Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz tieslietu ministra Jāņa Bordāna apgalvojumiem, ka uzņēmumu reģistrācijas lietas joprojām netikšot slēptas no sabiedrības, realitāte ir cita: trešajam lasījumam Saeimā sagatavotie grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" rāda, ka ir iecerēts žurnālistu pētniecību pakļaut specdienestu kontrolei, savukārt pašus žurnālistus sadalīt valdošajai sistēmai noderīgajos un „pārējos”. Šodien Pietiek bez plašākiem komentāriem publicē iecerēto jauno pantu par žurnālistu pieeju reģistrācijas lietu „nepubliskajai daļai”, kā arī J. Bordāna sagatavotos priekšlikumus par „pareizajiem” un „nepareizajiem” žurnālistiem

Iecerētais 4.17 pants. Žurnālistu pastāvīga piekļuve reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai

(1) Žurnālistam ir tiesības vērsties Uzņēmumu reģistrā ar motivētu lūgumu nodrošināt pastāvīgu piekļuvi reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai, ja šāda piekļuve nepieciešama žurnālistiskas vajadzībām nolūkā publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Uzņēmumu reģistrs nodrošina žurnālistam šādu piekļuvi, neaizklājot reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā ietvertajās ziņās un dokumentos esošos personas datus, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) žurnālista lūgums ir noformēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

2) ar žurnālista lūgumā norādīto informāciju tiek pamatots, ka piekļuve reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai tiks izmantota žurnālistikas vajadzībām nolūkā publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;

3) attiecībā uz žurnālistu nav noteiktas nacionālās vai starptautiskās sankcijas;

4) žurnālists nav sodīts par tāda nozieguma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kurš saistīts ar žurnālista profesionālo darbību vai ir sodīts par šādu noziegumu vai pārkāpumu, bet šī sodāmība ir noņemta vai dzēsta; 

5) kompetenta institūcija ir sniegusi Uzņēmumu reģistram informāciju, ka žurnālista darbība nerada apdraudējumu valsts drošībai un aizsardzībai;

6) pēdējā gada laikā pirms žurnālista lūguma iesniegšanas viņam nav anulēta piekļuve reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai, izņemot, gadījumu, kad tā anulēta, pamatojoties uz žurnālista lūgumu;

7) žurnālists ir apliecinājis, ka reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā ietverto ziņu un dokumentu apstrādei viņš izmantos vienīgi licencētas un regulāri atjauninātas programmatūras.

(2) Izvērtējot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, Uzņēmumu reģistrs lūdz kompetento institūciju atzinumu par to, ka žurnālista darbība nerada apdraudējumu valsts drošībai un aizsardzībai, kā arī izmanto nepieciešamos citu valsts informācijas sistēmu datus, lai pārbaudītu viņa izvirzīto nosacījumu izpildi.

(3)Lēmumu par piekļuves nodrošināšanu reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai, pamatojoties uz žurnālista lūgumu, Uzņēmumu reģistrs pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja pieņemts lēmums par piekļuves nodrošināšanu, žurnālistam tā tiek nodrošināta līdz nākamā gada 31. martam.

(4)Žurnālists, apstrādājot reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā ietvertās ziņas un dokumentus, izmanto vienīgi licencētas un regulāri atjauninātas programmatūras, kā arī elektroniski veic uzskaiti par attiecīgo ziņu un dokumentu apstrādes nolūku (publikācijas vai pētījuma tēmu) un laika posmu, kurā tiek izmantota piekļuve reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai. Ja Uzņēmumu reģistra rīcībā ir informācija, ka žurnālists reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā ietvertās ziņas un dokumentus apstrādā neatbilstoši normatīvajiem aktiem, Uzņēmumu reģistrs pieprasa žurnālistam sniegt informāciju par nolūku, kādam viņš izmantojis reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā ietvertās ziņas un dokumentus.

(5)Uzņēmumu reģistrs var anulēt pastāvīgu piekļuvi reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai, ja:

1) tā rīcībā ir informācija, kas norāda, ka netiek izpildīti šā panta pirmās daļas 3., 4. vai 5. punktā minētie nosacījumi;

2) žurnālists pārkāpj fizisko personu datu apstrādi regulējošos normatīvos aktus;

3) no kompetentajām institūcijām saņemta informācija, kas liecina, ka turpmāka piekļuves nodrošināšana reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai apdraud valsts vai sabiedrisko drošību vai kārtību;

4) žurnālists nepilda viņam šajā pantā noteiktos pienākumus;

5) žurnālists ir pārkāpis Uzņēmumu reģistra apstiprinātus informācijas sistēmas lietošanas noteikumus;

6) ir saņemts žurnālista lūgums anulēt piekļuvi reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai.

J. Bordāna priekšlikumi:

Izteikt 4.17 panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) žurnālists nav sodīts par noziedzīgu nodarījumu vai pārkāpumu, kas saistīts ar personas datu aizsardzību”.

Papildināt 4.17 panta pirmo daļu ar jaunu 6.punktu, mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā:

“6) žurnālists ir iesniedzis Latvijas Republikā akreditētas augstskolas akreditētās studiju programmas komunikācijas zinātnē direktora atzinumu par to, ka žurnālista darbība pēdējo 3 gadu laikā atbilst pētnieciskajai žurnālistikai un ir īstenota atbilstoši labas pētnieciskās žurnālistikas praksei”;

Izteikt 4.17 panta otro daļu šādā redakcijā:

“Izvērtējot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, Uzņēmumu reģistrs lūdz kompetento institūciju atzinumu (informāciju) par to, ka žurnālista darbība nerada apdraudējumu valsts drošībai un aizsardzībai, žurnālists nav sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem vai pārkāpumiem, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, kā arī Uzņēmumu reģistram ir tiesības pieprasīt ziņas no citu valsts informācijas sistēmām, lai pārbaudītu žurnālistam izvirzīto nosacījumu izpildi.”

Novērtē šo rakstu:

57
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Likumdošanas mirāža: starp sīkumainu kontroli un sistēmisku bezzobainību

FotoLatvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
Lasīt visu...

21

Vēršamies KNAB par iespējamu interešu konfliktu VARAM ministra rīcībā

Foto2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Lasīt visu...

3

Nu tik mēs rīkosimies...

FotoSavas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
Lasīt visu...

3

Es arī, es arī nesu baļķi kopā ar Iļjiču!

Foto35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
Lasīt visu...

21

Skaitīt... protam?

Foto20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Lasīt visu...

10

Vai izdosies ar birokrātijas īsināšanu?

FotoNesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Lasīt visu...

13

Es esmu PRET vēja parku būvniecību Latvijas laukos

FotoLatvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi