Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik vervēja VDK, bet kuras tomēr atteicās sadarboties. Žurnāliste vienlaikus norāda, ka pat brīvā demokrātiskā valstī varot gadīties situācijas, ka nepārprotami jāpasaka “nē, šajā projektā es neiesaistīšos”. Tomēr, kā konstatēts rakstā, tad šodien nevēlēšanās iesaistīties kādā projektā neviena dzīvi nesalaužot.

Vai mūslaikos tiešām tik ļoti kas mainījies? Cilvēkiem arī šobrīd taču tiek piemērotas nepamatotas ideoloģiskas prasības, lai spētu saglabāt darbu... Mainījušies vienīgi akcenti; proti, ja padomju valsts par riska grupu uzskatīja radošo inteliģenci, žurnālistus, pedagogus un zinātniekus ar potenciāli veiksmīgu karjeru, tad Latvijas valstij (iespējams, arī citām demokrātijām) bīstamāki liekas augsti kvalificēti speciālisti; jo īpaši, tie, kuri sniedz pakalpojumus un darba specifikas dēļ daudz komunicē ar klientiem.

Nepārprotami, lielākā daļa no “čekas maisos” iekļautajiem nekad nav nevienu nodevuši, ja nu vienīgi paši sevi, bet lielās laika nobīdes dēļ to nevar vērtēt viennozīmīgi. Pastāv viedoklis, ka faktiski tas bija veids, kā padomju valsts centās psiholoģiski iespaidot un pazemot cilvēkus, galvenokārt, domājošo sabiedrības daļu. Diemžēl atliek secināt, ka latviešu tautai “čekas maisu” atvēršana kārtējo reizi spējusi saasināt diskusijas par pagātni, bet nav devusi mācību, pat ne vēlmi paskatīties, kas notiek apkārt šodien.

Par cik ar valsti saistītas ietekmīgas (-īgākas?) struktūras jau gadus divdesmit nepārprotami kā lielāko draudu sev identificējušas dažādās jomās strādājošus kvalificētus speciālistus, tad svarīgi laikus neitralizēt profesionāļu gudrības iespējamās blaknes. Turklāt pašreizējā valsts attīstības un sociālā situācija ir citāda nekā padomju laikā vai 90. gadu sākumā, kad cilvēkos dominēja bailes tikt nošautam, nokļūt cietumā vai piedzīvot mantas konfiskāciju. Aktuālāki šobrīd kļuvuši sociālās drošības jautājumi; dominē bailes zaudēt darbu, kolēģu un klientu cieņu, izaugsmes iespējas.

Tāpēc likumsakarīgi, ka ar kompetentu cilvēku pazemošanu un psiholoģisku ietekmēšanu vairs nenodarbojas visaptverošs drošības dienests. Minēto funkciju valsts ir mūsdieniskojusi un nodevusi resoriskām sabiedriskām organizācijām, kas veic speciālistu sertificēšanu, resertificēšanu un tamlīdzīgas it kā sabiedrības interesēm šķietami vajadzīgas, bet faktiski muļķīgas procedūras; proti, lietderības šiem pasākumiem ilgāku laiku vairs nav, jo agrākos gados kvalifikāciju ieguvušo speciālistu izglītības dokumenti vismaz gadus piecpadsmit vai divdesmit ir pietiekami precīzi pielīdzināti mūsdienu diplomiem. Savukārt jaunie speciālisti, kuri skolas absolvē tagad, ir ieguvuši tik kvalitatīvu izglītību, ka vairums sertifikācijas padomēs savēlēto locekļu varētu par to tikai sapņot.

Speciālistu dzīve, salīdzinot ar padomju laiku, paģēr pašdisciplīnu; proti, lai saglabātu konkurētspēju klientu un kolēģu acīs, speciālistam nav cita varianta kā regulāri pilnveidoties; turklāt reālās vajadzības liek darīt to mērķtiecīgi un apzināti, bet ne pēc sertificētāju kādām vispārējām rekomendācijām. Rezumējot: speciālistu sertifikācija pamatā traktējama kā ideoloģiska rakstura pasākums; tās pamatmērķis, dažu personu rokās ieliekot zināmu varu, ir veicināt vienas jomas speciālistu iekšēju šķelšanos un padarīt attiecīgo grupu valstij vieglāk kontrolējamu, manipulējamu.

 Jāatzīst, sabiedrībai varētu interesēt tikai un vienīgi valsts spēja nodrošināt kādus pakalpojumus un ilgtspēja, bet ne sīkas detaļas, piemēram, kā publiskā vara noteiktā laikposmā organizē sadarbību ar partneriem, privāto tiesību subjektiem. Tomēr objektīvas informācijas par attiecīgo organizāciju patieso kompetenci un mērķiem ļaudīm ir vēl mazāk nekā padomju laikā.

Faktiski ir tikai viens priekšnoteikums, lai valsts akceptētu “kompetenta” sertificētāja darbību; proti, tam jāspēj proponēt noteiktu ideoloģiju (Latvijas apstākļos nereti tas nozīmē turēt grožos speciālistus, lai tie netraucētu valstij “attīstīties” kādu prominenču interesēs). Uzticamo vasaļu aizsardzībai valsts pat iestrādājusi īpašu normu Biedrību un nodibinājumu likumā, ka atkārtota kopsapulce ir uzskatāma par notikušu, ja tajā piedalās vismaz 2 biedri. Norma ļāvusi saglabāties, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībai (LĀB). Interneta resursi vēsta, ka atkārtota tās pilnsapulce notika 2018.gada 21.novembrī; no 2541 biedra, kas turklāt ir daudz mazāk par pusi no valstī reģistrētajiem ārstiem, biedrības prezidenta vēlēšanās piedalījās 205 biedri, jeb 8,07 procenti... No otras puses, vērtējot “pareizi”, tas izrādās pat 102,5 reizes vairāk nekā minimālie 2 biedri!

Kāpēc raksta autors atkal piemin Ārstu biedrību? Šķiet, uzskatāmāku piemēru grūti atrast, jo, cik dzirdēts, citos resoros tomēr tiek izrādīta cieņa valstij un likumam, tāpēc sertifikātus apstiprina biedrību amatpersonas, kurām statūtos vai nolikumos noteiktas tiesības parakstīt “uz āru” izdodamos dokumentus. Ārstu biedrībā šāda kārtība tika izbeigta jau 2013.gada sākumā. Kopš minētā laika ārstiem speciālistiem izdotie sertifikāti saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likumu būtu traktējami kā saistoši tikai to parakstītājiem, fiziskām personām, proti, Sertifikācijas padomes priekšsēdētājam un profesionālo asociāciju sertifikācijas komisiju priekšsēdētājiem.

Šādas situācijas izveidošanos grūti racionāli izskaidrot. Iespējams, kādam no biedrības ideoloģiskajiem vadoņiem bijis psiholoģiski svarīgi apzināties, ka sasniegts ekskluzīvs stāvoklis, kas ļauj publiski paņirgāties par tiesību sistēmu, sabiedrību un, jo īpaši, kolēģiem ārstiem. Tomēr, iespējams, Ārstu biedrībai nav konkrētas ideoloģijas, bet procesus nosaka vien atsevišķu prominenču varaskāre.

Kāpēc raksta autors piemin publisku ņirgāšanos? Redz, ārsta speciālista sertifikāts taču tiek eksponēts gandrīz katrā kabinetā pie sienas; publiski izrādīts, dokuments, būdams bez Statūtos pilnvarotu personu parakstiem, kļūst par aktīvu ideoloģisku vēstījumu, jo materiālas nozīmes tam it kā nemaz nav. Interesanti, ka šī manipulēšana ar sabiedrības apziņu izvērsta tieši medicīnas jomā, kur pacientu interesēs ierasti pastāvējusi strikta subordinācija, jo īpaši, nozīmējumu, slimības vēsturu vai no ārstniecības iestādes “uz āru” izsūtāmo dokumentu parakstīšanā.

Teiksiet, neizklausās ticami, jo kam šī "aklo vistiņu" spēlēšana varētu būt vajadzīga? Jā, patiesi dīvaini, bet veltiet pāris minūtes, lai Ārstu biedrības mājaslapā internetā izlasītu Statūtus, kur biedrība nav noteikusi pārstāvības tiesības minētajām amatpersonām, un pārliecinieties, ka joprojām nav publicēts Statūtos paredzētais Sertifikācijas padomes nolikums (akcentēju, šis nav privāts viedoklis, bet fakts, ko ikviens var operatīvi pārbaudīt).

Pēdējo divarpus gadu laikā esmu veicis aktīvu saraksti ar Ārstu biedrību, Saeimas deputātiem, valsts pārvaldes iestādēm, tiesībsargājošām institūcijām, tiesām.

Respondenti paretam atzina, ka LĀB būtu jārespektē Ministru kabineta noteikumi par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību un ne vien jāievēl amatpersonas, bet arī jāizveido Statūtos noteiktā kārtībā sertifikācijas padomi; Veselības ministrijas valsts sekretāram pēc tam būtu jānosaka padomes locekļiem valsts amatpersonu statuss. Tomēr šis bija kompetento valsts institūciju pārstāvju absolūta mazākuma viedoklis, kas turklāt netika uzturēts strikti.

