Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šomēnes aprit viens gads, kad kopā ar Lielbritāniju esam izveidojuši starptautisko Dronu koalīciju. Tās mērķis ir kopīgi palīdzēt Ukrainai piegādāt kaujas laukā tik nepieciešamos bezpilota lidaparātus. Trīs gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir skaidri apstiprinājies, ka šis ir arī tehnoloģiju, īpaši dronu karš. Koalīcijas ietvaros mēs palīdzam Ukrainai ar jaunākajām dronu tehnoloģijām, vienlaikus attīstot un stiprinot arī savu aizsardzības industriju.

Starptautiskajā dronu koalīcijā esam 17 valstis, kurām nupat pievienojusies arī Norvēģija. Šobrīd koalīcijas dalībvalsts apņēmušās droniem Ukrainai novirzīt gandrīz 2 miljardus eiro –- tas ir vairāk nekā Latvijas šī gada aizsardzības budžets. Koalīcijas dalībvalstis Ukrainai ir piegādājušas vai drīzumā nosūtīs aptuveni 100 000 dažādas kapacitātes kaujas dronus.

Kā darbojas Starptautiskā dronu koalīcija? Pirmkārt, caur nacionālo dronu ražotāju piegādēm. Ciešā sadarbībā ar Ukrainu saņemam nepieciešamās dronu specifikācijas, iesaistām vietējos uzņēmējus, testējam dronus gan Ukrainā, gan Latvijā un pēc pozitīva atzinuma sākam operatīvu ražošanu un piegādes kaujas vienībām frontes līnijā.

Gada laikā esam nosūtījuši aptuveni 5000 dažādas kapacitātes Latvijā ražotus dronus 15 miljonu eiro vērtībā.

Otrkārt, Dronu koalīcijas ietvaros ir izveidots starptautisks fonds iepirkumiem, ko administrē Lielbritānijas kolēģi. Šajā daudzmiljonu fondā Latvija ir iemaksājusi 5 miljonus eiro. Pirmajā izsludinātajā starptautiskajā konkursā vairāk nekā 260 Eiropas ražotāju konkurencē tika izvēlēti 5 uzņēmumi, kas piegādās 30 000 dronu 45 miljonu eiro vērtībā.

Konkurences apstākļos sevi lieliski apliecinājuši arī divi Latvijas ražotāji, kas ieguvuši pasūtījumu 17 miljonu eiro vērtībā. Gada pirmajā pusē tiks piegādāti 12 000 dronu Ukrainai, kas saražoti Latvijā. Šis ir spilgts apliecinājums Latvijas dronu ražotāju konkurētspējai, kur skaitļi izsaka vairāk nekā vārdi. Šobrīd fonda ietvaros tiek izvērtēti pārtvērējdroni, starp kuriem sevi veiksmīgi piesaka Latvijas uzņēmumi.

Treškārt, Dronu koalīcijas dalībvalstis var izvēlēties savu nacionālo finansējumu novirzīt nepastarpināti Ukrainas ražotājiem. Arī mēs šobrīd izvērtējam sadarbības iespējas ar Ukrainas partneriem, īstenojot kopprojektus, kas dotu ieguldījumu gan Ukrainas, gan Latvijas bruņoto spēku spējām.

Starptautiskā Dronu koalīcija ir devusi pozitīva attīstības impulsu gan Eiropas, gan arī Latvijas dronu industrijai. Uzdrošinoties un uzņemoties vairāk, Latvija ir ceļā uz kļūšanu par dronu tehnoloģiju lielvalsti. Pirms gada drosmīgi un ambiciozi pieteicām starptautiskās Dronu koalīcijas vadību. Visos politiskajos līmeņos esam neatlaidīgi lobējuši dronu piegāžu nepieciešamību Ukrainai un aicinājuši pievienoties koalīcijai jaunus, spēcīgus starptautiskos partnerus. Esam rādījuši piemēru un paši esam spējuši nodrošināt operatīvas dronu piegādes no Latvijas ražotājiem. Gada laikā esam pierādījuši gan starptautiskās līderības spējas Ukrainas atbalstam, gan arī praktisku sadarbību ar Latvijas industriju.

Spēcīgas Latvijas nacionālās aizsardzības industrijas izveidošana un stiprināšana ir mana prioritāte. Šobrīd liekam stingrus pamatus dronu tehnoloģiju industrijai. Mēs stimulējam Latvijas dronu ražotāju inovāciju spējas un ražošanas jaudas gan caur Dronu koalīcijas, gan starptautiskā fonda iepirkumiem. Aktīvi atbalstām dalību ES starptautisko fondu projektos. Ar Aizsardzības ministrijas iesaisti Latvijas dronu ražotājs "Origin Robotics" vadītais starptautiskais projekts ieguva 4,5 miljonu eiro Eiropas Aizsardzības fonda līdzfinansējumu dronu inovācijām. Dronu tehnoloģijās ir liela starptautiskā konkurence, un kavēšanās nav pieļaujama.

Turpinām iepirkt dažāda tipa dronus arī Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Šogad "dronu armijas" vajadzībām ir paredzēti 20 miljoni eiro. Mūsu mērķis ir attīstīt tādas dronu spējas, kur katrā vienībā ir nepieciešamās dronu tehnoloģijas un prasmes. Dronu pilotēšanu jau šobrīd apgūst gan zemessargi, gan valsts aizsardzības dienesta karavīri, turklāt mums armijā jāintegrē ne tikai gaisa, bet arī sauszemes un jūras droni, kā arī efektīvas pretdronu sistēmas. Kļūstam par vienu no vadošajām valstīm Eiropā mikro klases dronu izmantošanā, bet ambīcijas ir vēl lielākas.

Dronu koalīcija ir kļuvusi par Latvijas starptautisko zīmolu. Aizvien lielākos apmēros Dronu koalīcijas dalībvalstu ražotāji no visas Eiropas brauc uz Latviju testēt jaunākās paaudzes dronus. Pavasarī atklāsim dronu izcilības un kompetences centru, kuram jākļūst par starptautiskas raudzes apmācību, testēšanas un zināšanu bāzi. Turpināsim šo uzņemto dronu tehnoloģiju līderības kursu un 28. maijā Rīgā organizēsim starptautisko dronu samitu.

Karš Ukrainā parāda, ka nozīme ir gan inovācijām, ražošanas kvalitātei, gan apjomiem un ātrumam. Aizsardzības industrijas un dronu tehnoloģiju attīstīšana ir stratēģiska nepieciešamība un vienlaikus, mūsu iespēja attīstīt militāro ražošanu Latvijā ar augstu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu.

Palīdzot citiem, vienlaikus arī stiprinām sevi. Virsmērķis ir skaidrs – palīdzot Ukrainai karā pret Krievijas okupantiem, jāstiprina gan sava nacionālā, gan Eiropas aizsardzības gatavība. Spēcīga Latvijas aizsardzības industrija ir Latvijas un Eiropas drošības pamats.

Novērtē šo rakstu:

33
92

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ko it kā paredz Eiropas drošības stiprināšanas plāns "ReArm Europe"?

FotoNesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Lasīt visu...

13

Iniciatīva – valsts atbalsts savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanai

FotoLatvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Lasīt visu...

21

Patiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?

FotoGlobālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Lasīt visu...

21

Kā raidījums “De Facto” Ogres novadā sensācijas meklēja

FotoPlašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Lasīt visu...

13

Vēja parki kā tiešs apdraudējums

FotoEkonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
Lasīt visu...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi