniegumā Valsts policijai izteikto apņemšanos, ne uz kādu banku Kaspars Bunkus tomēr nemaz netaisās doties, ko pēcāk oficiāli apstiprina policijai.

Nez vai ir šaubas par to, ka Kaspara Bunkus izbrīns, visticamāk, ir blēdīgs. Jau 2019. gada sākumā žurnālā “Klubs” publicētajā intervijā ar viņa brāli Kristapu “ABLV bankas” seifs ir ticis pieminēts skaidri un nepārprotami.

Kaspara Bunkus “nezināšanu” vēl skaidrāk atmasko Ojāra Bunkus – un ar tēvu, atšķirībā no mātes, dēlam attiecības taču it kā ir labas – 2018. gada 1. jūnijā sniegtās liecības.

Turklāt atklāts paliek jautājums – vai tā bijusi vienīgā reize, kad vecmāmiņa apmeklējusi “ABLV bankas” seifu glabātavu? Ir avoti, kas apgalvo, ka seifa iztīrīšanas laikā Ojāra Bunkus viņai līdzi nav bijis, toties ārpusē esot gaidījis neviens cits kā Daces Bunkusas partneris Aivars Lācis.

Vai varētu būt, ka vienā reizē “tīrīts” uz vecmāmiņas vārda esošais seifs, bet otrā – oficiālais Mārtiņa Bunkus seifs? To tā droši zina tikai iesaistītās personas – “kariņa” dalībnieki –, jo, pēc visa spriežot, policiju seifu “tīrīšana” un arī to saturs nav interesējuši.

Tas viss kopā nozīmē, ka bezgala sirsnīgie, savstarpējas mīlestības apdvestie un tikai par augstākām vērtībām domājošie Bunkus ģimenes locekļi pēc dēla un brāļa nāves ir nevis iekrituši nepārvaramā šokā un ciešanās, bet gan faktiski nekavējoties metušies iztīrīt Mārtiņa Bunkus slepenos seifus, cenšoties apsteigt cits citu un arī lēnīgos tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjus, lai piesavinātos tā vai cita seifa saturu. Savukārt vecmāmiņa, uz kuras vārda reģistrēti svarīgākie seifi, viņiem bijusi staigājoša, no vienām rokām otrās nonākoša seifa atslēga...

Tāpat kā “kariņš par vecmāmiņu”, nebeidzas arī cīniņi par savākto naudu un citām vērtībām. Iesniegumi policijai birst kā no pārpilnības raga, – piemēram, Ojārs Bunkus, sūdzoties par šķirtās sievas draudiem, vienlaikus piemin viņas sūdzības. Nekādus oficiālus komentārus policija nesniedz, un rodas iespaids, ka tai alkatīgās ģimenītes iesniegumi jau ātri vien ir bijuši, latviski sakot, līdz brošai.

Taču nauda vēl nebūt nav viss. Un nauda vēl nav tas svarīgākais, kas tiek meklēts “tīrāmajos” seifos... Kaspara Bunkus un Valsts policijas sarakste saistībā ar iztukšoto “ABLV bankas” seifu nozīmīgāka ir nevis tādēļ, ka tā rada iespaidu – sirsnīgo, nesavtīgo un augstākās cilvēciskās vērtībās, nevis nicināmajā naudā ieinteresēto Bunkus ģimenes locekļu vidū ir radusies nopietna neizpratne par to, kādas tieši summas un kura ģimenes locekļa kabatās paklusām nonākušas –, bet gan tāpēc, ka aktualizē jautājumu par to, kādi Mārtiņa Bunkus seifos esošie dokumenti ir “iztīrīti” tik žigli, it kā kāds būtu bijis īpaši ieinteresēts, lai tie nekādā gadījumā nenonāktu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju rīcībā.

“Līdz ar to no likvidējamās A/S “ABLV Bank” seifa ome pat teorētiski nevarēja izņemt ne “vairākus maisiņus un prāvu naudas žūksni”, ne arī kādus dokumentus, datu nesējus utt., kas potenciāli varētu būt noderīgi Valsts policijai saistībā ar Mārtiņa slepkavības izmeklēšanu,” – kādu tieši iemeslu dēļ Kaspars Bunkus tik enerģiski mēģina pārliecināt par šo acīmredzamo nepatiesību? Atbilde, domājams, ir viena – tāpēc, lai intelektuāli ne pārāk apdāvinātie izmeklētāji neaizdomātos par seifos bijušajiem dokumentiem un to saturu.

