„Hiēnu biznesa projekts” kļuvis par vispieprasītāko grāmatu ne tikai „Valtera un Rapas”, bet arī „Globusa” grāmatnīcās
Izdevēji27.01.2024.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Lato Lapsas jaunā grāmata „Hiēnu biznesa projekts” aizvadītajā nedēļā ir kļuvusi par vispieprasītāko grāmatu ne tikai „Valtera un Rapas”, bet arī „Globusa” grāmatnīcās, - tā rāda šo grāmatnīcu publiskotie dati.
Lai gan mēnesi iepriekš iznākusī grāmata „Hiēnu banda”, par kuru Valsts policijā jau sākts kriminālprocess (tā pamatojums joprojām tiek slēpts), jau ir gandrīz izpirkta, aizvadītajā nedēļā tā „Valtera un Rapas” grāmatnīcās bijusi otra vispieprasītākā grāmata.
Interesanti, ka tai pašā laikā, ja ticēt „Jāņa Rozes” grāmatnīcu tīkla publiskotajai informācijai, šajās grāmatnīcās ne „Hiēnu banda”, ne „Hiēnu biznesa projekts” nav bijušas pat pieprasītāko grāmatu pirmajā desmitniekā.
Izskaidrojumi te var būt vairāki: vai nu tieši viena tīkla grāmatnīcu apmeklētājiem un lasītājiem raksturīga iezīme ir tā, ka viņus neinteresē savā valstī notiekošais un grāmatās atainotā tiesībsargāšanas iestāžu saaugšana ar organizēto noziedzību, vai arī uzņēmuma vadība manipulē ar publiskojamo informāciju – iespējams, tāpēc, ka „kaunas” par pārdodamo grāmatu saturu, bet, iespējams, tāpēc, ka ir saņēmusi kādus „lūgumus no augšas”.
Valstī, kuru ir saēdis „Vienotības” vēzis un kurā, kā to atklāj abas jaunās grāmatas – „Hiēnu banda” un „Hiēnu biznesa projekts”, valsts un tiesībsargāšanas iestādes aizvien ciešāk saaug ar organizēto noziedzību, tas nebūtu neiespējams.
Tikmēr, ņemot vērā reālos noieta datus, pašlaik jau ir pasūtīta grāmatas „Hiēnu biznesa projekts” papildtirāža. Tāpat abas grāmatas e-grāmatu formātā ir iegādājamas arī Amazon.com un „Jāņa Rozes” e-grāmatnīcā.
Lato Lapsas interviju par jaunajām grāmatām „Hiēnu banda” un „Hiēnu biznesa projekts” noskatīties YouTube kanālā „nra.lv sarunas” – https://www.youtube.com/watch?v=40m7IAGfdkg.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
