Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas oficiālās versijas „uzbūvētājs” – pulkvedis Romāns Jašins, kā izrādās, „pēc paša vēlēšanās” pārcelts uz jomu, kurā viņam nav nekādu zināšanu, - kibernoziegumu atklāšanu. Pietiek šodien publicē jau otro Lato Lapsas iesniegumu šai sakarā, kas nosūtīts Valsts policijas vadībai un uzdod tai virkni neērtu jautājumu.

„Esmu saņēmis šādu Jūsu iestādes atbildi uz savu informācijas pieprasījumu:

„Par informācijas pieprasījumu

Valsts policijā 2024. gada 8. jūlijā saņemts un reģistrēts informācijas pieprasījums par Valsts policijas darbinieku Romānu Jašinu.

Informējam, ka Romāns Jašins ar 2024. gada 1. jūliju iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka amatā. Jāpiebilst, ka šī informācija ir arī publiski pieejama Valsts policijas tīmekļvietnē https://www.vp.gov.lv.”

Pārbaudot norādīto vietni, esmu tajā atradis šādu publiskotu informāciju:

„Stratēģiski svarīgā Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka amatā iecelts pulkvežleitnants Romāns Jašins

Turpinot Valsts policijas attīstības veicināšanu un dodot iespēju augsta līmeņa vadītājiem savas zināšanas un profesionālās spējas izmantot citu darbības jomu stiprināšanā, ar 2024. gada 1. jūliju Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka amatā iecelts pulkvežleitnants Romāns Jašins. Iepriekš R. Jašins ieņēmis dažādus amatus struktūrvienībās, kas saistītas ar organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī bijis būtisks atslēgas cilvēks dažādu sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā un atklāšanā.

Ņemot vērā mainīgās noziedzības tendences digitālajā vidē, kibernoziegumu apkarošana ir viena no Valsts policijas prioritārajām jomām. Tajā ietilpst sarežģīti uzdevumi ar pārrobežu dimensijas raksturu, un, lai tos izpildītu, ir nepieciešamas zināšanas ne tikai tradicionālajā noziegumu apkarošanā, bet arī augsto tehnoloģiju jomā un spēja efektīvi organizēt izmeklēšanas darbu kibernoziegumu atklāšanā.

 “Arī organizētā noziedzība ir transformējusies uz interneta vidi, tādējādi sapludinot robežas, apvienojot dažāda rakstura noziedzniekus un dodot tiem iespējas organizēti izmantot internetu kā efektīvu rīku savu noziedzīgo nodarījumu īstenošanā. Tas ir viens no iekšējās drošības apdraudējuma veidiem un nopietns izaicinājums policijai, padarot cīņu pret šiem noziedzniekiem mazliet sarežģītāku, bet ne neiespējamu. Šī ir stratēģiska joma ne tikai Valsts policijā, bet arī Eiropā un pasaulē, un mums ir nepieciešams rast nestandarta pieejas un risinājumus efektīvai cīņai ar organizēto kibernoziedzību. Policijas arsenālā jau ir tehnoloģijas, resursi un spējas, lai pret to cīnītos, tomēr aizvien ir jāiegulda ārkārtīgi daudz, lai stiprinātu gan tehnisko kapacitāti, gan cilvēkresursu,” stājoties jaunajā amatā pārliecināts ir Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Romāns Jašins.

Dienesta gaitas Valsts policijā Romāns Jašins uzsāka 2001. gadā Valsts policijas skolas kadeta amatā. Kopš 2004. gada viņš strādājis dažādās struktūrvienībās gan Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, gan vēlāk Kriminālizmeklēšanas pārvaldē kā priekšnieka vietnieks, vadot nodaļu, kas saistīta ar slepkavību izmeklēšanu un novēršanu. Savukārt kopš Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes strukturālajām pārmaiņām no 2022. gada jūlija līdz šim Jašins ir ieņēmis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka, 1. nodaļas priekšnieka amatu.

Dienestā Romāns Jašins ir sevi pierādījis kā augstas raudzes profesionāli, kuram piemīt gan jauda, gan stratēģiskais redzējums. Savukārt viņa profesionālo sniegumu pierāda viņa darba rezultāti – pats bijis viens no vadošajiem atslēgas cilvēkiem dažādu smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā, novēršanā un atklāšanā. Savas zināšanas un profesionālās prasmes pilnveidojis dažādās apmācībās gan Latvijā, gan ārzemēs, kā arī pierādījis spējas vadīt izaicinošus un vērienīgus starptautiskus projektus, piemēram, projektu “FIDR”, kur Valsts policija bija vadošā iestāde. 

Jāizceļ, ka pulkvežleitnanta ieguldījums Valsts policijas attīstībā un Latvijas valsts iekšējā drošībā novērtēts ar vairākiem augstiem apbalvojumiem, tostarp personīgo ieroci, kā arī viņš ir apbalvots ar Viestura ordeni un iecelts par Viestura ordeņa virsnieku.

R. Jašins pulkveža pakāpei piekritīgā amatā pārcelts saskaņā ar “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma” 12. panta pirmās daļas 3. punktu.

Jāatgādina, ka strukturālo pārmaiņu rezultātā 2022. gada jūlijā Galvenās kriminālpolicijas sastāvā izveidota jauna struktūrvienība – Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde. Līdz šim Valsts policijas sastāvā nebija centrālās specializētās struktūrvienības, kuras kompetencē ietilptu visu kibernoziegumu un noziegumu augsto tehnoloģiju jomā novēršana un apkarošana, kā arī zināšanu un iemaņu akumulēšana par jaunatklātiem fenomeniem informācijas tehnoloģiju jomā.”

Šī publikācija man kā žurnālistam, Latvijas Žurnālistu savienības biedram ir radījusi pārliecību, ka nepieciešams par šo tēmu veidot mediju publikācijas sabiedrības informēšanai. Tāpēc vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

1) kāda ir Jūsu iestādes darbinieka R. Jašina kompetence kibernoziegumu jomā?

2) kāda ir Jūsu iestādes darbinieka R. Jašina kompetence noziegumu augsto tehnoloģiju jomā?

3) kāda ir Jūsu iestādes darbinieka R. Jašina kompetence informācijas tehnoloģiju jomā? Kas tieši to apliecina?

4) kādas zināšanas un iemaņas, kad un kur Jūsu iestādes darbinieks R. Jašins ir akumulējis par jaunatklātiem fenomeniem informācijas tehnoloģiju jomā?

5) kāds līdz šim bija Jūsu iestādes darbinieka R. Jašina ieņemtais amats?

5) vai amats, kurā pārcelts Jūsu iestādes darbinieks R. Jašins, bija vakants? Ja jā, kopš kura laika un kādu iemeslu dēļ?

7) Jūsu iestādes publiskotajā informācijā apgalvots, ka R. Jašins pārcelts jaunajā amatā pēc paša vēlēšanās. Kā tieši darbinieks pamatoja šo vēlēšanos? Kas un ar kādu pamatojumu nolēma apmierināt šo vēlēšanos?

8) vai Jūsu iestādes darbiniekam R. Jašinam ir spēkā esoša pielaide valsts noslēpumam? Kad tā ir ir apstiprināta? Kad ir tās pārskatīšanas termiņš?”

Novērtē šo rakstu:

86
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi