Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Cyril
07.04.2019. 14:50»
...
Nu, nu, nepārspīlējiet, Priedīša kungs, paskatieties savu rakstu komentārus šajā vietnē - es šad un tad zem šī lietotājvārda esmu rakstījis relatīvi plašus un, cik esmu spējīgs, argumentētus kontrargumentus. Ja tomēr vienkārši noreju autoru, tad pamatojotiet, kāpēc arī mani komentāri ir bezvērtīgi. ...
полный дурак
...
06.04.2019. 17:23»
Nu, nu, nepārspīlējiet, Priedīša kungs, paskatieties savu rakstu komentārus šajā vietnē - es šad un tad zem šī lietotājvārda esmu rakstījis relatīvi plašus un, cik esmu spējīgs, argumentētus kontrargumentus. Ja tomēr vienkārši noreju autoru, tad pamatojotiet, kāpēc arī mani komentāri ir bezvērtīgi. Savādāk sanāk nepamatota vispārinājuma kļūda no jūsu puses.
Par rakstu, pirmkārt, neliela lingvistiska piezīme - nezinu, kur un kāpēc jūs tik bieži esat redzējis vārdu "smartfons" (mans minējums būtu krievvalodīgajā informācijas vidē, jo krievu valodā lieto vārdu "смартфон"), bet esmu diezgan drošs, ka lielākoties tiek lietots latviešu valodas lielisks jaunvārds "viedtālrunis". Jums arī iesaku pielikt roku latviešu valodas attīstībā, turpmāk lietojot šo vārdu.
Otrkārt, ņemot vērā humanitāro zinātņu specifiku (neprecizitāte, psiholoģijas un sociālo zinātņu nesenais eksperimentu neatkārtojamības skandāls, ļoti vāja izpratne par cilvēku prāta darbību, tikpat vājš eksakto zinātņu atbalsts smadzeņu darbības izpratnē), nedomāju, ka interneta atkarības jautājumā šobrīd ir iespējams veikt kādus galējus secinājumus. Ne jūsu izvirzītā hipotēze, ne vientulības hipotēze nav pilnīgi noraidāmas. Ja pat personai blakus ir citi cilvēki, tas neizslēdz vientulību, kuru var remdēt ar viedtālruni, jo ar to var attālināti sasniegt emocionāli tuvākus, interesantākus un savam līdzīgākus viedokļus. Bet arī jūsu variants ir interesants, jo smadzenēm tiešām patīk būt nodarbinātam, bet ar nosacījumiem, tādiem kā mērķa esamība, sarežģītība, kas nav nomācoši liela, aizraujošums, informācijas sakarīgums - viedtālruņa dotais bieži vien pārspēj to, ko cilvēks pats var sadomāt.
Un vēl man ir pretenzijas par pēdējo rindkopu - tuvība ar viedtālruņa starpniecību nav tas pats kas fiziski tuva komunikācija. Smadzeņu ražotās ķīmiskās vielas nav tādas pašas (piemēram, oksitocīna rašanās no apskāvienam, šīs parādības dēļ daži pētnieki pat ir noteikuši vēlamo apskāvienu minimumu dienā, lai nodrošinātu optimālu veselību). Tāpēc vientulības sajušana nav izslēgta starp viedtālruņu lietotājiem.
Vēl ieteiktu, ja ne likt atsauces teikumiem, tad vismaz kaut kādu avotu sarakstu beigās vai kaut autora iemīļotāko avotu nosaukumu garāmejošu minēšanu tekstā.
Priedītis ir viltīgs
06.04.2019. 09:00Domā, ka piemānīs pašu Lapsu - viņš laikam vienīgais komentētājs?
c'est exact
06.04.2019. 08:59drīzāk tās ir bailes pašam no sevis, cilvēki dzīvo prāta sistēmas radītajā perifērijā un pat neapzinās centrēšanās būtību,tā ir vispārcilvēciska problēma un tā "verķa" vietā var būt arī jebkura cita lieta...
Nekļūdoties pašnovērtējumā un neoponējot.
05.04.2019. 23:13»
Nelasot tekstu un neoponējot.
Spams
Dumš.
Pomeranču Vainadziņš
05.04.2019. 19:58"Pozitīvo vientulību" laikam tomēr pareizāk būtu dēvēt par vienatni.
jodrins
05.04.2019. 19:44"Ulbergs" tomēr pēcpusdienā parādījās,štata autors nezūd,pilda uzdevumu.Atkal izplūdis garos ūdeņos,neies lasīt.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