Lielākoties amatpersonas atturējās paust jebkādu viedokli vai norādīja, ka Saeima Ārstniecības likumā deleģējusi LĀB ekskluzīvas tiesības sertificēt ārstus speciālistus. Lai gan tiešām neesot noteikts, kāda, realizējot šīs pilnvaras, ir LĀB padotība valstij, likumdevējs esot paļāvies, ka minētā funkcija īstenosies mērķtiecīgi, atbilstoši tiesību normām un labticīgi. Sarakstē nereti pausta pārliecība, ka gadījumā, ja LĀB neakceptē kādā daļā MK noteikumus par sertifikācijas kārtību vai Administratīvā procesa likumu un vispārējos tiesību principus (kam it kā šai gadījumā vajadzētu veicināt regulāri praktizējošu, pacientu iecienītu ārstu tiesības turpināt darbu specialitātē...), tad tas a priori esot tomēr traktējams kā biedrības veikts atbildīgs solis un sabiedrības interesēs. Vai ir komentāri?!

Man kā mazpilsētas dakterim šķiet, ka no amatpersonu puses adekvātāk būtu vērsties Saeimā; turklāt Ārstniecības likuma 29. pants acīmredzami neatbilst Satversmes 90. pantā noteiktajām pamattiesībām zināt savas tiesības, tāpēc ir administratīvo vājumu provocējošs un neiederīgs demokrātiskā valstī; proti, deleģējot valsts pārvaldes funkciju privāto tiesību subjektam, šai gadījumā, biedrībai, ir ierasta prakse likumā norādīt, vai tā darbosies kā autonoms publisko tiesību subjekts, vai arī veiks uzdevumu, būdama konkrētas valsts pārvaldes iestādes padotībā. Diemžēl, cik zinu, neviena no manis informētajām valsts vai tiesu amatpersonām netika vērsusies Saeimā ar ierosinājumu likuma normu precizēt. Arī Saeimas iepriekšējā sasaukuma deputāti nebija ieinteresēti problēmu risināt.

 Jāatzīst, pārskatīt vērtību sistēmu saskarsmē ar Ārstu biedrību nācies ne vienai vien amatpersonai vai ierindas pilsonim. Objektīvi vērtējot, izveidojusies ārstu vidē nepopulāra, bet ideoloģiski patiesi ietekmīga organizācija. Zināms, ka prasmīgi pielietota ideoloģija spēj materializēties, piemēram, kā gadījumos ar VDK vai donu Korleoni filmā “Krusttēvs” un viņa māku izteikt piedāvājumus, no kā nevar atteikties...

 Rezumējot nonākam pie ierastas atziņas, ka reālas vēlmes ieviest praksē vispārējos tiesiskas valsts principus šobrīd nav ne valsts amatpersonām, ne sabiedrībai kopumā. Padomiskie demokrātiskā centrālisma principi vairumam joprojām šķiet vērtīgāki nekā pašlaik oficiāli deklarētās personas tiesības uz domu un apziņas brīvību.

Kā apliecinājums šim konstatējumam varētu būt, piemēram, jau iepriekš minētie, kabinetos eksponētie ārstu speciālistu sertifikāti. No par problēmu informētajām visai daudzām augsta ranga valsts un tiesu amatpersonām neviena laikam gan neapšauba faktu, ka dokumenti bez atbilstoši pilnvarotu personu parakstiem ir neleģitīmi un, piemērojot materiālo tiesību normas, paši par sevi tātad nerada tiesiskas sekas ne ārstam, ne valstij. Tomēr sertifikāti, šķiet, karāsies pašreizējajā veidolā pie sienām vēl ilgi, apliecinot tādējādi LĀB ideologu uzvaru pār Latvijas kā demokrātiskas valsts oficiālo tiesību doktrīnu. Vienlaikus ārstiem tiek visai nepārprotami atgādināts, ka izvēles nav; proti, dakterīt, ja apšaubīsi demokrātisko centrālismu, necienīsi LĀB ideoloģiju un vadošo lomu, tad valstij nebūs citas iespējas kā “pacientu interesēs” tevi atstāt bez darba...

Lūk, tādi izskatās mūsdieniskotie čekistu laiki Latvijas medicīnā... Droši vien līdzīgas norises vērojamas arī citos resoros, kur darbojas kvalificēti, tas ir, valstij potenciāli bīstami speciālisti.

Novērtē šo rakstu:

65
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...