Hiēnu policists Romāns Jašins: no pulkvežleitnanta par pulkvedi – vēlēšanās, kas piepildās ātrāk nekā dienesta pakāpes
Pietiek lasītājs18.02.2025.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Kamēr vieni Valsts policijā kāpj pa dienesta kāpnēm ar gadiem ilgu pieredzi, eksāmeniem un pakāpenisku izaugsmi, citiem atliek tikai… vēlēties. Lūk, Romāna Jašina gadījums, kas liecina – ja tu esi pareizajā vietā, pareizajā laikā un, pats galvenais, ar pareizajiem cilvēkiem, tad ne tikai zvaigznes, bet arī pulkveža pakāpei piekritīgie amati sakārtojas tavā labā.
Tātad 2024. gada 1. jūlijā Romāns Jašins, būdams pulkvežleitnants, nevis pulkvedis, kā to pieprasa amata prasības, kļūst par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieku.
Un te sākas interesantākā daļa – viņa pārcelšana uz šo amatu notikusi saskaņā ar “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma” 12. panta pirmās daļas 3. punktu, proti, pēc paša vēlēšanās!
Jā, jūs nepārklausījāties – pietiek vēlēties, un formālais šķērslis pakāpes neatbilstībai izgaist kā rīta migla.
Draudzība, kas atmaksājas?
Tomēr šī Jašina stāsta īstā rozīnīte ir viņa ciešā saikne ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Un šī saikne izpaužas ne tikai darbā, bet arī ārpus tā – piemēram, Ruka kāzu ceremonijā, kur viesu vidū bija arī R. Jašins. Taču šīs kāzas nebija tikai svinības – tās bija arī karjeras plānošanas pasākums, kurā neformālās sarunās tapa nākamais stratēģiskais gājiens: pavisam drīz Jašinu pārcelt Andreja Grišina vietā.
Jā, atkal pēc “paša vēlēšanās”.
Lieki piebilst, ka Andrejs Grišins ir ģenerālis. Taču, ja reiz Jašinam jau ir izdevies bez vajadzīgās pakāpes ieņemt vienu prestižu amatu, kāpēc gan lai tas nenotiktu atkal?
Valsts policijā acīmredzot darbojas jauna tradīcija – ja tev ir pareizie sakari un pareizās vēlmes, amati un pakāpes kļūst par tādu kā brīvprātīgu ieteikumu, nevis obligātu nosacījumu.
Kāpēc vispār ir prasības, ja tās neievēro?
Protams, var jau diskutēt – varbūt Romāns Jašins ir tik izcils profesionālis, ka likuma burts ir tikai formalitāte, kas viņa gadījumā nav tik būtiska? Taču, ja pakāpes un amata prasības ir tikai tukša birokrātija, kāpēc tās vispār eksistē? Vai arī – tās attiecas tikai uz tiem, kas nav pareizajā apritē?
Jebkurā gadījumā, tagad Jašina vārds tiks minēts ne tikai kā vīrietis ar ambīcijām, bet arī kā spilgts piemērs tam, kā policijas sistēmā “vēlēšanās” var būt spēcīgāks instruments nekā dienesta pakāpes vai kvalifikācijas prasības.
Un, kas zina – ja vēlmes turpinās piepildīties ar šādu regularitāti, varbūt drīzumā dzirdēsim par ģenerāli Jašinu? Jo galu galā – kāpēc gan ne?
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
