Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja paskata Google, tad izrādās, ka homofobijas izlēcieni valdošajā partijā nav pirmoreiz. Lūk, kādu lēmumu par izteikumu „mūs pašus "čakarē" kaut kādi "slimie eiroliberāļi", kas bieži vien izrādās prasti pediņu un lezbiešu aģenti” pirms diviem gadiem pieņēmusi Vienotības ētikas komisija.

2012. gada 31. oktobrī Rīgā

Ētikas komisija

LĒMUMS

Ētikas komisija konstatēja, ka:

[1.] Partijas biedrs Ilgvars Kuncītis 2012. gada 17. oktobrī biedru elektroniskajā sarakstē – [email protected] – nosūtīja vēstuli, kurā norādīja „mūs pašus "čakarē" kaut kādi "slimie eiroliberāļi" , kas bieži vien izrādās prasti pediņu un lezbiešu aģenti”.

[2.] Par iepriekšminētās rīcības atbilstību partijas Ētikas kodeksam Ētikas komisija 2012. gada 18. oktobrī ierosināja lietu. Komisija lūdza I.Kuncītim atbilstoši Ētikas kodeksa 3.8. apakšpunktam sniegt elektroniski rakstveida paskaidrojumus līdz 2012. gada 2. novembrim plkst.15-00. Ētikas komisija brīdināja I.Kuncīti, ka ir lūgusi atslēgt Jūsu elektronisko pastu no Vienotības biedru sarakstes; šajā sakarā lūdzu Jūsu viedokli par Jūsu rīcības atbilstību partijas Ētikas kodeksa 2.2., 2.8-2.10. apakšpunktiem, kā arī uzaicināja uz komisijas sanāksmi 2012. gada 31. oktobrī plkst.17-00.

[3.] Ētikas komisijas loceklis G.Puriņš apspriedās ar partijas ģenerālsekretāru par iespējamiem pagaidu risinājumiem I.Kuncīša un līdzīgas rīcības gadījumos, saņemot ģenerālsekretāra ieteikumu komisijai lūgt atslēgt pieeju I.Kuncītim no biedru sarakstes. Komisija nolēma lūgt ģenerālsekretāru pagaidām liegt I. Kuncītim pieeju partijas biedru sarakstēm 2012. gada 18. oktobrī, nosūtot ģenerālsekretāram attiecīgu protokola elektronisku izrakstu. I.Kuncītis no sarakstes neatslēdza. Ģenerālsekretārs mutvārdos informēja, ka I.Kuncītim pieeju sarakstei neliegs bez atsevišķa valdes lēmuma.

[4.] I.Kuncītis paskaidrojumus 2012. gada 27. oktobrī elektroniskā veidā nosūtīja sarakstē – [email protected]. Paskaidrojumos I.Kuncītis norādīja, ka „Man nav nekāda vēlēšanās spēlēties vienā smilšu kastē ar tik pārspīlēti liberāliem un nestabilas seksuālās orientācijas cilvēkiem.” [..] Protams, ka nenoskatīšos uz visu notiekošo no malas un labprāt arī dalīšos savos iespaidos ar kādu "ieinteresētu" masu mēdiju. Pirms 2012. gada 31.oktobra sēdes un tās laikā komisijas sekretārs veica tālruņa zvanu I.Kuncītim, kurš atteicās no tiesībām apmeklēt komisijas sēdi.

[5.] Komisija lēmumā neanalizē norādes uz homoseksuālismu, kā arī nepauž nekādi attieksmi pret to. Komisijas ieskatā vārds „pediņš”[1.] laikmetīgā latviešu valodā nepārprotami ir pejoratīvs vārds ar stilistiski ekspresīvu nelabvēlīgu konotāciju, kas pauž riebumu, nosodījumu un nicinājumu; šī vārda lietošana publiskā telpā konkrētajā kontekstā norāda uz vēlmi provocēt nievāšanu, citu cilvēku cieņas aizskaršanu.

