Hipotēze izvirzīta: Gobzems kļūs par Sudrabas „Atmodas” līderi
Ervīns Klusais10.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zinu jau zinu, ka pēdējā laikā esmu mazliet ierūsējis un kādu laiku cietis klusu, jo arī manas smadzenes nespēj uzsūkt visu to informāciju, kas virmo informācijas telpā ap mums pēdējās dažas nedēļas saistībā ar KNAB aktivitātēm, karstajām Ušakova propagandas lapiņām Bolderājā un Daugavgrīvā, kur nu vēl ar dažas dienas atpakaļ piedzīvoto daiļavas Beatas Jonītes (KPVLV) publisku veļas mazgāšanu. Velns, nepaspēju iečekot viņas Instagram kontu, rozā bārbija bija jau paspējusi visas pikantākās fotogrāfijas izdzēst. Dievs ar to blondīni un Ušakovu, paši sev kapu rok, lai tik rok!
Šoreiz es vēlētos mazliet pafilozofēt par Ingunas Sudrabas politiskā līķa „No sirds Latvijai” reanimēšanu citā politiskā līķī „Atmodas” veidolā. Man jau liekas, ka arī šis projekts kādu brīdi pamocīsies agonijā, tad iestāsies koma un tad jau atkal aizies pa skuju taku.
Latvijas mediji jau ziņoja, ka politiskā partija „No sirds Latvijai” turpmāk darbosies ar nosaukumu „Atmoda” un, iespējams, apvienosies ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, Kristīgi demokrātisko savienību un Amerika pakalpiņiem „Gods kalpot mūsu Latvijai”.
Savukārt „Vienotības” uzticamais kalps Olafs Pulks sarunā ar panaivo Arni Bogustovu izvirzīja hipotēzi, ka par Ingunas pārsauktā „politiskā līķa” līderi varētu kļūt no KPVLV ar kaunu padzītais, puņķu ēšanas anekdotē iesaistītais Aldis Gobzems. Olafs pieļāva, ka tā nav nemaz nejaušība, jo Gobzems vervējot domubiedrus un „virsniekus” jauna spēka veidošanai, savukārt Inguna tāpat kā Aldis arvien biežāk un biežāk runā par kaut kādu atmodu.
Es kā vienkāršs Latvijas iekšpolitisko procesu novērotājs vēl šai hipotēzei piemestu to, ka ne tikai Aldis vien, bet arī Krabju Didzis, bijusī „Saskaņas” aktīviste Karīna Sprūde un vēl viens otrs Šlesera šunelis varētu apvienot „spēkus” ar Sudrabu attiecīgā „miroņa” augšāmcelšanai.
Nu tad mēģināsim šo hipotēzi apgāzt vai apstiprināt. Teikšu uzreiz, ka Šlesera KPVLV prokremliski orientētajam spārnam ir ļoti daudz kopīgu, kā teiktu Aldis, kopsaucēju ar Putina režīma pielūdzējas Sudrabas „Atmodu”, tāpēc šie cilvēki varētu atrast kopīgu valodu un uzsākt konstruktīvas sarunas, nenovelkot sarkanās līnijas, varbūt pat varētu sanākt kāds „dienesta romāns” kāda korporatīva pasākuma laikā pie Šlesera Jūrmalā vai kaut kur Maskavā, un šoreiz tas varētu nebūt vienkāršs gadījuma dzimumakts.
Ziniet, tas gan būtu īsts belziens pa pieri, kas liktu ne vienam vien Alda fanātam ar kaunā nolaistu galvu vilkt ārā no plītīm un krāsnīm apdegušos KPVLV firmas krekliņus, ja Aldis pārņemtu līderību Sudrabas kantorī.
Atgādināšu latviešu blogera Jāņa Rubeņa teikto, ka Sudraba reiz tika pieķerta apmeklējam Kremļa propagandista un ideologa Nikolaja Starikova lekciju Rīgā, 2012.gada augustā. Nikolajs Starikovs nespēj noticēt, ka Latvija reiz bija okupēta, turklāt viņš attaisno Staļina represijas, slavina Krievijas impēriju un Padomju Savienību.
Savukārt 2008.gada nogalē Sudraba nekautrējās par valsts naudu izklaidēt savu personīgo draugu, Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju un bijušo FSB priekšnieku Sergeju Stepašinu.
Sudrabas dibinātā kustība „No sirds Latvijai” sākotnēji bija piereģistrēta „Krievu kluba” vadītāja un valsts valodu neprotošā nepilsoņu tiesību aktīvista Viktora Gavrilova dzīvoklī. „Krievu klubu” iepriekš vadīja Aleksandrs Gapoņenko, un organizācija centās piesaistīt finansējumu no Kremļa fonda „Russkij Mir”.
Par kādu atmodu te mēs varam runāt, par Ļeņina augšāmcelšanu vai? Tas vēl nav viss! 2014.gadā aprīlī internetā nonāca video, kurā bija redzams, kā Sudraba kopā ar vienu otru krievu spiegu ar privāto lidmašīnu dodas uz Maskavu.
Medijos ir atrodama informācija par Sudrabas partijas biedru Jāni Grigali, kurš, iespējams, pats ir izbijis čekists, jo padomju laikos bija cītīgi mācījies PSRS militārās izlūkošanas augstskolā.
Interesanti ir tas, ka viņš ir strādājis mūsu Valsts prezidenta (toreiz – prezidentes) kancelejā par tulku. Īstā vieta, kur strādāt Putina spiegam? Un šādu gadījumu, kas liecina par Sudrabas ciešajām saitēm ar Kremli, netrūkst.
Bet kā tad ir ar Alda Gobzema vadītās prokremliski orientētās KPVLV frakcijas prokremlisko orientāciju, cik liela tā ir? Šeit uzreiz lec ārā biedra Šmita figūra, kurš nekad nav kautrējies pagozēties ar savu Latviju nomelnojošo viedokli prokremlisko televīziju kameru objektīvos. Turklāt viņš vienmēr ir uzstājis, ka Latvijai ir jāsadarbojas ar Maskavu!
Arī par „Saskaņu” ne Gobzems, ne Šmits ir izteicies slikti, tieši otrādi, pat aicinājuši, vai vismaz ir centušies „pierunāt” sabiedrību uzsākt diskusiju par tās aicināšanu valdībā, jo KPVLV vēlētājs it kā neiebilstot.
Piemēram, kad 2018.gada vasarā sociālajos tīklos sākās ūjināšana un šausmināšanās par „Saskaņas” prezidenta amatam nominēto Šlesera draudziņu baptistu mācītāju Sproģi, Maskavas ģeopolitisko vēstījumu tiražētājs Šmits metās aizstāvēt nabaga Sproģi.
Toreiz Šmita kungs sevi atklāja ne tikai kā prokremliski orientētu, bet arī kā Šlesera cilvēku. Viņš teica apmēram šādi: „„Saskaņa” ir vienīgā partija, kas vismaz cenšas Latvijas politikā iesaistīt godājamus cilvēkus.” Turklāt atšķirībā no Artusa Šmits nekautrējās atklāti runāt par nepieciešamību sadarboties ar „Saskaņu”.
Arī baumas un runas internetā par Sudrabas „No Sirds Latvijai” un pašas Sudrabas ciešo nabas saiti ar Šleseru arī ir visai ticamas, jo, piemēram, šī necilā paskata kundzīte ir tikusi pieķerta draudzējamies ar Aināru. Pats Ainārs medijiem norādīja: „Ar Ingunu Sudrabu runājam vienā valodā!”
Lūk, tie ir tikai divi kopsaucēji, ļoti pārliecinoši argumenti, proti, prokremliskā orientācija un Šlesera faktors, kas vedina domāt, ka izteiktā hipotēze sāk apstiprināties!
Avoti:
http://www.la.lv/sudrabas-no-sirds-latvijai-partop-par-atmodu-pirma-reakcija-soctiklos
https://spoki.lv/politika/Atkartosana-zinasanu-mate-kas-ir/866310
https://rebaltica.lv/2018/08/kremla-agents-pats-tads/
http://www.nozare.info/slesers-ar-ingunu-sudrabu-runajam-viena-valoda/
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
