Hokeja komandējums tiešām bijis caurcaurēm blēdīgs: Staķis uz atvadām mēģina izlikties, ka vispār nesaprot, ko tieši viņam jautā
PIETIEK06.07.2023.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Nu jau bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa bēdīgi slavenais brauciens, dodoties skatīties Somijā hokeja čempionāta spēles uz Rīgas nodokļu maksātāju rēķina, tiešām ir bijis caurcaurēm blēdīgs: Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē M. Staķa parakstītu dokumentu – atbildes uz Lato Lapsas oficiālā informācijas pieprasījumā uzdotiem precizējošiem jautājumiem, uz kuriem M. Staķis jau bija izvairījies atbildēt. Tagad nu jau bijušais Rīgas mērs uz atvadām mēģina izlikties, ka vispār nesaprot, ko tieši viņam jautā
„Atbildot uz Jūsu 21.06.2023 informācijas pieprasījumu (Rīgas valstspilsētas pašvaldībā reģistrēts 21.06.2023. ar Nr. RD-23-1372-pi), kurā atsaucaties uz Jūsu 05.06.2023. iesniegumu (reģistrēts Rīgas valstspilsētas pašvaldībā 06.06.2023. ar Nr. RD-23-1236-pi), 05.06.2023. iesniegumu (reģistrēts Rīgas valstspilsētas pašvaldībā 09.06.2023. ar Nr. RD-23-1262-pi), 06.06.2023. iesniegumu (reģistrēts Rīgas valstspilsētas pašvaldībā 07.06.2023. ar Nr. RD-23-1248-pi) un uz Rīgas domes priekšsēdētāja 15.06.2023. vēstuli Nr.RD-23-163-ap “Par informācijas sniegšanu” (turpmāk – Atbilde), sniedzam šādu informāciju.
21.06.2023. informācijas pieprasījumā, esat norādījis:
“Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija: kurā datumā, pulksten cikos, kur (adrese) sākās M.Staķa tikšanās ar Tamperes mēru un cik ilgu laiku tā turpinājās.”
Atbildē ir sniegta pieprasītā informācija norādot, ka “Darba vizītes ietvaros norisinājās divpusējās tikšanās ar Tamperes mēru Kalervo Kummola un Tamperes pilsētas izpilddirektoru Juha Yli-Rajala. Tikšanās notika Tamperes Nokia arēnā pirms hokeja spēlēm un to laikā. Tikšanās ar Tamperes mēru notika 27. maijā Latvijas un Kanādas spēles laikā. Tikšanās ar pilsētas izpilddirektoru notika 28. maijā pirms Latvijas spēles pret ASV.”
Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija un atbilde pēc būtības uz šādu jautājumu: kā tieši Jūsu iestāde var ietekmēt tiešo satiksmes savienojumu starp Rīgu un Tamperi?
Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija un atbilde pēc būtības uz šādu jautājumu: kā tieši tā ir ietekmējusi pašreizējos tiešos satiksmes savienojumus?
Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija un atbilde pēc būtības uz šādu jautājumu: kādus priekšlikumus šajā sakarā Tamperes mēram izteica M. Staķis?
Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija un atbilde pēc būtības uz šādu jautājumu: kas un kad bija sagatavojis šos priekšlikumus?
Atbildē ir sniegta pieprasītā informācija norādot: “Vēršam uzmanību, ka sadraudzība ar Tamperi atjaunojās pēc COVID-19 pandēmijas un īpaši nostiprinājās Pasaules hokeja čempionāta organizēšanas laikā. Rīgas sadraudzības tīkla paplašināšana un stiprināšana ir svarīga pilsētas tēlam. Augstāko amatpersonu iesaiste šajā procesā ir veicinošs apstāklis uzņēmējdarbības, kultūras un tūrisma videi, kā arī investīciju piesaistei pilsētai un valstij. Protams Rīgas un Tamperes amatpersonu sarunas neizlems airBaltic vietā nodrošināt vai nenodrošināt tiešos reisus Rīga-Tampere, bet vienlaikus Rīgas un Tamperes politiskais atbalsts ir svarīgs, lai parādītu, ka pilsētas redz sadarbību nākotnē un ir gatavas savstarpēji uzņemt viesus. Tā ir ierasta prakse pasaulē, ka pilsētas iesaistās un atbalsta aktivitātes, kuras veicinās tūristu apjomu un biznesa piesaisti. Apliecinājums tam ir arī biedrības “Latvijas Hokeja federācija” pateicība, ka Tamperes arēnā Latvijas izlasei būtiskā spēlē atradās gan Latvijas valsts prezidents Egils Levits, gan Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.” Informācija par aktuālajiem jautājumiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā tiek iegūta darba gaitā no darbiniekiem atbilstoši viņu kompetencei. Ikdienas darba procesa norise netiek protokolēta.
Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija un atbilde pēc būtības uz šādu jautājumu: kāda pašlaik ir Jūsu iestādes kompetencē un ietekmes sfērā esošā ekonomiskā sadarbība starp Rīgu un Tamperi?
Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija un atbilde pēc būtības uz šādu jautājumu: kādus priekšlikumus šajā sakarā Tamperes mēram izteica M. Staķis?
Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija un atbilde pēc būtības uz šādu jautājumu: kas un kad bija sagatavojis šos priekšlikumus?
Atbildē ir sniegta pieprasītā informācija norādot, ka “Saskaņā ar Pašvaldību likuma 8.pantu Rīgai kā Latvijas valsts galvaspilsētai ir uzdevums piedalīties starptautiski un nacionāli nozīmīgu pasākumu organizēšanā un galvaspilsētas starptautiskā tēla stiprināšanā. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 17.pantu domes priekšsēdētājs pārstāv pašvaldību vietējā un starptautiskā līmenī…”, kā arī Atbildē norādīts, ka “Somija ir viena no augsti prioritārām valstīm Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra” vidēja termiņa darbības stratēģijā 2022. – 2024. gadam iekļautajiem prioritāriem investīciju piesaistes mērķtirgiem, tādējādi šīs vizītes viens no mērķiem bija arī veicināt Somijas interesi par iespējām investēt Rīgā. Šāda formālu tikšanos sasaiste ar neformāliem pasākumiem ir normāla starptautiskās sadarbības prakse gan pilsētu, gan valsts vadītāju līmenī.” Atbildē arī norādīts, ka “…ka sadraudzība ar Tamperi atjaunojās pēc COVID-19 pandēmijas un īpaši nostiprinājās Pasaules hokeja čempionāta organizēšanas laikā. Rīgas sadraudzības tīkla paplašināšana un stiprināšana ir svarīga pilsētas tēlam. Augstāko amatpersonu iesaiste šajā procesā ir veicinošs apstāklis uzņēmējdarbības, kultūras un tūrisma videi, kā arī investīciju piesaistei pilsētai un valstij.”
Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija un atbilde pēc būtības uz šādu jautājumu: raksturojiet M. Staķa pieminēto Tamperes izstrādāto digitālo risinājumu, kas atļauj labāk kontrolēt liela cilvēka daudzuma pārvietošanos, samazināt sastrēgumus un uzlabot drošību pilsētā lielu pasākumu laikā.
Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija: informācija, ko M. Staķis par šo risinājumu saņēma tikšanās laikā.
Atbildē ir sniegta pieprasītā informācija norādot, ka “Rīgas valstspilsētas attīstībai ir būtiski īstenot inovatīvus digitālos projektus, tādēļ būtiska ir Tamperes pieredze šādu projektu plānošanā un ieviešanā., t.sk piesaistot ārējo finansējumu. Tamperes pilsētas pārstāvji dalījās savā pieredzē, ieviešot pasākumu drošības platformu koncepta “Viedās pilsētas drošības un pielāgotība pasākumiem” (“Smart urban security and event resilience” (SURE)) ietvaros. Detalizētāku informāciju par to var atrast šajā adresē https://suretampere.fi/”.
Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija: kādām vēl personām tika apmaksāts brauciens uz Somiju šā gada maijā? Par katru no šīm personām sniedziet punktos 1) – 7) pieprasīto informāciju.
Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija: informācija, ko M. Staķis par šo risinājumu saņēma tikšanās laikā: nosūtiet man katras no šīm personām komandējuma atskaiti.
Atbildē ir sniegta pieprasītā informācija norādot, ka “Darba vizītē uz Tamperi Rīgas domes priekšsēdētājs devās viens”, tāpat Atbildē ir sniegta informācija par 1) - 7) pieprasītā informācija. Atbildei bija pievienots pielikums “Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa pārskata par komandējumu datne uz 2 lp”.
Iepazīstoties ar šo M. Staķa parakstīto vēstuli, konstatēju, ka tajā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta šāda manis pieprasītā informācija: informācija, ko M. Staķis par šo risinājumu saņēma tikšanās laikā: sniedziet ziņas par to, kādu vēl pakalpojumu vai produktu saņemšanu (piemēram, pasaules hokeja čempionāta biļešu, hokeja halles ložas īres) un ar kādu lietderīgumu Rīgas pašvaldība apmaksājusi Somijā 2023. gadā.
Atbildē ir sniegta pieprasītā informācija norādot, ka “Izmaksas, kas saistītas ar Pasaules hokeja čempionāta apmeklēšanu Tamperē sedza uzņemošā puse”, kā arī “Komandējuma izmaksas ir šādas: aviobiļetes 400,00 EUR, viesnīcas izdevumi 730,00 EUR, ceļojuma apdrošināšanas polise 7,92 EUR, dienas nauda 165,00 EUR un transporta izdevumi Tamperē 49,50 EUR”.
21.06.2022. informācijas pieprasījumā vēl norādāt, ka:
Ar šo vēlos, lai Jūsu iestāde:
1) atbilstoši Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normām sniegtu atbildes pēc būtības uz jautājumiem, ko biju uzdevis savos iesniegumos, un informāciju, ko biju pieprasījis 5. un 6. jūnija iesniegumos – informācijas pieprasījumos,
2) sniegtu skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ šīs atbildes un šī informācija netika sniegta M. Staķa parakstītajā vēstulē,
3) atvainotos man par manu tiesību un likuma normu pārkāpumu, nesniedzot man atbildes pēc būtības uz jautājumiem, ko biju uzdevis savos iesniegumos, un informāciju, ko biju pieprasījis 5. un 6. jūnija iesniegumos – informācijas pieprasījumos.
Atbildē pēc būtības jau tika sniegta 5. un 6.jūnija iesniegumos pieprasītā informācija.
Informējam, ka informācija par visiem Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa komandējumiem ir publiski pieejama adresē: https://www.riga.lv/lv/martins-stakis-par-maniem-16-komandejumiem.
Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
