Hiēnu policists Romāns Jašins: no pulkvežleitnanta par pulkvedi – vēlēšanās, kas piepildās ātrāk nekā dienesta pakāpes
Pietiek lasītājs18.02.2025.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Kamēr vieni Valsts policijā kāpj pa dienesta kāpnēm ar gadiem ilgu pieredzi, eksāmeniem un pakāpenisku izaugsmi, citiem atliek tikai… vēlēties. Lūk, Romāna Jašina gadījums, kas liecina – ja tu esi pareizajā vietā, pareizajā laikā un, pats galvenais, ar pareizajiem cilvēkiem, tad ne tikai zvaigznes, bet arī pulkveža pakāpei piekritīgie amati sakārtojas tavā labā.
Tātad 2024. gada 1. jūlijā Romāns Jašins, būdams pulkvežleitnants, nevis pulkvedis, kā to pieprasa amata prasības, kļūst par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieku.
Un te sākas interesantākā daļa – viņa pārcelšana uz šo amatu notikusi saskaņā ar “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma” 12. panta pirmās daļas 3. punktu, proti, pēc paša vēlēšanās!
Jā, jūs nepārklausījāties – pietiek vēlēties, un formālais šķērslis pakāpes neatbilstībai izgaist kā rīta migla.
Draudzība, kas atmaksājas?
Tomēr šī Jašina stāsta īstā rozīnīte ir viņa ciešā saikne ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Un šī saikne izpaužas ne tikai darbā, bet arī ārpus tā – piemēram, Ruka kāzu ceremonijā, kur viesu vidū bija arī R. Jašins. Taču šīs kāzas nebija tikai svinības – tās bija arī karjeras plānošanas pasākums, kurā neformālās sarunās tapa nākamais stratēģiskais gājiens: pavisam drīz Jašinu pārcelt Andreja Grišina vietā.
Jā, atkal pēc “paša vēlēšanās”.
Lieki piebilst, ka Andrejs Grišins ir ģenerālis. Taču, ja reiz Jašinam jau ir izdevies bez vajadzīgās pakāpes ieņemt vienu prestižu amatu, kāpēc gan lai tas nenotiktu atkal?
Valsts policijā acīmredzot darbojas jauna tradīcija – ja tev ir pareizie sakari un pareizās vēlmes, amati un pakāpes kļūst par tādu kā brīvprātīgu ieteikumu, nevis obligātu nosacījumu.
Kāpēc vispār ir prasības, ja tās neievēro?
Protams, var jau diskutēt – varbūt Romāns Jašins ir tik izcils profesionālis, ka likuma burts ir tikai formalitāte, kas viņa gadījumā nav tik būtiska? Taču, ja pakāpes un amata prasības ir tikai tukša birokrātija, kāpēc tās vispār eksistē? Vai arī – tās attiecas tikai uz tiem, kas nav pareizajā apritē?
Jebkurā gadījumā, tagad Jašina vārds tiks minēts ne tikai kā vīrietis ar ambīcijām, bet arī kā spilgts piemērs tam, kā policijas sistēmā “vēlēšanās” var būt spēcīgāks instruments nekā dienesta pakāpes vai kvalifikācijas prasības.
Un, kas zina – ja vēlmes turpinās piepildīties ar šādu regularitāti, varbūt drīzumā dzirdēsim par ģenerāli Jašinu? Jo galu galā – kāpēc gan ne?
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
