Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzdotais jautājums ir aktuāls un vitāli svarīgs jebkurai nācijai, lai tā varētu sekmīgi attīstīties un progresēt. Taču, manuprāt, Latvijā tas joprojām netiek risināts pienācīgā līmenī, kas ilgtermiņā dotu augstvērtīgus olimpiskos rezultātus.

Kā, jūs teiksiet, mums taču ir Latvijas Olimpiskā komiteja! Jā, ir, te nav diskusiju, taču tā ir tikai biedrība, kas dara labas lietas, taču tās statuss neļauj problēmas risināt valstiskā līmenī.

Ir visiem zināms, ka sports un fiziskā kultūra ir jebkuras valsts neatņemama sastāvdaļa. Runājot par vēsturisko vai jaunāko laiku sporta virzieniem, vispirms priekšplānā izvirzās tāda filozofiska kategorija kā definīcija:

Sports – vesela un stipra nācija;

Sports – kā valsts ideoloģiskās un patriotiskās audzināšanas sastāvdaļa;

Sports – kā valsts drošības garants.

Atgūstot neatkarību no PSRS un atjaunojot Latviju, sporta un fiziskās kultūras joma saskārās ar tieši tādām pašām grūtībām kā citi valsts pārvaldes un pašpārvaldes sektori. Nepietiekams finansējums, iedzīvotāju domāšanas un dzīves izpratnes strauja pāreja uz citu ekonomiskās sistēmas modeli, kā arī būtiski citādāks ideoloģiskais fons.   

Tomēr jebkurš lasītājs, izlasot rakstīto, secinās: „Tas nav nekāds jaunums.” Latvijas Republikas likumdevējs jebkuram valsts iedzīvotājam garantē un neliedz fizisko audzināšanu. Neliedz neatkarīgi no tautības, dzimuma, sociālās grupas vai seksuālās piederības piedalīties sporta aktivitātēs. Jāpiebilst, ka biedrība Latvijas Olimpiskā komiteja jebkuros sporta forumos cenšas savā izpratnē atgādināt par UNESCO hartas  Fiziskās izglītības un sporta harta principiem un to ievērošanu Latvijā.

Jebkurā diskusijā par šo tēmu vienotu viedokli būs grūti panākt, proti, jebkura valsts, pašvaldības vai sabiedriskā organizācija vēlas iegūt maksimālo resursu daudzumu ar minimālāko resursu izdevumu.

Tomēr Latvijas 95.gadadienas priekšvakarā ir pienācis laiks būtiski pārskatīt sporta un ideoloģisko jautājumu spektru, steidzami problēmu orientējot uz valsts pamatfunkciju darbību nodrošināšanu. Nepārprotami signāli par nozares ilggadējo stagnāciju un nesaimnieciskumu Latvijas sabiedrībai 2013.gadā ir sniegti vairākkārt. Piemēri nav tālu jāmeklē, proti, iekšlietu sistēmā strādājošie nevar izpildīt fiziskās sagatavotības prasības, tāpēc tās pazeminās. Aizsardzības ministrs publiski paziņo par jauniešu vājo fizisko sagatavotību, tajā pašā laikā vispārizglītojošās skolās fiziskās kultūras nodarbības Latvijā atkarībā no skolas direktora un pašvaldības redzējuma notiek ne vairāk kā 1,2 stundas nedēļā. Tas ir pilnīgs nonsenss! Drošība un veselība taču ir valstiski svarīga joma, kurai vienmēr jābūt uzmanības degpunktā. To nedrīkst aizmirst.

 Par vienu no Latvijas Republikas valstiskuma un identitātes ideoloģiskajiem krahiem var uzskatīt Latvijas sportistu un valsts delegācijas ietērpšanu uz Soču olimpiskajām spēlēm dzeltenbrūnos tērpos ar Āfrikas kontinenta rakstu zīmēm izšuvumiem. Inovatīvie risinājumi vienmēr ir bijuši un būs cieņā, bet vai pasaules olimpiešu forumā bez sabiedriskās apspriešanas tik krasi jāmaina valsts etnosa atpazīstamība? Es par to stigri šaubos.

Kas būtu jādara? Manuprāt, lai lietas notiktu secīgi un atbilstoši sabiedrības un valsts vajadzībām, sports un ar to saistītā industrija sākotnēji ir jāatgriež vienotā Latvijas republikas ideoloģiskajā laukā, konsolidējot valsts un pašvaldību,  nevis biedrību, asociāciju vai nodibinājumu rokās. Un galvenais uzdevums būs sporta un ideoloģiskās pārvaldes vai ministrijas izveidošana, kas attīstītu un stiprinātu Latvijas nāciju šodien, nevis rīt vai aizparīt. Jo faktiski esošā sporta nozares struktūra pie Izglītības ministrijas nav bijusi spējīga izveidot, apkopot un ieviest kvalitatīvu sporta industrijas koncepciju gadu desmitiem, kura apmierinātu Latvijas nācijas ideoloģiskās, patriotiskās un drošības vajadzības. Faktiskā sporta politika atjaunotajā Latvijā ir pastāvējusi un izdzīvojusi tikai pateicoties labvēlīgi noskaņotu pašvaldības vadītāju, vecāku un sporta pedagogu, treneru nesavtīgajam darbam Latvijas nākotnei.

Tātad kāds, manuprāt, ir pareizais ceļš ejams? Jautājums jārisina augstā politiskajā līmenī. Tiem ir jābūt cilvēkiem, kuri uzņemtos politisko atbildību un lielākā vai mazākā mērā ir strādājuši valsts pārvaldē un izprot sporta specifiku. Manuprāt, par sporta nozares atbildīgajiem būtu jābūt ar partijisko piederību kā citās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, Vienotībā, SC vai ZZS vai kādā citā partijā. Tad varēsim prasīt politisko atbildību ilgtermiņā un valstiskus risinājumus no tautas vēlētiem priekšstāvjiem. Nevis kā pašlaik, kad nav iespējas pat paprasīt no kāda atbildību par esošo situāciju nozarē.

Jau šīs valdības laikā ir jāuzsāk diskusija par attiecīgas sporta institūcijas izveidi, jo patlaban esošā Izglītības un zinātnes apakšnodaļa nav spējusi izstrādāt kaut cik vērā ņemamu sporta un fiziskās kultūras attīstības koncepciju. Uzskatu, ka likumdevējam jāizvērtē patlaban spēkā esošā koncepcija un, iespējams, jebkāda sporta bāžu būvniecība jāaptur, ja tā neatbilst kvalitātes prasībām un nespēj nodrošināt kvalitatīvu treniņu un starptautisko sacensību norisi. Piemēram, Rīgas Olimpiskais centrs, Valmieras un Jelgavas vieglatlētikas stadioni, līdzekļu nesaimnieciska izsaimniekošana jāaptur Murjāņu sporta skolā.

Izveidojusies paradoksāla situācija, ka tagad cilvēki vairāk pulcējas lielveikalos un iesaistās to piedāvātajās fiziskajās aktivitātēs. Tai pat laikā mums ir arī veiksmīgi sporta būvju projekti, kuri attīstījušies, lielā mērā pateicoties vietējo pašvaldību līderiem – Ventspilī, Liepājā, Siguldā. Vai privātās iniciatīvas paraugs Rīgas Dinamo.  

Manuprāt, sporta nozarei ir jāpieņem pasūtījumam no t.s. spēka ministrijām par konkrētas sporta nozares attīstību to vajadzībām. Vajadzētu attīstīt tādus sporta veidus kā šaušana, džudo, bokss, vieglatlētika, pieccīņa un futbols, kā arī tos sporta veidus, ar kuru palīdzu Latvijas bērni var iegūt stipendijas izglītībai t.sk., veicinošu nodokļu politiku augstskolām kuras veicina sportisku dzīves veidu. Valstij jāizvirza prioritātes, un to realizēšana ļautu sasniegt olimpiskos rezultātus. Ar sportu, drošību un ideoloģiju saistīti jautājumi un to pareiza risināšana ir Latvijas valsts attīstības garants.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...