"Hipotēku bankas" kredītus dalījušajā darba grupā ilgstoši darbojušās Dombrovska "acis un ausis" - ārštata padomnieks Freimanis
L. Lapsa08.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrijas izveidotajā Hipotēku grupas komercdaļas pārveides augsta līmeņa darba grupā, kuras darbības rezultātā bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska ģimenes neveiksmīgā biznesa kredīti tika slepeni iedalīti atsevišķā "3.a portfelī" un ar slēptiem nosacījumiem pārdoti Rietumu bankai, ilgstoši ir darbojušās Dombrovska "acis un ausis" - viņa ārštata padomnieks Gints Freimanis (attēlā). Pagaidām neviena no iesaistītajām personām nespēj vai nevēlas atklāt, kas un ar kādu pamatojumu norīkojis Freimani šajā darba grupā.
Pašlaik Pietiek rīcībā ir nonākuši jau trīs Finanšu ministrijas rīkojumi par šīs darba grupas sastāvu, un visos trīs ir darbojies Gints Freimanis, kas tajos ir minēts gan kā Dombrovska ārštata padomnieks ārējās ekonomikas sadarbības un investīciju jautājumos, gan kā viņa ārštata padomnieks tautsaimniecības jautājumos.
Visus šos trīs Finanšu ministrijas rīkojumus Pietiek šodien publisko, savukārt vēl vienu finanšu ministrs Vilks, kas tos parakstījis, pagaidām nevēlas nodot Pietiek rīcībā.
Visos trīs darba grupu sastāvos Freimanis ir vienīgais, kurš ir bijis bez pastāvīgas darba vietas un oficiāliem ienākumiem valsts dienestā un oficiāli apstiprināta ierēdņa darba apraksta. Visos trīs dokumentos viņa amats ir norādīts identiski - kā tieši premjera padomnieks, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ietilpst premjera biroja sastāvā.
Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu Ministru kabineta locekļa (arī premjera) birojs veic politisko analīzi jautājumos, kuri skar attiecīgo nozari, noskaidro problēmas, sagatavo priekšlikumus to risināšanai un informē sabiedrību par attiecīgā Ministru kabineta locekļa darbību un viņa vadīto nozari, kā arī veic citus uzdevumus saskaņā ar attiecīgā Ministru kabineta locekļa norādījumiem.
"Vilka parakstītajā rīkojumā ir skaidri rakstīts, ka Freimanis šajā darba grupā ir tieši kā Ministru prezidenta padomnieks. Nevis kā neatkarīgs eksperts, nevis kā speciālists, nevis kā tautas pārstāvis, nē, tieši Ministru prezidenta ārštata padomnieks. Respektīvi viņš pārstāv grupā Ministru prezidenta biroju," - šādi šo situāciju Pietiek izskaidroja kāda Valsts kancelejas pārstāve.
Šo skaidrojumu Pietiek saņēma neoficiāli: lai gan iepriekš Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane bija publiski norādījusi uz viņas vadītās iestādes atklātību un caurspīdīgumu, pēc aizvadītās nedēļas Finanšu ministrijas negaidītās atzīšanās par speciālā "3.a portfeļa" eksistenci Valsts kanceleja ne uz vienu jautājumu Dombrovsku ģimenes kredītu sakarā vairs nav atbildējusi. Kā zināms Pietiek, tas noticis pēc tieša politiska spiediena uz Dreimani.
"Ministru prezidenta birojs savukārt ir struktūra, kuras vienīgais uzdevums ir nodrošināt Ministru prezidentu ar viņam nepieciešamo informāciju un ekspertīzi. Visu nepieciešamo premjeram lēmumu pieņemšanai. Nekāds citas funkcijas viņiem nav. Nekādu pastāvīgu no premjera neatkarīgu darbību viņi neveic. Viņi ir kā premjera paplašinājums. Acis, ausis un intelektuālais resurss.
Freimanis kā Ministru prezidenta biroja pārstāvis ir paša Ministru prezidenta pārstāvis. To nav iespējams saprast savādāk. Diemžēl ir jāatzīst, ka šajā darba grupā, kas lēma par Valda Dombrovska kredītiem, darbojās Valda Dombrovska pārstāvis. Tas arī viss," - šāds bija Pietiek neoficiāli saņemtais Valsts kancelejas pārstāves skaidrojums.
Kā zināms, oficiāli Dombrovskis ir vairākkārt apgalvojis, ka par savas ģimenes biznesa kredītiem lēmumus neesot pieņēmis un no tiem atstatījies. Taču viņš ne reizi nav apgalvojis, ka nebūtu interesējies par to likteni, vēl pirms tas bija izlemts, un nebūtu dažādos veidos šo risinājumu ietekmējis.
"Var pat pieļaut, ka šī ārštata padomnieka vienīgā funkcija šajā augsta līmeņa darba grupā bija pieskatīt šo kredītu nodošanu vajadzīgās rokās. Ārštata padomnieki parasti nedara pārāk daudz. Mierīgi var būt tā, ka šis arī bija faktiski viņa vienīgais pienākums," - šādu versiju Pietiek izteica Valsts kancelejas pārstāve.
Pagaidām ne Vilks, ne Dombrovskis, ne Dreimane nav vēlējušies atbildēt ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem par personām, kas izvirzījušas Freimani dalībai šajā darba grupā, un to, kādas tieši funkcijas tajā varēja veikt premjera "acis un ausis".
Kā zināms, pašlaik Freimanis ir iekārtots ienesīgā amatā AS Latvijas Gaisa satiksme valdē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
