Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik vervēja VDK, bet kuras tomēr atteicās sadarboties. Žurnāliste vienlaikus norāda, ka pat brīvā demokrātiskā valstī varot gadīties situācijas, ka nepārprotami jāpasaka “nē, šajā projektā es neiesaistīšos”. Tomēr, kā konstatēts rakstā, tad šodien nevēlēšanās iesaistīties kādā projektā neviena dzīvi nesalaužot.

Vai mūslaikos tiešām tik ļoti kas mainījies? Cilvēkiem arī šobrīd taču tiek piemērotas nepamatotas ideoloģiskas prasības, lai spētu saglabāt darbu... Mainījušies vienīgi akcenti; proti, ja padomju valsts par riska grupu uzskatīja radošo inteliģenci, žurnālistus, pedagogus un zinātniekus ar potenciāli veiksmīgu karjeru, tad Latvijas valstij (iespējams, arī citām demokrātijām) bīstamāki liekas augsti kvalificēti speciālisti; jo īpaši, tie, kuri sniedz pakalpojumus un darba specifikas dēļ daudz komunicē ar klientiem.

Nepārprotami, lielākā daļa no “čekas maisos” iekļautajiem nekad nav nevienu nodevuši, ja nu vienīgi paši sevi, bet lielās laika nobīdes dēļ to nevar vērtēt viennozīmīgi. Pastāv viedoklis, ka faktiski tas bija veids, kā padomju valsts centās psiholoģiski iespaidot un pazemot cilvēkus, galvenokārt, domājošo sabiedrības daļu. Diemžēl atliek secināt, ka latviešu tautai “čekas maisu” atvēršana kārtējo reizi spējusi saasināt diskusijas par pagātni, bet nav devusi mācību, pat ne vēlmi paskatīties, kas notiek apkārt šodien.

Par cik ar valsti saistītas ietekmīgas (-īgākas?) struktūras jau gadus divdesmit nepārprotami kā lielāko draudu sev identificējušas dažādās jomās strādājošus kvalificētus speciālistus, tad svarīgi laikus neitralizēt profesionāļu gudrības iespējamās blaknes. Turklāt pašreizējā valsts attīstības un sociālā situācija ir citāda nekā padomju laikā vai 90. gadu sākumā, kad cilvēkos dominēja bailes tikt nošautam, nokļūt cietumā vai piedzīvot mantas konfiskāciju. Aktuālāki šobrīd kļuvuši sociālās drošības jautājumi; dominē bailes zaudēt darbu, kolēģu un klientu cieņu, izaugsmes iespējas.

Tāpēc likumsakarīgi, ka ar kompetentu cilvēku pazemošanu un psiholoģisku ietekmēšanu vairs nenodarbojas visaptverošs drošības dienests. Minēto funkciju valsts ir mūsdieniskojusi un nodevusi resoriskām sabiedriskām organizācijām, kas veic speciālistu sertificēšanu, resertificēšanu un tamlīdzīgas it kā sabiedrības interesēm šķietami vajadzīgas, bet faktiski muļķīgas procedūras; proti, lietderības šiem pasākumiem ilgāku laiku vairs nav, jo agrākos gados kvalifikāciju ieguvušo speciālistu izglītības dokumenti vismaz gadus piecpadsmit vai divdesmit ir pietiekami precīzi pielīdzināti mūsdienu diplomiem. Savukārt jaunie speciālisti, kuri skolas absolvē tagad, ir ieguvuši tik kvalitatīvu izglītību, ka vairums sertifikācijas padomēs savēlēto locekļu varētu par to tikai sapņot.

Speciālistu dzīve, salīdzinot ar padomju laiku, paģēr pašdisciplīnu; proti, lai saglabātu konkurētspēju klientu un kolēģu acīs, speciālistam nav cita varianta kā regulāri pilnveidoties; turklāt reālās vajadzības liek darīt to mērķtiecīgi un apzināti, bet ne pēc sertificētāju kādām vispārējām rekomendācijām. Rezumējot: speciālistu sertifikācija pamatā traktējama kā ideoloģiska rakstura pasākums; tās pamatmērķis, dažu personu rokās ieliekot zināmu varu, ir veicināt vienas jomas speciālistu iekšēju šķelšanos un padarīt attiecīgo grupu valstij vieglāk kontrolējamu, manipulējamu.

 Jāatzīst, sabiedrībai varētu interesēt tikai un vienīgi valsts spēja nodrošināt kādus pakalpojumus un ilgtspēja, bet ne sīkas detaļas, piemēram, kā publiskā vara noteiktā laikposmā organizē sadarbību ar partneriem, privāto tiesību subjektiem. Tomēr objektīvas informācijas par attiecīgo organizāciju patieso kompetenci un mērķiem ļaudīm ir vēl mazāk nekā padomju laikā.

