Hosam Abu Meri un Evika Siliņa, kad jūs ziedosiet savu algu onkoloģijas fondam?
Pietiek lasītājs22.08.2024.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Allaž smaidīgais un pusmūža dāmām tik ļoti simpātiskais veselības ministrs Hosams Abu Meri ir “atvēzējies” jaunai revolūcijai veselības aprūpes jomā. Viņš ir gatavs veidot speciālo fondu onkoloģijas slimību ārstēšanai. Tas nekas, ka partijas biedrene Evika Siliņa saka, ka naudas šim mērķim nav. Ministram jau ir plāns, kur to dabūt – no valsts uzņēmumu peļņas kā ziedojumu, privāto uzņēmumu naudas vai akcīzes nodokļa.
Savu atbalstu šai idejai jau ir pasteidzies paust “Latvenergo”, kura peļņa no superdārgās elektrības tirgošanas visiem Latvijas iedzīvotājiem 2023.gadā bija vairāk nekā 350 miljoni eiro. Bet kā “kabatiņās” beigās nonāks šī nauda? Vai veselības ministra plāns ir tik nesavtīgs, kā sākumā varētu šķist? Piedāvāju savu skatījumu uz to.
Latvijā onkoloģisko slimību ārstēšanas jomā viss ir slikti. Statistika ir skaudra. Valsts kontrole pat jau veikusi auditus, pētījusi un atzinusi, ka tā ir prioritāte tikai vārdos, bet naudas nav. Ļaundabīgie audzēji ir galvenais invaliditātes cēlonis un arī otrā lielākā nāves cēloņu grupa Latvijā. Pērnajā gadā vēzis laupīja dzīvību vairāk nekā pieciem tūkstošiem mūsu cilvēku.
Kamēr turīgajās valstīs vārdu salikums “onkoloģiska saslimšana” arvien biežāk vairs nav nāves spriedums, Latvijā to ārstēšana joprojām atgādina krievu ruleti, jo var paveikties un var arī nepaveikties. Labākas izredzes noteikti ir tiem slimniekiem, kuri spēj piesaistīt privāto finansējumu savai ārstēšanai no līdzcilvēkiem.
Un šeit noteikti ir jāuzteic mūsu līdzcilvēku atsaucība. Par spīti tam, ka Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, pēdējā gada laikā vien onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai ar vienas labdarības organizācijas “Ziedot.lv” starpniecību ir izdevies savākt kopumā 2,6 miljonus eiro. Šī nauda ir bijusi nepieciešama 95 cilvēkiem, un 10 gadījumos pacienti ir lūguši atbalstu kompensējamo medikamentu iegādei, jo viņiem valsts tos neapmaksā “nepareizas” diagnozes dēļ, vēsta portāls Delfi.lv.
Likumsakarīgi, ka šajā situācijā kaut kas ir jādara un jāmeklē risinājumi. Un veselības ministram tāds ir – dibināt speciālo onkoloģijas fondu. Kā jau minēju raksta sākumā, ideja noteikti nav peļama, jo mūsdienās no vēža mirušo cilvēku skaitu noteikti ir iespējams samazināt.
Taču tagad par izpildījumu. Vai tiešām veselības aprūpes funkcijai ir jābūt atkarīgai no valsts uzņēmumu peļņas vai akcīzes nodokļa ieņēmumiem? Kas būs nākamais? Vai drīz arī neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai nepieciešamo naudu “vāksim”, piemēram, no azartspēļu ieņēmumiem, bet skolotāju algām lūgsim ziedot, zvanot uz Izglītības un zinātnes ministrijas šim mērķim īpaši izveidotu ziedojuma tālruni? Šo uzskaitījumu varētu turpināt līdz absurdam. Taču tas ir tikai viens no būtiskiem jautājumiem.
Otrs – kā interesēs veselības ministrs to dara? Protams, kāds teiks, ka viss notiek tikai vēža slimnieku interesēs. Taču, iespējams, viss tik balti un pūkaini nemaz nav, ja sākam meklēt atbildes uz to, kas būs vislielākie ieguvēji no šāda fonda.
Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē inovatīvos onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas preparātus piedāvā lielie farmācijas “milži”. Latvijā viņu intereses lobē Starptautisko inovatīvo farmācijas kompāniju asociācija (SIFFA). Ja palūkojamies publiskajā komunikācijā, tad redzam, ka šis daudzus miljardus eiro pelnošo uzņēmumu lobijs jau ilgstoši publiskajā komunikācijā sūdzas par nepietiekamo finansējumu tieši onkoloģijā. Rīko kampaņas, taisa rakstus medijos un aktīvi publicējas.
Ja var ticēt mātei Google, tad 12 no 20 SIFFA biedriem ražo medikamentus onkoloģisko slimību ārstēšanai, kas nozīmē, ka papildu nauda nonāks šo daudzmiljardu kompāniju maciņos. Proti, nevis šie naudas rijēji samazinās ražotāju cenu, kas veido absolūti lielāko daļu, bet gan nopelnīs vēl vairāk, jo tagad par viņu ekskluzīvo produktu un cenu, ko visbiežāk aizsargā patents, samaksāsim vēl no valsts uzņēmumu ziedojumiem. Tā ka ziedojiet, draugi, ziedojiet! Tas palīdzēs “Bayer”, “Johnson & Johnson” un citiem SIFFA biedriem nopelnīt vēl “ekstra” miljoniņus uz Latvijas vēžu slimnieku rēķina!
Paldies, ministra kungs, par to! Tā vietā, lai beigtu slēgt aizliegtas vienošanās ar big pharmu un nemaksātu miljonus par Viņķeles iepirktām vakcīnām, bet tos novirzītu reālai vēža slimnieku ārstēšanai, visi kopīgi sametīsimies vēl vienam Hosama PR projektam.
P.S. Ja reiz Hosamam Abu Meri tā rūp Latvijas iedzīvotāji, kāpēc viņš nepiesakās ziedot onkoloģijas fondam savu ministra algu? Kā nekā – viņa partija sākusi izdevumu samazināšanas ceļu, celšot nodokļus, parastajiem ierēdņiem kā man aldziņas vairs necelšot. Kundziņam taču ir virkne citu ienākumu, tostarp no lekciju lasīšanas farmācijas uzņēmumiem. Tas ļautu onkoloģijas fondu palielināt uzreiz par vairāk nekā 30 tūkstošiem eiro. Ja Hosama Abu Meri ģeniālo ideju atbalstītāja Evika Siliņa ziedotu kaut vai 10 daļu no savas 100 tūkstošu eiro lielās gada algas, tie jau būtu vēl ekstra 10 000 eiro.
Savas algas šim fondam varētu ziedot arī pārējā “Vienotības” kliķe – Valdis Dombrovskis, Krišjānis Kariņš, Arvils Ašeradens, Anda Čakša un citi, kuri gadu desmitiem ne centu nav paši nopelnījuši un valsts kasē atnesuši, bet to vien darījuši kā citu nopelnīto dalījuši. Tieši viņu pēdējo gadu “saimniekošanas” dēļ esam nonākuši situācijā, kad ir jādomā par nodokļu celšanu un izdevumu optimizāciju, bet tikmēr ne tikai vēža pacienti, bet daudzi citi cilvēki Latvijā gadiem gaida rindās pie ārstiem un cīnās ar kompensējamo zāļu sistēmu, kur viņu likteni izlemj ierēdnis kabinetā, kura excelī nauda viņa ārstēšanai nesanāk.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
