Hosama Abu Meri haotiskā darbošanās ved veselības nozari aizvien dziļākā postā
Pietiek lasītājs27.05.2024.
Komentāri (88)
Iesaki rakstu: 
Veselības nozare ilggadīgi saņem vienas no lielākajām valsts budžeta dotācijām. Tādēļ nav brīnums, ka no Finanšu ministrijas puses nemitīgi un bezcerīgi pretī naudai tiek prasīta efektīva resursu izmantošana, ārstniecības kvalitātes vadība, definēti mērķi, reformas un uzlabojumi. Diemžēl vienas partijas biedri no Jaunās vienotības (JV) izliekas šīs prasības neredzam.
Lai arī A.Ašeradens (JV) vēl pirms gada bija ļoti stingrs pret bezpartejisko L.Menģelsoni ar konkrētiem mērķiem, kritērijiem un ieguvumiem, tagad viņš, izskatās, ir krasi mainījis savu nostāju taupības un sistēmas ekonomikas jautājumos. Arī Veselības ministrijas (VM) ministrs Hosams Abu Meri (JV) no solījumiem, ko deva, stājoties amatā, un kas ierakstīti valdības rīcības plānā, ir atkāpies un pieiet formāli ar veciem uzlabotiem vai vispār zemas kvalitātes ziņojumiem, kā, piemēram, Digitalizācijas plāns vai Slimnīcu tīkla reformu plāns, kas faktiski apkopots vienā haotiskā slaidā un kur salikts viss iespējamais un vēlamais, kas vispār nekad netiks realizēts.
Turklāt atkal tiek veidotas nebeidzamas darba grupas, piesaistīti eksperti, lai izstrādātu jauno Onkoloģijas plānu, kaut iepriekšējais nav pat pāris gadus vecs un nav arī realizēts, ko izstrādāja tie paši darba grupas dalībnieki, kas šobrīd. H. Abu Meri ministrēšanā ārsti nevis ārstē pacientus, bet atkal sēž pie papīru kalniem, faktiski pārrakstot to pašu, ko iepriekš un pēc būtības nekas nemainās… Kā problēma tiek minēts tikai viens iemesls – nepietiekams finansējums. Bet kā tad tiek izmantots esošais finansējums veselības aprūpē?
Ļoti svarīga veselības nozares joma ir slimnīcas, īpaši universitātes klīnikas un augsti specializēti centri kā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, rehabilitācijas centrs Vaivari. Visas šī kapitālsabiedrības 100% pieder VM, kas ir arī kapitāldaļu turētāja.
Lai uzlabotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību, ir pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.20 (2020. gada 7. janvārī) - Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai, un tos izskatīs ministra izraudzītā VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Bet A. Vaļuliene laikam šos noteikumus nav lasījusi, jo kā gan citādi var izskaidrot nekompetentos, haotiskos procesus, kas saistīti tieši ar VM kapitālsabiedrībām un to pārvaldību. Nav brīnums, ka ministrs H. Abu Meri (JV) neko nezina par veselības aprūpes vadību, menedžmentu, ekonomiku, normatīvajiem aktiem un darbu slimnīcā (sekundārā stacionārā veselības aprūpes līmenī), jo nāk no privātā ambulatorā sektora, kurā veica gastroenteroloģiskus izmeklējums dažādās ambulatorās veselības iestādēs.
Bet tas, kā valsts sekretāre nezina svarīgas sava amata darba jomas, gan ir liels jautājums, ko spilgti parāda kārtējās dīvainības ar rehabilitācijas centra Vaivari valdes iecelšanu, kur vēl nesen kārtējais konkurss ilga gandrīz pusgadu un beidzās bez rezultātiem. Taču nu pilnīgi no malas, bez vadības pieredzes vai citiem MK noteikumos minētām prasībām tiek iecelta jauna valdes locekle, paplašinot valdi ar ergoterapeiti Zoju Osipovu - https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/nacionala-rehabilitacijas-centra-vaivari-valde-iecelta-zoja-osipova.
VM rīkotie nemitīgie konkursi uz rehabilitācijas centra Vaivari valdes locekļu amatiem ar dažādu profilu un valdes priekšsēdētāja amatu norit nu jau trīs gadus. Un neviens no konkursiem nav beidzies ar sekmīgu rezultātu, un nav iecelti valdes locekļi atbilstoši normatīviem aktiem. Vienā no trīs vai pat četriem šādiem konkursiem uz valdes locekļa amatu visi pieteikušies saņēma ziņu, ka valdes locekļa amats medicīnas jautājumos tiek likvidēts. Bet pēc pusgada atkal jauns konkurss uz šo pašu profilu. Un tā visu laiku. Tagad atkal atjaunots trešais valdes loceklis - un jau tiek iecelts konkrēts kandidāts bez atbilstošā konkursa.
Vai tā ir laba pārvaldība? Vai tieši atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas var tā tik klaji ignorēt normatīvos aktus - tad atceļot konkursus un tad bez paskaidrojumiem ieceļot neatbilstošus kandidātus bez konkursa? Vai vispār vērts piedalīties kādā konkursā, cerot, ka tiešām tiek vērtēti kandidātu CV, pieredze un zināšanas?
Pa to laiku H.Abu Meri cītīgi un centīgi nodarbojas ar savu iemīļoto piepūli – dažādiem Twitter/X paziņojumiem, bārstot solījumus par (veco) medicīnas reformu skaisto nākotni un finanšu pārticību visiem, pie kuriem ierodas, Latviju apbraukājot.
Varbūt tad var apvienot šīs lietas – rīkot slimnīcu un centru valžu locekļu konkursus Twitter/X online vidē. Tas būs pārskatāmi, skaisti un parocīgi.
Bet neatrisināts paliek vēl kāds jautājums – vai gadījumā A.Ašeradenam nevajadzētu uzdāvināt A.Vaļulienei un H.Abu Meri elementāru kalkulatoru? Jo H.Abu Meri solījumi visām mediķu un pacientu asociācijām, biedrībām dot finanses nu jau krietni pārsniedz valsts budžeta bāzes finansējumu VM.
Ko nu? Vai H.Abu Meri centīsies šantažēt premjeri ar mediķu asociāciju palīdzību līdzīgi, kā to darīja priekšgājēja L.Menģelsone, lai dabūtu populistisko (jo veselības aprūpes rezultātos jau nekas nemainās gadu desmitiem) dotāciju - pāris simtus miljonus eiro? Ko vērts ir Saeimas deputātes L.Kozlovskas lobētais un samērībā netaisnīgais pamatīgais finanšu iepludinājums lauku ģimenes ārstiem (tātad pašai sev) it kā prakšu uzturēšanai (bez jebkādiem kvalitātes kritērijiem), ignorējot citus ģimenes ārstus pilsētās.
“Aizliegtā paņēmiena” sižetā savulaik bija jau analizēts, ka pašvaldības dāsni subsidē šīs lauku ģimenes ārstu prakses, bet pilsētu ģimenes ārstiem jāmaksā krietni augstākas cenas, kuras neviens nekompensē.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