Faktiski ir tikai viens priekšnoteikums, lai valsts akceptētu “kompetenta” sertificētāja darbību; proti, tam jāspēj proponēt noteiktu ideoloģiju (Latvijas apstākļos nereti tas nozīmē turēt grožos speciālistus, lai tie netraucētu valstij “attīstīties” kādu prominenču interesēs). Uzticamo vasaļu aizsardzībai valsts pat iestrādājusi īpašu normu Biedrību un nodibinājumu likumā, ka atkārtota kopsapulce ir uzskatāma par notikušu, ja tajā piedalās vismaz 2 biedri. Norma ļāvusi saglabāties, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībai (LĀB). Interneta resursi vēsta, ka atkārtota tās pilnsapulce notika 2018.gada 21.novembrī; no 2541 biedra, kas turklāt ir daudz mazāk par pusi no valstī reģistrētajiem ārstiem, biedrības prezidenta vēlēšanās piedalījās 205 biedri, jeb 8,07 procenti... No otras puses, vērtējot “pareizi”, tas izrādās pat 102,5 reizes vairāk nekā minimālie 2 biedri!

Kāpēc raksta autors atkal piemin Ārstu biedrību? Šķiet, uzskatāmāku piemēru grūti atrast, jo, cik dzirdēts, citos resoros tomēr tiek izrādīta cieņa valstij un likumam, tāpēc sertifikātus apstiprina biedrību amatpersonas, kurām statūtos vai nolikumos noteiktas tiesības parakstīt “uz āru” izdodamos dokumentus. Ārstu biedrībā šāda kārtība tika izbeigta jau 2013.gada sākumā. Kopš minētā laika ārstiem speciālistiem izdotie sertifikāti saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likumu būtu traktējami kā saistoši tikai to parakstītājiem, fiziskām personām, proti, Sertifikācijas padomes priekšsēdētājam un profesionālo asociāciju sertifikācijas komisiju priekšsēdētājiem.

Šādas situācijas izveidošanos grūti racionāli izskaidrot. Iespējams, kādam no biedrības ideoloģiskajiem vadoņiem bijis psiholoģiski svarīgi apzināties, ka sasniegts ekskluzīvs stāvoklis, kas ļauj publiski paņirgāties par tiesību sistēmu, sabiedrību un, jo īpaši, kolēģiem ārstiem. Tomēr, iespējams, Ārstu biedrībai nav konkrētas ideoloģijas, bet procesus nosaka vien atsevišķu prominenču varaskāre.

Kāpēc raksta autors piemin publisku ņirgāšanos? Redz, ārsta speciālista sertifikāts taču tiek eksponēts gandrīz katrā kabinetā pie sienas; publiski izrādīts, dokuments, būdams bez Statūtos pilnvarotu personu parakstiem, kļūst par aktīvu ideoloģisku vēstījumu, jo materiālas nozīmes tam it kā nemaz nav. Interesanti, ka šī manipulēšana ar sabiedrības apziņu izvērsta tieši medicīnas jomā, kur pacientu interesēs ierasti pastāvējusi strikta subordinācija, jo īpaši, nozīmējumu, slimības vēsturu vai no ārstniecības iestādes “uz āru” izsūtāmo dokumentu parakstīšanā.

Teiksiet, neizklausās ticami, jo kam šī "aklo vistiņu" spēlēšana varētu būt vajadzīga? Jā, patiesi dīvaini, bet veltiet pāris minūtes, lai Ārstu biedrības mājaslapā internetā izlasītu Statūtus, kur biedrība nav noteikusi pārstāvības tiesības minētajām amatpersonām, un pārliecinieties, ka joprojām nav publicēts Statūtos paredzētais Sertifikācijas padomes nolikums (akcentēju, šis nav privāts viedoklis, bet fakts, ko ikviens var operatīvi pārbaudīt).

Pēdējo divarpus gadu laikā esmu veicis aktīvu saraksti ar Ārstu biedrību, Saeimas deputātiem, valsts pārvaldes iestādēm, tiesībsargājošām institūcijām, tiesām.

Respondenti paretam atzina, ka LĀB būtu jārespektē Ministru kabineta noteikumi par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību un ne vien jāievēl amatpersonas, bet arī jāizveido Statūtos noteiktā kārtībā sertifikācijas padomi; Veselības ministrijas valsts sekretāram pēc tam būtu jānosaka padomes locekļiem valsts amatpersonu statuss. Tomēr šis bija kompetento valsts institūciju pārstāvju absolūta mazākuma viedoklis, kas turklāt netika uzturēts strikti.

Lielākoties amatpersonas atturējās paust jebkādu viedokli vai norādīja, ka Saeima Ārstniecības likumā deleģējusi LĀB ekskluzīvas tiesības sertificēt ārstus speciālistus. Lai gan tiešām neesot noteikts, kāda, realizējot šīs pilnvaras, ir LĀB padotība valstij, likumdevējs esot paļāvies, ka minētā funkcija īstenosies mērķtiecīgi, atbilstoši tiesību normām un labticīgi. Sarakstē nereti pausta pārliecība, ka gadījumā, ja LĀB neakceptē kādā daļā MK noteikumus par sertifikācijas kārtību vai Administratīvā procesa likumu un vispārējos tiesību principus (kam it kā šai gadījumā vajadzētu veicināt regulāri praktizējošu, pacientu iecienītu ārstu tiesības turpināt darbu specialitātē...), tad tas a priori esot tomēr traktējams kā biedrības veikts atbildīgs solis un sabiedrības interesēs. Vai ir komentāri?!

Man kā mazpilsētas dakterim šķiet, ka no amatpersonu puses adekvātāk būtu vērsties Saeimā; turklāt Ārstniecības likuma 29. pants acīmredzami neatbilst Satversmes 90. pantā noteiktajām pamattiesībām zināt savas tiesības, tāpēc ir administratīvo vājumu provocējošs un neiederīgs demokrātiskā valstī; proti, deleģējot valsts pārvaldes funkciju privāto tiesību subjektam, šai gadījumā, biedrībai, ir ierasta prakse likumā norādīt, vai tā darbosies kā autonoms publisko tiesību subjekts, vai arī veiks uzdevumu, būdama konkrētas valsts pārvaldes iestādes padotībā. Diemžēl, cik zinu, neviena no manis informētajām valsts vai tiesu amatpersonām netika vērsusies Saeimā ar ierosinājumu likuma normu precizēt. Arī Saeimas iepriekšējā sasaukuma deputāti nebija ieinteresēti problēmu risināt.

 Jāatzīst, pārskatīt vērtību sistēmu saskarsmē ar Ārstu biedrību nācies ne vienai vien amatpersonai vai ierindas pilsonim. Objektīvi vērtējot, izveidojusies ārstu vidē nepopulāra, bet ideoloģiski patiesi ietekmīga organizācija. Zināms, ka prasmīgi pielietota ideoloģija spēj materializēties, piemēram, kā gadījumos ar VDK vai donu Korleoni filmā “Krusttēvs” un viņa māku izteikt piedāvājumus, no kā nevar atteikties...

 Rezumējot nonākam pie ierastas atziņas, ka reālas vēlmes ieviest praksē vispārējos tiesiskas valsts principus šobrīd nav ne valsts amatpersonām, ne sabiedrībai kopumā. Padomiskie demokrātiskā centrālisma principi vairumam joprojām šķiet vērtīgāki nekā pašlaik oficiāli deklarētās personas tiesības uz domu un apziņas brīvību.

Kā apliecinājums šim konstatējumam varētu būt, piemēram, jau iepriekš minētie, kabinetos eksponētie ārstu speciālistu sertifikāti. No par problēmu informētajām visai daudzām augsta ranga valsts un tiesu amatpersonām neviena laikam gan neapšauba faktu, ka dokumenti bez atbilstoši pilnvarotu personu parakstiem ir neleģitīmi un, piemērojot materiālo tiesību normas, paši par sevi tātad nerada tiesiskas sekas ne ārstam, ne valstij. Tomēr sertifikāti, šķiet, karāsies pašreizējajā veidolā pie sienām vēl ilgi, apliecinot tādējādi LĀB ideologu uzvaru pār Latvijas kā demokrātiskas valsts oficiālo tiesību doktrīnu. Vienlaikus ārstiem tiek visai nepārprotami atgādināts, ka izvēles nav; proti, dakterīt, ja apšaubīsi demokrātisko centrālismu, necienīsi LĀB ideoloģiju un vadošo lomu, tad valstij nebūs citas iespējas kā “pacientu interesēs” tevi atstāt bez darba...

Lūk, tādi izskatās mūsdieniskotie čekistu laiki Latvijas medicīnā... Droši vien līdzīgas norises vērojamas arī citos resoros, kur darbojas kvalificēti, tas ir, valstij potenciāli bīstami speciālisti.

Novērtē šo rakstu:

64
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...