Par to, kādi dokumenti seifos varētu būt glabājušies, zināmu priekšstatu sniedz vēl viens Daces Bunkusas iesniegums. Zīmīgi, ka šajā dokumentā ne ar pušplēstu vārdu nav pieminēta “ABLV bankas” seifa (vai seifu) iztīrīšana, kas varētu runāt par labu versijai, ka šajā cīniņa raundā Dace Bunkusa ir izrādījusies ātrāka, enerģiskāka un veiksmīgāka. Taču “hiēnu bandas” cīniņš saasinās, un nu jau Dace Bunkusa lūdz sākt kriminālprocesu ne tikai pret šķirto vīru, bet arī pret jaunāko dēlu Kristapu:

Arī citu „hiēnu bandas” locekļu reakcija nepārprotami liecina, ka daudzi svarīgi dokumenti ir “iztīrīti” un tikai pēc kārtīgas izpētīšanas un, iespējams, apstrādes daži un tikai daži tiek laipni piedāvāti policijas vajadzībām.

Tā, piemēram, Kaspars Bunkus vairāk nekā divus gadus pēc slepkavības, 2020. gada 16. jūlijā, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas vecākajam inspektoram Oļegam Koļcovam laipni piedāvā noslepkavotā brāļa galda plānošanas kalendāra atšifrējumu. Kalendārs, lūk, neizskaidrotā veidā un nezināmā pagātnē “nonācis viņa rīcībā”.

No kurienes Kaspara Bunkus “rīcībā” nonācis šāds kalendārs? Būsim reālisti – ne jau sev Ojārs Bunkus, kurš, kā atklājas pēcāk tiesā, reāli darbojās kā Mārtiņa Bunkus zemas kvalifikācijas palīgstrādnieks, savāca, piemēram, iztukšotā “SEB bankas” seifa saturu. Lūk, Daces Bunkusas 2020. gada 22. jūlija liecības:

Bet kāpēc gan Kaspars Bunkus saistībā ar plānošanas kalendāru sarosās tieši šajā brīdī? Nav izslēgts, ka tas notiek tiešā saistībā ar jau īsti apjomīgu un detalizētu Daces Bunkusas iesniegumu, kas datēts ar tā paša gada 1. jūliju un adresēts iekšlietu un tieslietu ministriem, ģenerālprokuroram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, Iekšējās drošības biroja priekšniekam, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniecei un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei.

Apjomīgajā dokumentā ar nosaukumu “Iesniegums par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku nepieļaujamu ietekmēšanu” Dace Bunkusa uzskaita veselu virkni iepriekš policijas materiālos nefigurējušu faktu un nu jau noziedzīgās darbībās vaino ne tikai šķirto vīru Ojāru un savu jaunāko dēlu Kristapu, bet arī otru dēlu – bijušo Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku Kasparu Bunku.

Ko jaunu un būtisku mēs uzzinām no šī dokumenta? Protams, ne jau to, kuram no “hiēnu ģimenītes” ir vairāk taisnības, kurš kuram un ko īsti nočiepis, nozadzis, izvīlis un izkrāpis, – te acīmredzot visi ir centušies, cik spējuši. Bet to gan, ka Mārtiņam Bunkum acīmredzot ir bijuši ievērojami “melni”, no nodokļu un tiesībsargāšanas iestāžu reizēm modrās, reizēm piemiegtās acs slēpti iespaidīgi finanšu līdzekļi.

Drīzāk jau piemiegtās: kā raksta Dace Bunkusa, “tiesībsargājošo iestāžu pasivitāte šādu apstākļu pārbaudē un izmeklēšanā man rada izbrīnu, jo uzskatu, ka šādi naudas līdzekļi nav iegūti likumīgā ceļā un darījumi ar tiem faktiski ir vērsti uz šo naudas līdzekļu legalizāciju”.

Tāpat nu ir pilnīgi skaidrs, ka jau no pirmās dienas pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības enerģiskākie viņa “hiēnu ģimenes” – jeb drīzāk “hiēnu bandas” – locekļi ir metušies “apgūt” nelaiķa mantu. Labākajā gadījumā – kopā ar policiju, sliktākajā – paši uz savu galvu, piesavinoties arī, ļoti iespējams, dokumentus, kas varētu sniegt izmeklēšanai informāciju par nozieguma patiesajiem iemesliem.

“Ņemot vērā, ka mana dēla Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izmeklēšanai būtiska informācija un dokumenti ir atradušies Mārtiņa Bunkus dzīvesvietā Meža prospektā 38A, Rīgā, birojā Alberta ielā 12–5, Rīgā, un Seifā, faktiski visa šī informācija un dokumenti ir nonākuši Kaspara Bunkus valdījumā, nevis kriminālprocesa virzītāju rīcībā,” raksta Dace Bunkusa, un nekas slepkavības lietas materiālos neliecina, ka tie visi būtu nodoti Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklētājiem...

Novērtē šo rakstu:

67
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

20

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

FotoDīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Lasīt visu...

6

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

FotoNezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Lasīt visu...

21

Kas ir latviešu nācija?

FotoPievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi