Iesaki rakstu: 
Tas, kas pēdējo dienu laikā notiek Saeimā, ir apkaunojošs murgs. Lielākā daļa deputātu uzķērušies uz kārtējās čekistu sagatavotās provokatīvās nacionāļu akcijas, lai vēl vairāk šķeltu sabiedrību un palielinātu rosļikova kompānijas izredzes ievērojami uzlabot vēlēšanu rezultātus.
Tagad, kad ekonomika un budžets ir pilnīgā d...sā, kad pie robežām ir karš, jūk un brūk visi iespējamie baltiki, naudas nepietiek nekam, tiem idiotiem neienāk prātā nekas konstruktīvāks kā aizliegt deputātiem Saeimas bufetē vai pīpētavā sarunāties angliski, portugāliski, vāciski, krieviski, franciski, līvu, latgaļu un visās pārējās pasaules valodās.
Nevis neizbūvētais žodziņš un grāvītis pie naidnieku robežām, nevis drausmīgā korupcija valsts bruņotajos spēkos un drošības iestādēs, nevis alkatīgi zaglīgā arvien pieaugošā birokrātija, nē... vislielākais apdraudējums mūsu valsts drošībai ir divi pīpējoši krievi Saeimas tualetē...
Idioti.
Man kā latvietim ir kauns, ka mana valoda, kuras aizstāvībai esmu bijis uz barikādēm gan 1991.gada janvārī, gan augustā, tiek padarīta par politisku lūzeru pēdējo aizsardzības līniju. Ka mana valoda tiek padarīta par bubuli, par soda rīku, par varas saglabāšanas instrumentu.
Viņi dara to pašu, ko galvenais orks. Valoda no saskarsmes un sadarbības platformas tiek padarīta par ieroci. Latviešu valoda, kurai būtu jākalpo par mūsu valstī dzīvojošo tautību vienotāju, tiek pārvērsta par soda sankciju. Man tas šķiet pazemojoši.
Tieši to pašu pēc orku polittehnologu metodikām kara pirmajos mēnešos Ukrainā uzsāka viena pustraka profesore ar perfektu čekas aģentes biogrāfiju. Precīza Langas kopija ar mērķi palielināt stresu sabiedrībā, sanaidot tautas, šķelt politisko procesu, pastiprinot nacionālo nesaskaņu paradigmu.
Tas, ka uz to uzķērusies čekistu un provokatoru izveidotā Tēvzeme, ir loģiski un saprotami. Bet tas, ka šajā kampaņā ar entuziasmu iesaistījušās arī it kā konsekventās un eiropeiskās partijas, pārsteidz. Pat Jaunā Vienotība ar lepnumu prezentē kādu smieklīgu tanti, kas aicina uz "Latviešu Rīgu". Kas būs nākamais? Judenfrei Riga? Vai Blacks are not welcomed?
Sausais atlikums.
Rosļikovs ir kretīns. Tēvzemieši kā parasti - provokatori. Jaunā Vienotība un viņu koalīcija - bezprincipiāla un nožēlojama.
Zinu ka daudziem nepatiks. Pofig. Man daudz vairāk nepatiks Šlesera un tēvzemiešu koalīcija Rīgā ar slēptu rosļikoviešu atbalstu.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
