Hiēnu biznesa projekta brīnumainie stāstiņi. 10.daļa: kā tiesnesis Vazdiķis “izpalīdzēja” bijušajam kolēģim no Bunkus ģimenītes
PIETIEK13.05.2024.
Komentāri (7)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
paši ražo un paši cīnās Pasaules valstu ietekmes
14.05.2024. 11:22Narkomānija kā fenomens ir labi izskaidrojama parādība, uz 1 līnijas farmācijas bizness ražo medikamentus uz 2 narkotikas masām, katra Valsts ražo narkotikas un tās izplata, jo var ļoti labi nopelnīt, ietekmes ir sadalītas, tikai muļķiem stāsta, ka ir ,,labie,, un cīnās un šī cīņa ir mūžīga bez gala un malas.
Laiks atmosties un saprast, ka nav ,,labie,, un ,,sliktie,, un nav ne ,,balts,, un ,,melns,, tā visa ir manipulācija ar apziņu, izslēdz televizoru un sāc domāt ar savu galvu!!!
Ietekmes sfēras sen jau ir sadalītas, ja parādās monopola konkurenti, tie tiek vajāti un apkaroti!
Peace.
Kāda jēga sūda safabricētiem kriminālprocesiem?
14.05.2024. 10:48»
?
Varēja LL pastāstīt arī savus sasniegumus paša aktuālajos kriminālprocesos. Kur tie atrodas, kādās stadijās, pēc kādiem pantiem, paša statusi, prognozes u.t.t.? Citādi klusē kā tāds partizānis, retums izskan kāds dvēseli plošošs kliedziens un tad atkal klusums ēterā
Pirms desmit gadiem biju cietušais trijos kriminālprocesos. Un? Pat iestājies noilgums, bet man neviens nedod ziņu.
Ko man domāt? Policija un prokuratūra nestrādā.
?
14.05.2024. 08:36Varēja LL pastāstīt arī savus sasniegumus paša aktuālajos kriminālprocesos. Kur tie atrodas, kādās stadijās, pēc kādiem pantiem, paša statusi, prognozes u.t.t.? Citādi klusē kā tāds partizānis, retums izskan kāds dvēseli plošošs kliedziens un tad atkal klusums ēterā.
LL prieks ir mīlestība vai sociālais hormons oksitocīns
14.05.2024. 07:39»
Labi saprotu Lapsas prieku par to, ka vienam slepkavībā apsūdzētajam apcietinājuma termiņu pagarināja un diezgan droši ka pagarinās arī abiem pārējiem. Tātad pasūtījumi uz jautrajiem un smieklīgajiem stāstiņiem turpināsies un neapsīks arī naudas plūsmas...
Oksitocīns ir hormons, ko izdala smadzenes – tam ir būtiska loma gan vairošanās procesos, dzemdībās, gan intimitātē un sociālo attiecību veidošanā. Tāpēc to nereti mēdz dēvēt par “mīlestības hormonu”. Taču pētījumi liecina, ka tam ir daudz plašāka loma mūsu organismā, tostarp, tas piedalās arī procesos, kas palīdz reģenerēties sirds audiem un nākotnē varētu tikt izmantots miokarda infarktu pārcietušo pacientu rehabilitācijai.
Tāpēc Lapsas kungs šo laimes hormonu izvēlējies negūt “skrienot pakaļ brunčiem”, bet sociālā sabiedriski noderīgā darbā - raksta grāmatas, “atmasko neliešus”, kas strādā pret laimīgas valsts un tautas interesēm.
Lato kungs ir anarhists un revolucionārs labā nozīmē. Viņš ziedo sevi tā, ka var izpelnīties pieminekli, kas viņam, dzīvam esot, vajadzīgs vismazāk.
Citi nesamierinātis ar valsts resursu izmantošanu, ļaujot pazemot sevi tā, kā to izdarīja E. Levits, J. Stukāns ar Lapsas kungu - pret viņu safabricēti neskaitāmi kriminālprocesi.
Cits tai vietā levitiem un stukāniem prasti atriebtos, nevis atmaskojot, kas viņiem nenodara nekādu skādi, atriebējam negūstot gandarījumu un atriebības prieku, beigās aizmirstot par nodarīto.. bet tad pārtrūktu LL oksitocīna deva, kas turpinās ar katru jaunu atmaskošanu un rakstu zīmi.
… Rādīt visu
13.05.2024. 19:05
Labi saprotu Lapsas prieku par to, ka vienam slepkavībā apsūdzētajam apcietinājuma termiņu pagarināja un diezgan droši ka pagarinās arī abiem pārējiem. Tātad pasūtījumi uz jautrajiem un smieklīgajiem stāstiņiem turpināsies un neapsīks arī naudas plūsmas.
Mums tas sola daudz jautru brīžu un kopā ar p.i.e.r.e.d.z.ē.j.u.š.a.j.i.e.m. p.o.l.i.c.i.s.t.i.e.m. smiesimies v.ē.d.e.r.u.s. t.u.r.ē.d.a.m.i.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
