Iedzīvotāji neizpratnē par nekustamā īpašuma nodokļa celšanu, pašvaldība atbild – lasiet likumu uzmanīgi
PIETIEK20.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāki Cēsu novada iedzīvotāji saņēmuši vēstules no pašvaldības, kurās norādīts – tā kā jums piederošajā nekustamajā īpašumā nav deklarēts neviens iedzīvotājs, no nākamā gada būs jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Iedzīvotāji ir neizpratnē, kā likuma norma, kas ļauj paaugstinātu likmi piemērot īpašumiem, kuri netiek uzturēti pienācīgā kārtībā, attiecināta arī uz deklarēšanos. Tomēr pašvaldība skaidro, ka likums nav pārkāpts un tas paredz iespēju palielinātu nodokli iekasēt arī no īpašumiem, kuros neviens nav deklarējis dzīvesvietu, - vajagot vienkārši lasīt likumu tā, kā to izlasījuši domes juristi.
“Ja saņemat šo vēstuli, tad pēc Cēsu novada pašvaldības datiem Jums piederošajā nekustamajā īpašumā Cēsu novadā nav deklarēta neviena pilngadīga persona. Lai mudinātu iedzīvotājus deklarēties savās faktiskajās dzīvesvietas adresēs, kā arī lai novērstu situāciju, ka liela daļa Cēsu novada mājokļu netiek izmantoti, bet vienlaikus ir izteikts dzīvesvietu trūkums, Cēsu novada domes deputāti pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kas nosaka, ka nekustamā īpašuma objektiem, kas paredzēti dzīvošanai, bet kuros nav deklarēts neviens iedzīvotājs, no 2017.gada 1.janvārra tiek noteikta paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme,” - šādu vēstuli saņēmis ne viens vien nekustamā īpašuma īpašnieks Cēsu novadā.
Tālāk dome vēstulē rosina līdz šā gada beigām deklarēt adresē reāli dzīvojošās personas, lai izvairītos no paaugstinātā nodokļa, kas nākamgad 0,2% līdz 0,4% vietā draud pieaugt līdz 1,5% no kadastrālās vērtības.
Iedzīvotāji ir neizpratnē, jo likums skaidri nosaka, ka likmi drīkst paaugstināt tikai tādā gadījumā, ja īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvos aktos noteiktajai kārtībai. “Kur pašvaldības ņem, ka deklarēšanās ir nekustamā īpašuma uzturēšana atbilstoši normatīvos aktos noteiktajai kārtībai?” neizpratnē ir Pietiek lasītājs.
Atbildot uz Pietiek jautājumu, Cēsu novada dome informē, ka šādu lēmumu pašvaldība pieņēma, ņemot vērā to, ka pašvaldības teritorijā ir daudz īpašumu, kuros neviens nav deklarējies, taču faktiski dzīvo, izmantojot novada infrastruktūru un piedāvātos pakalpojumus.
“Pašvaldība vēlas spert soli, lai sakārtotu jautājumu par iedzīvotāju faktiskajām un deklarētajām dzīvesvietām. Tādā veidā tiecoties uz to, ka faktiski Cēsīs dzīvojošie iedzīvotāji ar savu nodokļu devumu piedalās infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā, uzturēšanā un kvalitātes nodrošināšanā, lai kopīgi būtu iespējams padarīt Cēsu novadu par lielisku vietu dzīvei,” skaidro pašvaldības preses sekretārs Kārlis Pots.
Pēc viņa teiktā, tas vienlaikus ir veids, kā aicināt mājokļu īpašniekus, kuru īpašumi tiešām ir tukši, apsvērt iespēju tos izīrēt, jo, piemēram, Cēsu pilsētā īres dzīvokļu pieprasījums septiņkārt pārsniedz piedāvājumu, tādā veidā faktiski neļaujot novadā savu dzīvi attīstīt jaunajām ģimenēm.
“Tāpat pašvaldība noteikusi viena gada pārejas periodu, lai ļautu cēsniekiem sakārtot nekustamā īpašuma jautājumus, kas saistīti ar adrešu nesakritībām vai kopš Padomju laikiem nesakārtotiem mājokļu dokumentācijas jautājumiem,” uzsver pašvaldības pārstāvis.
Pēc Cēsu domes sniegtās informācijas, līdzīgu soli, paaugstinot nodokļa likmi, pirmās spērušas Latvijas lielo pilsētu pašvaldības, un tas attiecīgi atsaucās uz mazpilsētās deklarēto iedzīvotāju skaitu.
“Šādu nodokļu politiku pieļauj 2016.gada vasarā pieņemtie grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz, ka nodokļa likmi 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības pašvaldības drīkst noteikt arī tajos gadījumos, ja īpašumā nav deklarēta neviena dzīvojoša persona,” uzsver Pots.
Pēc viņa teiktā, lai informētu iedzīvotājus par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa likmēs, Cēsu novada pašvaldība laikus izsūtīja informējošas vēstules, aicinot nekustamo īpašumu īpašniekus deklarēt savos īpašumos tur dzīvojošās personas, lai tām netiktu piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Pēc šī aicinājuma jau vairāk nekā 300 Cēsu novada pašvaldības teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašnieki esot deklarējuši savu dzīvesvietu savos īpašumos, kas līdz šim bija bez deklarētiem iedzīvotājiem.
Kā noskaidroja Pietiek, Cēsu dome izmantojusi likuma pantu, kas nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Likumā ir arī ierobežojums, ka likmi virs 1,5% drīkst noteikt tikai īpašumiem, kuri netiek uzturēti pienācīgā kārtībā. Savukārt līdz 1,5% pašvaldība nodokļa likmi var noteikt brīvi.
Likuma regulējums, kas nosaka, ka dzīvojamām mājām nodokļa likmes ir 0,2, 0,4 vai 0,6% no kadastrālās vērtība atkarībā no platības, pēc Cēsu novada domes juristu skaidrojuma, attiecināms tikai tādā gadījumā, ja pašvaldība pati nav noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa likmes.
“Cēsu novada pašvaldības mērķis nav nevienu sodīt. Šāds solis tika pieņemts, lai mudinātu cēsniekus deklarēties savās faktiskajās dzīvesvietās, kā arī lai veicinātu pašvaldības iespējas uzturēt un attīstīt Cēsu novada iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus un infrastruktūru. Nodokļu paaugstināšana nekad nebūs populārs solis, un to apzināmies, taču šai gadījumā no tā tieši atkarīga novada labklājība un tas, cik sakārtotā un skaistā vidē dzīvosim,” skaidro pašvaldības pārstāvis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