[6.] Ētikas komisija jau 2012. gada 10. oktobra lēmumā (Engīzera lieta) norādīja, ka Eiropā ir noturīga tiesiska tradīcija, ka politiķi ir pakļauti plašākai kritikai ne kā citi sabiedrības locekļi [2.], kas nozīmē, ka arī partijas biedri ir pakļāvuši iekšējai plašākai kritikai kā citi līdzpilsoņi. Komisija jau atzina, ka „var būt politiski vai retoriski nepieciešams lietot spēcīgus izteikumus, lai ilustrētu savu politisko nostāju vai attieksmi, taču epiteti jāizvēlas tādi, no kuriem nepārprotami ir skaidrs, ka tiek pausts viedoklis, nevis apgalvojums par faktiem. Ja kāds partijas biedrs otram veltī asus izteikumus, metaforas un hiperbolas ir jābūt iepriekšēji skaidram, ka tie ir tēlaini pārspīlējumi. Šie salīdzinājumi nedrīkst būt tādi, kuriem kāds saprātīgs cilvēks var ticēt kā faktiem.” Komisija atzīst, ka politiski notikumi var būt tādi, kuru tēlaini adekvātam situācijas raksturojumam vārda brīvības robežās jāizvēlas arī vārdi ar stilistiski ekspresīvu nelabvēlīgu konotāciju, tajā skaitā pejoratīvi [3.]. Taču minētās tiesības jāskata kontekstā ar Ētikas kodeksa 2.1. apakšpunktu, kas uzliek par pienākumu kopt tiesiskumu, kā arī 2.8. apakšpunktu, kas aizliedz uzskatu paušanu, kas vērsti uz kādas grupas nomelnošanu. Politologs E.Levits, atsaucoties uz R.Dvorkina teorētisko darbu vērtību noteikšanā norāda, komentējot Satversmes 91. pantu, ka „diskriminācijas aizlieguma jēga ir, akceptējot un ņemot par pamatu Rietumu filozofiskos uzskatus par cilvēka būtību, it sevišķi tā individualitāti un visu cilvēku vienlīdzīgo vērtību, panākt tiesisku un saprātīgās robežās veicināt arī faktisku vienlīdzību starp cilvēkiem. [..] [Aizliegtie kritēriji] atspoguļo gan sabiedrības vēsturisko pieredzi, gan filozofiski politiskos ideālus un ir pakļauti vēsturiskai attīstībai un maiņām” [4.]. Komisijas ieskatā cilvēki ar atšķirīgu ādas krāsu, reliģiju, seksuālo orientāciju vai etnisko piederību vēsturiski bija pakļauti vajāšanām, tātad leģitīmi pelna šādu cieņas aizskaršanas aizsardzību vārda brīvības robežās, taču arī citi cilvēki, kuri nepieder iepriekš vajātām grupām, pelna cieņas aizsardzību, lai pret tiem nelietotu konkrētus vārdus, kā vienīgais mērķis ir aizskart minētās sabiedrības grupas. Judikatūra norāda uz īpašu aizsardzību pret naida kurināšanu šādās reizēs [5.], kas ir ārpus vārda brīvības robežām. Šādos gadījumos Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām pieļauj iepriekšēju cenzūru [6.].

[7.] Ētikas kodeksa 2.9. apakšpunkts nosaka izvēlēties uzvedības stilu, kas neapkaunotu partiju, 2.10. apakšpunkts uzliek pienākumu kopt runas prasmi, 2.12. apakšpunkts norāda, ka biedra ir pienākums neaizskart personas godu un nepazemot otru. Ar saviem izteikumiem I.Kuncītis ir rupji pārkāpis iepriekš minētās ētikas normas.

Komisija atbilstoši Statūtu 13. panta 2. punktam un 14. punktam, attiecībā uz lēmumu lemjot kodeksa 3.6. apakšpunkta noteikt kārtībā, ierosina valdei: izslēgt Ilgvaru Kuncīti no partijas; uzdot Ētikas komisijai šādos gadījumos jau pirmšsķietami vērtējot lūgt atslēgt biedru no iekšējās elektroniskās sarakstes.

Jānis Avotiņš, Jānis Egliņš, Mārcis Gobiņš (balsojumā atturas), Uldis Martinsons, Didzis Šēnbergs

1. Leksiskā izcelsme – pederasts, sengrieķu paiderastēs < pais (paidos) "zēns" + erastēs "mīlētājs".

2. Skat., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas lieta Lingens pret Austriju, 1986.gada 8.jūlijs

3. Skat., piemēram, 2011. gada 9. jūnija Saeimas sēdes stenogramma, likumprojekta Nr. 64/Lp10 apspriešana.

4. Levits E., Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. – 101.lpp. Skat. arī Dworkin R.M. Sovereign Virtue: The Theory and Practice of Equality. Cambridge-Massachussetts: Harward University Press, 2002.

5. Skat., piemēram, Decision of the Supreme Court of Norway, 28 November 1997, (1997), 3 Bulletin on Constitutional Case-Law, 405.

6. Nowak M. U.N. Covenant on Civil and Political Rights CCPR Commentary, 2nd revised edition. Kehl (Germany): N.P.Engel Publisher, 2005. p. 474.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi