Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb nomofobijas gūsts”. Runa ir par nepierastu parādību. Pie tās nepierastības ir vēlams pierast jau pašā sākumā, balstoties uz adekvātu terminoloģiju. Taču globālajai parādībai vispareizākais būtu teikt “Pietiek!”. Tā nav laba parādība. Tā slikti raksturo šīs parādības fanus.

Tā ir moderna parādība, un tā agrāk nebija sastopama cilvēces vēsturē. Parādība aptver visu cilvēci. Šodienas Latvijā šī parādība attiecas burtiski uz visiem – lieliem un maziem, veciem un jauniem, bagātiem un ne visai bagātiem, pilsētniekiem un lauciniekiem.

Parādībai ir cēlonis. Par parādības cēloni iespējamas dažādas hipotēzes. Taču speciālajā literatūrā ir sastopama tikai viena hipotēze. Šajā esejā runa būs par vēl vienu hipotēzi.

Parādībai ir obsesijas reputācija. Tas ir precīzi zināms. Tātad šī parādība tur savā gūstā cilvēkus – viņu domas, atmiņas, bailes, tieksmes, šaubas, kas pret paša gribu rodas ne tikai psihiski slimiem, bet arī psihiski veseliem cilvēkiem. Jēdziens „obsesija” ir atvasinājums no latīņu „obsessio” (ielenkt, turēt savā varā), un tas teicami iederas globālās parādības interpretācijā. Vēl nākas piebilst, ka cilvēki var apzināties obsesijas iracionalitāti, bet tomēr nespēj no tās atbrīvoties. Viņi visu laiku paliek parādības gūstekņi.

Savādākajā virsrakstā ir latviešu sarunvalodā reti sastopams jēdziens - nomofobija. Tas ir jaunvārds. Tas cilvēces leksiskajā arsenālā ir tikai no 2010.gada. Jēdziens „nomofobija” ir atvasinājums no izteikuma angļu valodā „no mobile-phone phobia” (bailes palikt bez mobilā telefona).

Pie reizes gribu paskaidrot vēl vienu leksisko darinājumu. Tekstā tiks lietots kalks „smartfons”. Tas ir veidojums latviešu valodā no angļu „smartphone” (gudrais telefons). Atšķirībā no jēdzieniem „obsesija” un „nomofobija” dotais kalks ir plaši izplatīts latviešu sarunvalodā (arī reklāmā), tāpēc atļaušos to lietot bez pēdiņām.

Modernā obsesija ir atkarība no tehnikas un tehnoloģijas – datora, mobilā telefona, interneta un tā komunikācijas instrumentiem (sociālajiem tīkliem). Tik tikko minēto inovāciju mūžs ir vēsturiski ļoti īss, taču attīstības ziņā ļoti dinamisks. Pat pārāk dinamisks. Tāpēc mūsdienās neviens nekaunas, ka cilvēku apziņa (inovāciju ietekmes izpratne) atpaliek no tehniskā un tehnoloģiskā progresa. Tādā gadījumā saka, ka „dzelži” attīstās straujāk nekā cilvēku apziņa un cilvēku spēja operatīvi mainīties reizē ar zinātniski tehniskajām izmaiņām.

Vispirms speciālisti sāka analizēt atkarību no interneta (turpmāk sacīsim - interneta atkarību). Pētnieciskā darbība sākās 1995.gadā. Togad Rietumos publicēja pirmos rakstus par interneta izraisītajām psihiskajām problēmām. Pirmās monogrāfijas par interneta atkarību sāka publicēt 1998.-1999.gadā.

Zinātniskās pētniecības pašā sākumā radās un joprojām saglabājas terminoloģiskā daudzveidība. Angļu valodā speciālajā literatūrā tiek lietoti tādi jēdzieni kā „Internet abuse” (interneta pārmērīga lietošana), „Internet addiction” (interneta tieksme/sliecība/nodošanās), „Internet dependency” (interneta atkarība), „compulsive Internet use” (piespiedu/spaidu interneta lietošana), „pathological Internet use” (patoloģiska interneta lietošana), „disturbed Internet use” (uztraukta/uzbudinoša interneta lietošana).

Zinātne, protams, centās iet kopsolī ar informācijas tehnikas un tehnoloģijas jaunākajiem sasniegumiem. Nācās pievērsties ne tikai interneta atkarībai, bet apvienot vienā pētnieciskajā kompleksā atkarību no datora, atkarību no interneta, atkarību no mobilā telofona un XXI gadsimta sākumā arī atkarību no smartfona. Zinātne sāka lietot tādus jēdzienus kā kiberpsiholoģija, kibertelpa. Jau minēju par jēdziena „nomofobija” lietošanu no 2010.gada.

Pašlaik (2019.g. sākumā) zinātniskās uzmanības centrā ir atkarība no smartfona. Tā faktiski reizē ir atkarība no datora, atkarība no mobilā telofona un atkarība no interneta.

Smartfona izgudrošana un masveidīgā lietošana sekmēja zinātniskās domas konsolidāciju, sākot ar viena pētnieciskā priekšmeta definēšanu un beidzot ar teorētisko universāliju izdomāšanu. Vairs nav nepieciešams nodalīt datora, mobilā telefona, interneta un tā sociālo instrumentu psiholoģisko un kulturoloģisko problemātiku, kā arī nozoloģisko problemātiku (nozoloģija ir mācība par slimībām un to klasifikāciju). Tagad šo problemātiku var aplūkot kompakti.

Zinātnisko secinājumu ievirze bija prognozējama. Civilizācijas labumiem (jaunizgudrojumiem) vienmēr ir divas sejas: labā un sliktā. Zinātniski tehniskais progress katru reizi atvieglo cilvēku dzīvi, taču reizē kaut kādā veidā to padara komplicētāku, veicinot negatīvas emocijas un negatīvas kulturoloģiskās asociācijas, bremzējot cilvēku darbību un nelabi izmainot cilvēku dzīves kārtību, normas un pat vērtības. Tāpēc bija prognozējama gan pozitīvā, gan negatīvā attieksme pret smartfonu.

Bailes no tehnikas varas un bailes no tehnikas spējas transformēt kultūru, cilvēka dabu un paradumus, bailes no tehnikas spējas būtiski koriģēt sociālos procesus un politiskos procesus ir tradicionāla izpausme. Dažāda rakstura bailes vienmēr ir pavadījušas to segmentu, ko saucam par dzīves tehnisko progresu. Mūsdienās šīm bailēm ir īpašs iemesls, jo informācijas tehnoloģijas ne tikai izkārto un kontrolē dzīves procesus, bet izkārto un kontrolē cilvēku smadzenes. Cilvēki zaudē suverenitāti – cilvēcisko neatkarību, patstāvību darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Par tiem, kuri lieto jauno tehniku un tehnoloģiju, var iegūt visdažādākā satura informāciju. To savās interesēs var izmantot ārējie spēki.

Pozitīvās attieksmes adepti slavē internetu un tā pieejamību smartfonā. Internets stimulējot smadzeņu aktivitāti, un tas esot ļoti derīgi vidējā vecuma cilvēkiem un gados vecākiem cilvēkiem. Turklāt atsevišķi zinātnieki pat neatzīst interneta atkarību. Tā neeksistējot, un apgalvojums par interneta atkarību ir intelektuāls pārspīlējums. Patiesībā internets esot saistīts ar cita veida atkarībām – datorspēļu atkarību, „čatošanas” atkarību, azartspēļu atkarību.

Speciālajā literatūrā dominē negatīva attieksme pret smartfonu. Smartfona izraisītā obsesija esot skaidra realitāte un maldīgi ir to neatzīt un pret to nevērsties. Neiroloģisko mehānismu sakarību summa smartfona atkarības laikā cilvēka smadzenēs esot tāda pati kā cilvēkiem ar atkarību no narkotikām. 

Daudzi zinātnieki izsakās ļoti kritiski. XXI gadsimtā smartfons esot izraisījis jauna tipa epidēmiju – patoloģisku atkarību (nomofobiju) no gudrajiem mobilajiem telefoniem. Epidēmijas sekas smagi atsauksies uz cilvēku evolūciju, cilvēku psiholoģisko, intelektuālo, sociālo potenciālu. Zinātnes humānistiskais pienākums ir apzināt smartfona atkarību, izstrādāt diagnostikas metodikas un klasificēt modernās epidēmijas variācijas. Pareizi rīkojas tās valstis, kuras smartfona (plašāk – interneta)  atkarību atzīst pilnā mērā. Somijā no interneta atkarīgos jauniešus neņem armijā. Ķīna 2008.gadā interneta atkarību atzina par slimību un sāka iekārtot speciālas klīnikas interneta atkarības ārstēšanai. ASV šim nolūkam pirmo slimnīcu atvēra 2009.gadā. Pētnieciskā aģentūra „Gallup” ir noskaidrojusi, ka ASV katrs otrais cilvēks vairs nespēj dzīvot bez smartfona.

Līdz šim iepazītajā speciālajā literatūrā ir nosaukts tikai viens cēlonis (proti, viena hipotēze) atkarībai no smartfona. Cēlonis esot bailes no vientulības. Cēloņa leksiskais noformējums var atšķirties, taču principā vienmēr ir runa par vienu un to pašu - bailēm no vientulības.

Tā, piemēram, nomofobiju uzkurina bailes būt izolētam no ārpasaules. Ja cilvēks nevar sazināties ar citiem, tad viņā uzjundī bažīgs priekšstats par savu nevajadzību un nespēju būt noderīgam darbā un sabiedriskajos pasākumos. Smartfonā funkcionējošais internets ļauj pārvarēt vientulību, sociālajos tīklos iesaistoties dialogā ar citiem cilvēkiem un dažādā diskursīvā formā demonstrējot savu klātbūtni.

Nākas atcerēties vientulības būtību. Proti, atbildēt uz jautājumu „Kas ir vientulība?”. Atbilde uz šo jautājumu var ļaut vai neļaut akceptēt doto hipotēzi.

Vientulība ir sociāli psiholoģiskā parādība - cilvēka emocionālais stāvoklis. Mēdz būt pozitīvā vientulība un negatīvā vientulība.

Pozitīvā vientulība ir cilvēka eksistenciālā nepieciešamība. Cilvēkam laiku pa laikam ir nepieciešama vientulība. Tā praktiski ir iespējama vientuļā situācijā, kad līdzās nav citu cilvēku un cilvēks var netraucēti palikt viens ar savām domām. Pozitīvās vientulības vitālo nepieciešamību lieliski apzinās intelektuāli augsti attīstīti indivīdi. Viņi pret vientulību izturas kā pret dārgu psihisko vērtību un fizioloģisko nepieciešamību.

Negatīvā vientulība ir nespēja komunicēt ar līdzcilvēkiem, jo cilvēks ir izolēts no sabiedrības. Tādu vientulību cilvēks negatīvi pārdzīvo.

Cilvēks ir sociālā būtne. Cilvēks nespēj pilnvērtīgi eksistēt bez kontaktiem ar citiem cilvēkiem. Vissmagākais soda mērs ir nevis nāves sods, bet ieslodzīšana vieninieka kamerā. To ļaudis atzīst jau no senseniem laikiem.

Aizliegums (soda mērs) nelietot smartfonu nav ieslodzījums vieninieka kamerā. Cilvēkam netiek liegta iespēja uzturēt sakarus ar citiem cilvēkiem. Cilvēks netiek totāli izolēts no sabiedrības. Cilvēkam nevar rasties vientulības apziņa un nevar rasties bailes no vientulības.  

Ņemot vērā tik tikko atgādināto vientulības būtību, grūti (neiespējami) ir akceptēt hipotēzi (dažos darbos pierādītu faktu) par bailēm no vientulības kā nomofobijas cēloni. Visticamākais nomofobijas cēlonis ir cits, un tāpēc nākas formulēt jaunu hipotēzi un ieskicēt tās argumentus.

Visticamākais nomofobijas cēlonis ir cilvēka stihiskās bailes palikt vienatnē ar savām domām, kad cilvēka prāts nav nodarbināts ne ar kādu konkrētu uzdevumu. Tāda situācija ir pazīstama katram cilvēkam. Cilvēks ir padarījis darbu, ar kuru bija aizņemtas viņa domas. Tagad viņu negaida darbs, un viņa domas, tā teikt, var plūst brīvi bez jebkāda tematiskā norādījuma. Viņš ir spiests domāt par to, kas „iešaujas prātā”.

Atkārtoju: tāda situācija ir pazīstama katram cilvēkam. Un, lūk, katrs cilvēks paskaidros, ka tā nav patīkama situācija. Tā ir diskomforta situācija, no kuras gribas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties un domās pievērsties kaut kam konkrētam. Speciālisti zina, ka cilvēka smadzenēm ļoti nepatīk „bezdarbība” – nenoslogotība ar konkrētu intelektuālo uzdevumu (to apstiprina ASV universitātēs veiktie eksperimenti).

Speciālistu aprindās labi zināms ir vēl viens moments. Labi ir zināms tas, ka smartfona lietošana ir izteikti fragmentāra kustība, nemitīgi pārejot no vienas tēmas (tehnoloģiskā instrumenta) uz otru tēmu. Praktiski tas izpaužas haotiski. Cilvēks var kādu brīdi pārbaudīt e-pastu, pēc tam  var parunāt pa mobilo telefonu, uzrakstīt e-vēstuli, pēcāk tūlīt var apskatīt mediju portālus, katrā no tiem uzkavējoties dažas sekundes; pēc mediju portālu apmeklējuma  var sākt kaut ko fotografēt vai filmēt utt.

Smartfona fragmentāra lietošana mūsdienu sabiedrībā ir masveidīga mānija. Tā ir bezjēdzīga nodarbošanās. To nav grūti saprast. Šīs nodarbošanās mērķis nav konstruktīvs. Cilvēks neko nedara relatīvi fundamentāli, paliekoši, izzinoši. Viņa komunikācija ar sabiedrību ir virspusēja. Citiem vārdiem sakot, smartfona masveidīgā fragmentārā lietošana ir laika kavēšana, bailes palikt vienam ar savām domām un savās domās kaut ko izdomāt, kā sakām, līdz galam.

Hipotēzi, ka nomofobijas cēlonis ir cilvēka stihiskās bailes palikt vienatnē ar savām domām, gribas uzskatīt par pierādītu attiecībā uz cilvēces to daļu, kura, piemēram, pret vientulību neizturas kā pret lielu psihisko vērtību un fizioloģisko nepieciešamību. Cilvēces šai daļai ir paniskas bailes palikt vienatnē ar savām domām, un cilvēces šī daļa ir ļoti priecīga par jauno tehniku un tehnoloģiju. Tā vareni palīdz nepārtraukti ar kaut ko nodarbināt smadzenes. Nav svarīgs nodarbinātības saturs. Galvenais ir pats nodarbinātības mehānistiskais process – iespēja nemitīgi „bakstīt” smartfonu, ļaujot smadzenēm priecīgi lēkāt no viena punkta uz otru punktu.

“Bakstot” smārtfonu, vientulība nav iespējama. Nav iespējamas arī bailes no vientulības. Smartfona „bakstītāji” noteikti nepazīst vientulības psihisko kompleksu, jo ar vienu aci viņi visur redz ap sevi tādus pašus „bakstītājus”. Viņiem drīzāk ir solidaritātes, sociālās, kulturoloģiskās integrētības sajūta, bet nevis vientulības sajūta un bailes no vientulības. Viņi lepojas ar savu mūsdienīgumu un aktīvo iekļaušanos vismodernākajos sociālajos trendos. Kāda var būt vientulība, ja tu ej ciešā kopsolī ar savu paaudzi ne tikai savā valstī, bet visā cilvēcē!

Novērtē šo rakstu:

31
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...