Iesaki rakstu: 
Stradiņa slimnīcas – jeb saīsinājumā PSKUS – padomes zibenīgā patriekšana no amatiem liecina, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri laikam ir rīcības cilvēks. Atbrauca uz slimnīcas A korpusa būvbedri, paskatījās, ka darbi kavējas, pieprasīja paskaidrojumus un – dažas dienas vēlāk noņēma vadībai skalpus. Padzina nejēgas ar s...dainu mietu…
Bet šis miets viņam ir jātur pa tvērienam, jo svaigais pasākums kopumā atbild uz jautājumu, kur medicīnā – un ne tikai! – paliek nauda? Un, iespējams, tas arī atbild uz jautājumu, kāpēc tas miets ir ar s...diem…
PSKUS padomi, ko Hosams izspēra pa durvīm, iecēla 2020. gada pavasarī. Tas toreiz bija nopietns konkurss, jo tā sarīkošanu uzticēja nopietnai personāla atlases kompānijai, kura par paveikto saņēma nopietnu honorāru. Šīs izmaksas nav vērts saukt, jo tad lasītājs paģībtu, bet – tā vispār mēdz darīt, ja paši negrib ķēpāties ar rekrutēšanu un tamlīdzīgi.
Tiesa, dīvaini, ka valsts pārvalde mums tik nespējīga, nemaz nerunājot par nozares cilvēkiem – ka iegādājās tieši šādu ārpakalpojumu, lai gan – ko viņiem pārmest? Nav jau viņu kāposts…
Un izskatās – nav arī viņu atbildība. Tomēr pats piegājiens lietai bija smalks, un dažus mēnešus vēlāk ieceltā padome trīs cilvēku sastāvā, sēžot pie galda Saeimas attiecīgajā komisijā, apgalvoja, ka līdz 2020. gada beigām viņi izstrādās slimnīcas stratēģiju tuvākajiem pieciem gadiem.
Tā kā šādās padomēs parasti nonāk cilvēki, kas šos pienākumus apvieno arī ar citiem darbiem, nav skaidrs, kāpēc vispār viņi kaut ko grib šajos posteņos izdarīt, vēl vairāk – kaut ko apsolīt. Atalgojums tāpat nemainās. Kā redzams – nomainīt arī viņus var kā divus pirkstus salocīt.
Cik šie locekļi ir pietuvināti politiskajām partijām vai koalīcijām – saprast īsti nevar, bet gan jau, ka ir, ja reiz šādas formālas mutes tiek attiecīgajās struktūrās barotas. Tikai nevajag padomāt, ka atlasītie cilvēki nav savas lietas un temata profesionāļi. Un kā vēl ir! Cita lieta, ka konkrētajā ietvarā viņi ir bez jēgas – lieki, jo tā saukto operatīvo darbu paveic uzņēmuma valde.
Var nojaust, ka panna piedega saistībā ar celtniecības darbu bremzēšanos, jo tur Eiropas naudas kā līdzfinansējums. Ja tās netiek laikā apgūtas – var pazust… A korpusa būvniecības sākotnējās izmaksas bija mazliet vairāk par 100 miljoniem, bet šopavasar tam nāca klāt vēl daži desmiti miljoni, jo kompānija, kam darbi uzticēti, teicās – piedzīvojusi sadārdzinājumu visā, kas kustas un nekustas. Tas, cik ātri šopavasar valdība šo sadārdzinājumu apstiprināja, liecina par būvnieku izmanību, lai gan premjers Kariņš, dodot savu svētību ārkārtas rēķinam, daudznozīmīgi piebilda – sak, vai tikai viņi, tie celtnieki, nevazā valdību pēc deguna… Tā arī pateica.
Kas notika tālāk, atkal jau nav skaidrs, vien zināms, ka celtnieki “mīņājušies uz vietas” (jaunā veselības ministra vērojums) un salīgtie termiņi netiks izpildīti. Padomes krišanai ar to laikam arī pietika, tikai nav skaidrs, kas mainīsies līdz ar jaunās padomes iecelšanu. Kā nojaušat, šajā gadījumā nekādas personāla atlases firmas neviens nepieslēdza – dažās dienās jaunais sastāvs tika sameklēts un norīkots.
Kas jautri? Viens no padomes locekļiem ir arī aktuālais Gaiļezera slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Kā viņam pietiks laika tai otrai slimnīcai, ja vien amats padomē nav vienkārši formāls? Kā numura atsišana. Bet tad jau nudien nav jābrīnās, ka medicīnā mums birst nauda kā caurā zeķē.
Un kā jaunā padome nodrošinās celtniecības procesa tālāko virzību, kas tagad esot apdraudēts? Var nojaust, ka būvfirmai visi papīri ir kārtībā, bet – kāds taču raini šeit tomēr nolaida… Ministrija? Būvuzraugi? Inspekcijas? Kontroles? Padomājiet – ja nebūtu tā Eiropas līdzfinansējuma, kas tagad apdraudēts, brēka notiktu pa kluso. Ja vispār notiktu. Un cik mums šādā vīzē iepirkumi tiek sapakoti tautas veselības vārdā?
Latvijā ar šo nav labi, jo birokrātija nestrādā. Tajā pašā laikā – birokrātu mums pietiek un vēl pāri paliek.
To pašu Rēzeknes pilsētas bankrotu jau arī apstāvēja ierēdniecība, jo Finanšu ministrijā ir vismaz viena pārvalde un viena nodaļa, kas it kā sekojot līdzi pašvaldību finanšu izlietojumiem. Ja tagad mēs sakām, ka pilsētas mērs ir bijis nolaidīgs, tad ko mums teikt par valsts pārvaldi, par ierēdņiem, kam bija uzticēts šo nolaidīgo īpatni pieskatīt? Viņi arī jāsit krustā, vai – šādas nodaļas un pārvaldes vienkārši jālikvidē kā nevajadzīgas, kā liekas. Hosama izrādīšanās ar padomes atlaišanu neko nedos, ja šī savdabīgā barības ķēde kā tāda netiks pārrauta. Jo, kā smejies, padomes nāk un iet – bet nauda nozarē kūst kā “lāču ledus”…
Pieņemu, ka jaunais ārstu un pacientu ministrs saprot, kur iekūlies, taču, vai viņš saprot, ko darīt, – to mēs vēl redzēsim. Viņa paša partija visu šo nesaprotamo purvu ir rūpīgi apstāvējusi gadiem, tā ir “Jaunās Vienotības” varas matrica ar sērijas numuru 7296…
Kas tas tāds? 7296 eiro mēnesī ir nākamā VID ģenerāldirektora alga pirms nodokļu nomaksas. Diezgan oriģināls piedāvājums no Valsts kancelejas puses. Kāpēc nav 7200 vai 7300, nav saprotams, bet – 7296 pasaka kaut ko vēl priekšā…
Lūk, līdz kādām niansēm mēs esam aprēķinājuši šīs konkrētās darba vietas atlīdzības mērogu. Kāds to patiešām aprēķināja! Un, nevienam neradās jautājumi, kā tas izskatās no ielas. Tas ir tieši tikpat dīvaini kā tās nevajadzīgās padomes valstij piederošajās kapitālsabiedrībās. Tāpēc arī veselības ministra aktivitātes ir šādas – it kā pareizas, bet tajā pašā laikā…
Mietam jābūt rokās, bet jārēķinās, ka būs arī s...du smaka.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
