Iesaki rakstu: 
12. decembrī Rīgā notika "Lielā Tautas Sapulce", kuru var noskatīties video un foto materiālos, piemēram šeit un šeit. Pirmais pasākums no šīs sērijas notika labu laiku atpakaļ, 2019. gada 22. janvārī, un par to rakstīju iepriekš. Šī raksta mērķis ir vēlreiz uzsvērt, ka šie notikumi pieder vienotam ilgtermiņa procesam, kura rezultātā tiks nodibināta tautas pašpārvalde. Lasītāji ir aicināti padziļināt savu sapratni par to, lai varētu veiksmīgi iekļauties notiekošajā, atbalstot un atrodot savu vietu jaunajā sabiedrībā.
Pavirši raugoties, Sapulces organizācija izskatās kā parodija par 30+ gadus seno Latvijas Tautas fronti (LTF). Kvēlas runas ar uzdziedāšanu un lozungiem Daugavmalā. Organizatoru vidū vērojam jaunos, topošos mediju lauvas, kuriem viedu atbalstu sniedz vecais, vulfsoniski tēvišķīgais Arvīds Ulme. Atslēgas persona un galvenais siloviks ir Arnolds Babris. Par viņu medijos ir rakstīts pietiekoši, lai latviešu sabiedrība viņu uztvertu negatīvi. Turklāt fonā rēgojas tādi šaubīgi tipi kā Petrovs, Rosļikovs u.c. bijušie "Saskaņas" aktīvisti (vairāk šeit). Viņi zaudējuši pamatu zem kājām Rīgas domē un tāpēc pievērsušies jaunajai ideoloģijai, pret kuru esošajai Latvijas pārvaldei nav argumentu.
Pagaidām Babris un pārējie darbojas un runā perfekti. Tas nozīmē, ka viņiem pieder atbalsts no ideju vadības puses, ko sauc par jauno konceptuālo varu. Šī vara izveidojās pēdējo 30-40 gadu laikā, un būtība īsumā aprakstīta šeit. Vara izpaužas konkrētās rīcībās un projektos, no kuriem esmu rakstījis par Dzeltenajām Vestēm un Spēku Patiesībā. Notikumi un metodes attīstās ļoti strauji. Tāpēc 2-3 gadus vecie projekti mūsdienās dod tikai vispārēju priekšstatu par notiekošo.
Notiekošais Latvijā ir daļa no lielāka mēroga pārmaiņām starptautiskā un globālā mērogā. Nešaubos, ka Sapulces organizētāji ir uzņēmuši labu kontaktu ar līdzīgi orientētām kustībām Eiropā, varbūt arī Krievijā un ASV. Tāpat nav šaubu arī par to, ka attiecīgo kustību vadībā Latvijā un citur ir cilvēki, kas darbojas vecās varas un pārvaldes interesēs. Tas tiek darīts ar mērķi pārņemt tautas kustības vecā oficioza kontrolē, kā tas notika ar LTF. Ja tas notiks, tad attiecīgie vadītāji zaudēs jaunās ideju vadības atbalstu. Viņu vietā nāks citi, atbilstoši vadītāji.
Īsumā situācija Latvijā saistībā ar pēdējiem notikumiem un jauno ideoloģiju ir aprakstīta mana iepriekšējā raksta pēdējā sadaļā "Sabiedrības stāvoklis un perspektīva".
Vienlaicīgi ar Sapulci 12. decembrī notika arī partijas "KPV LV" nosaukuma maiņa uz "Par cilvēcīgu Latviju". Politiskie konjunktūristi ir lieliski sapratuši, no kurienes pūš vējš. Bet vai to ir sapratuši visi "parastie" cilvēki, kuriem patiesībā būtu jāveido jaunā cilvēciskā sabiedrība? Kuriem būs jāveido jaunā tautas pašpārvalde, paš-aizsardzība un pašu kontrolētā saimniecība?
Lielākā daļa Latvijas sabiedrības tieši vai pastarpināti pārtiek no valsts centralizētajiem resursiem. Šos resursus veido valsts budžets, lielie uzņēmumi un starptautiskie aizņēmumi. Labklājība ir iluzora un var beigties jebkurā brīdī. Tas attiecas gan uz "silei pietuvinātajiem" pārtikušajiem sistēmas aizstāvjiem, gan uz tiem, kuri velk savu eksistenci no algas līdz algai. Kādu dienu viss var apstāties, un nebūs neviena, pie kā meklēt palīdzību un aizstāvību.
Sistēma ir idejiski bankrotējusi, bet fiziskais (finanšu, saimniecības u.c.) sabrukums ir tikai laika jautājums un var notikt jebkurā brīdī.
Vai tiešām latviešu patrioti vēl domā, ka izdosies atjaunot ideālu Latviju kādā mistiski leģitīmā veidā? Absurds. Varbūt patiesība meklējama interneta muldoņu videomateriālos, ar kuriem pilna YouTube? Protams, ka ne.
Kā es varu nodrošināt savas intereses sadarbībā ar citiem, tādiem pašiem cilvēkiem kā es? Pie patiesības nonāksim tad, kad sāksim meklēt atbildes uz līdzīgiem jautājumiem. Var sākt ar organizēšanos grupās (RB-01 punkts 8.2.) kopā ar sev tuviem cilvēkiem.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
