Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Iedzimtais grēks

Leonards Inkins
16.12.2018.
Komentāri (12)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevaru apgalvot, ka Latvijā opozīcija ir daudzskaitlīga. Šai rakstā nevēlos diskutēt par to, kas vispār ir opozīcija, kuri no tā sauktās opozīcijas atšķiras no pozīcijas tikai ar to, ka ir palikuši ārpus strīpas. Gribu parunāt par būtību, ielūkoties problēmā un rast tai risinājumu.

Jautājums ir – kāpēc opozīcija nespēj būt vienota, kāpēc nespēj izvirzīt vienu līderi un kāpēc tās darbība ir tik neefektīva. Uzsvēršu, ka bieži darbības nav vispār, ir tikai pozēšana: Es jau neesmu tāds, kā visi citi...

Gan pozīcija, gan opozīcija nāk no tautas, pārstāv tautu un atgriežas tautā. Politikā iesaistītos nevar nodalīt no tautas un pat tie, kuri neiet balsot – arī balso. Viņi balso par tiem, kurus ievēl tie, kuri piedalās. Skan jocīgi, bet tā ir.

Mēs esam vienas valsts iedzīvotāj, kuri teorētiski sagrupēti pēc tautībām, bet tas ir tikai teorētisks dalījums. Nav rets gadījums, kad latviska vārda un uzvārda īpašnieks neprot dzimto valodu un otrādi. Pa šiem padomju okupācijas gadiem viss ir sajucis un lielais jaukto laulību skaits arī neveicina ticību rakstītajam pasē.

Tikpat nosacīti, bet ar lielu patiesības devu, Latvijas pilsoņus var sadalīt divās lielās grupās.

Pirmie ir tie, kuri atbalsta jebkuru varu, kāda nu konkrētā gadījumā ir. Vieni un tie paši cilvēki pilnīgi pretējus uzskatus prot aizstāvēt un pat pierādīt, ka citādi taču nevar. Vakar bija pareizi darīt to, un šodien ir pareizi darīt pretējo. Šos varētu nosaukt par tiem, kuri pret vēju nečurā un nespļauj akā, no kura var nākties dzert.

Šai grupā ietilpst arī tie, kuriem ir vienalga. Tie, kuriem ir vienalga, vienmēr pieslejas tam, kam vara un teikšana. Viņiem nekad nav viedokļa un principu. Viņi dzīvo tikai savam vēderam.

Otrie sadalās trijās nosacītās daļās.

Tajos, kuri domā citādi, kuri zina, kā jābūt, un neatbalsta pastāvošo varu. Tādu ir maz, bet tādi tomēr ir.

Tajos, kuriem nav paveicies un kuri nav varai pietuvināti. Tie ir tie, kuri čīkst pie visām varām, bet dara to klusiņām, virtuvē, lai neapdraudētu sevi.

Kā Jūs domājat, kurus no minētajiem būtu nepieciešams apvienot zem viena jumta un, izmantojot to, ka vienotībā spēks, virzītu varas krēslos, lai uzlabotu dzīvi Latvijas pilsoņiem?

Ja nezināt atbildi uz šo jautājumu tad, pārlasiet iepriekš rakstīto. Loģika saka, ka pirmos jau ir apvienojusi vara un labklājība. Otrie nav vienoti un ir maz cerību, ka tie apvienosies.

Ielūkosimies problēmas cēloņos un, tos aplūkojot, izdarīsim secinājumus. Iespējams, ka esam nolemti un mūsu dzīvi var uzlabot tikai brīnums vai kāds ārējs spēks. Paši nespējam. Atliek bēgt uz turieni, kur dzīve un sadzīve ir sakārtota.

Gan tie, kuriem ir citādi uzskati, gan tie, kuriem nav paveicies smeļ informāciju no tiem avotiem, kurus viņiem laipni uzspiež tie, kuri atbalsta pastāvošo varu. Tā ir valsts televīzija, lielie laikraksti un valsts radio. Ja šo kursu neieturēs privātie radio, tad varai ir instruments – NEPLP, ar kuru var regulēt šo radio skaitu.

Vairums to, kuri domā citādi, kurus neapmierina politiskais un ekonomiskais stāvoklis Latvijā ir savā starpā sastrīdējušies tik tālu, ka bieži iztērē visu enerģiju un naudu cits cita apkarošanai, nomelnošanai un pat apmelošanai, ka citai darbībai nedz laika, nedz naudas, nedz spēku nepietiek.

Tas tāpēc, ka gadsimtiem ilgi esam audzināti klausīt vadonim. Tādu vadoni, kuš pilnībā atbildīs mūsu uzskatiem.

Mēs izliekamies nezinām, ka esam ļoti dažādi. Anatomiski esam ļoti līdzīgi, bet pasaules skatījumi, kas labi, kas slikti, kulinārās izvēles un cits mums ir ļoti dažāds.

Tāpēc neviens no vadoņa kandidātiem mūs neapmierina, jo vai nu viņš tic nepareiziem dieviem, vai netic Dievam, vai tam ir nepareiza seksuālā orientācija.

Tas vecs un stulbs tāpēc neko nesaprot, bet tas ir puišelis, kurš vēl zaļš, nav iestādījis koku, uzcēlis māju un izaudzinājis bērnus.

Esam mācījušies dažādās skolās un auguši dažādos pagalmos, dažs vispār ir no laukiem.

Mēs esam dažādās sociālās grupās. Dažs ir inteliģences pārstāvis, dažs uzņēmējs un cits zemnieks, bet ir vēl karavīri, celtnieki, dakteri un citu grupu pārstāvji. Tas ir normāli.

Slikti ir, ja domājam, ka dakteris neko citu, kā medicīnu nepārzina un nekam citam nav derīgs, ka zemnieks prot tikai art un valsts lauku aizaudzēs ar nezālēm.

Mēs vēlamies maksimālu atbilstību mūsu prasībām. Mēs nezinām, ka tie, kuri prec tikai princeses un pērk tikai jaunas mašīnas, ir neprecēti, un pārvietojas ar sabiedrisko transportu.

Un, ja vadonis nāk no mūsu aprindām, to nespējam pieņem. Kāpēc viņš un kāpēc ne es? Šis jautājums izrādās ir svarīgāks par politisko un ekonomisko stāvokli valstī.

Lieki uzsvērt, ka pie varas esošie par tādu uzvedību priecājas un pat veicina mūsu savstarpējo plūkšanos.

Secinājums – esam tik dažādi, ka nav iespējams vienoties. Bet kā tad ar neskaitāmiem piemēriem, kad spējām?

Francijā taču arī dzīvo dažādi opozicionāri. Tad kāpēc viņi spēj vienoties? Atbilde ļoti vienkārša. Dažādi cilvēki spēj vienoties, ja tiem ir kāds konkrēts mērķis un tie ir gatavi šī mērķa sasniegšanas labad izturēt grūtības. Viņi zina, ka reformu definīcija ir – ka man paliek labāk tūlīt, nevis tālā nākotnē un aizkapa dzīvē.

Piemēram, dažādi cilvēki un pat dažādi dzimumi spēj vienoties un dibināt ģimeni. Tas nozīmē, ka, ja esam gatavi pieņem un paciest citus, kopēj mērķa labā, Kaut īslaicīgi spējam vienoties un kopā virzīties uz mērķi.

Nekad nebūs tā, ka visiem būs vienādi uzskati un vērtību kritēriji. Nekad nebūs tā, ka visi piesliesies vienai reliģijai, ka visi klausīsies vienu un to pašu mūziku. Nekad. Bet tas nenozīmē, ka kādu politisku vai sadzīvisku mērķu labad, šie dažādiem politiskiem un reliģiskiem uzskatiem piederīgie nedrīkst un nespēj vienoties, konkrēta mērķa sasniegšanai. Tāda, kas tiem vēlams.

Ir vēl kāda būtiska problēma, kuru kristieši sauc par iedzimto grēku. Tie, kuri noliedz, kristietību izsmej šo jēdzienu, bet velti. Viņuprāt, grēks ir tas, kad cilvēks dara to, kas ir aizliegts.

Grēka jēdziens un definīcija ir vienkārša – viss tas ar ko nodaru pāri sev ir grēks, neatkarīgi no tā vai tas ir aizliegts vai ne. Piemēram, lietot alkoholu nav grēks, bet pārdzerties ir grēks. Ēst nav grēks, bet pārēsties ir grēks. Un pārmērīgi lietot alkoholu nav aizliegts, kā arī nav aizliegts pārēsties, bet tas vienmēr ir grēks. Smēķēt nav aizliegts, to pat drīkst reklamēt, bet tas ir un paliek grēks. Par grēkiem esam atbildīgi tikai mēs paši.

Kā ir ar iedzimto grēku? Vai arī par to esam atbildīgi un vai par to, mums draud kāds sods? Iedzimtais grēks ir nepareizi tulkots un aplami ieviests jēdziens. Pie iedzimtā grēka nav mūsu vainas. Mūs nevar vainot par ādas krāsu, ar kādu piedzimām. Iedzimtais grēks ir no mūsu priekštečiem mantoto grēku sekas. Tas ir, ja mantojam vecāku tieksmi uz alkoholismu, tad esam spiesti ar to cīnīties vai padoties. Pareizāk iedzimto grēku būtu saukt par bojājumu. Dzimstot mēs iegūstam senču radītus bojājumus.

Juridiski pārstājot dzīvot Padomju Savienībā, noformējot cita izskata personu apliecinošus dokumentus, mēs vēl neesam atbrīvojušies no padomju režīma radītiem bojājumiem. Mums ir tikai radusies iespēja no tiem atbrīvoties, bet mēs varam arī to nedarīt un paturēt šo bojājumu.

Viens no padomju varas atstātiem bojājumiem ir nekritiska attieksme pret notiekošo. Padomju režīms mums iemācīja, ka pretoties tam ir bīstami un nav prātīgi. Labāk pielāgoties un iemācīties izdzīvot. Pašlaik vara it kā formāli ir mainījušies, bet saturs palicis iepriekšējais.

Kritiski mēs padomju laikā bijām tikai virtuvē vai dzērumā un šis turpinās. Kritiski esam pret saviem ģimenes locekļiem, pret vecākiem un bērniem, kā arī draugiem, bet pret to, kas notiek ārpus mūsu jurisprudences esam neitrāli, labākajā gadījumā.

Jo no varas ģenētiski baidāmies, bet no tuviniekiem ne.

Mēs protam lekcijas laikā atrasties zālē, nedzirdēt, ko mums lektors saka, lekcijas laikā čatot, rakstīt un atbildēt uz īsziņām un nekur nepielietot dzirdēto.

Mēs esam nekritiski pret to, ko mums rāda un stāsta. Mēs neiedziļināmies un neiebilstam. Mēs, kā padomju laikos, aizvien distancējamies, it kā uz mums tas neattiektos.

Šis iedzimtais grēks arī ir mūsu neveiksmju cēlonis.

Kā kļūt veiksmīgākiem, nevis personiski, bet valstiski? Apzināties par šo iedzimto grēku un pieteikt tam karu? Nesamierināties un pretoties tam. Soli pa solim, mūsu cīņu turpinās mūsu pēcteči, un pēc dažām paaudzēm kļūsim patiesi brīvi un citas dzīves cienīgi. To nevar izdarīt vienā dienā. Tie, kuri apgalvo, ka tikai ievēliet mani un es visu izdarīšu melo, lai, izmantojot mūsu naivumu ar mums manipulētu un mūs izmantotu savtīgos nolūkos.

Novērtē šo rakstu:

17
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...