Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bailes no svešā ir saprotamas. Tomēr, kad runa ir par līdzcilvēkiem, mūsu pienākums ir trenēt atšķirīgā saprašanas un pieņemšanas “muskuli”. Viņi nav “viņi” un “citi” pēc būtības. Mēs esam līdzcilvēki.

Ļauj kaimiņam būt vienkārši kaimiņam

Lai Latvija tiešām būtu iekļaujoša un citu rasu un etniskās izcelsmes cilvēkus cienoša valsts, atvērtības pieeja ir nepieciešama ikvienā nozarē, arī sociāli ekonomiskajā un politiskajā aspektā, veselības aprūpē, izglītībā un sociālajā jomā.

2020. gadā veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā 36,7% respondentu norādījuši, ka nevēlētos dzīvot blakus musulmaņiem, savukārt 35,7% atzīst, ka nevēlētos dzīvot blakus romiem. Līdzīga aina redzama arī atbildēs uz jautājumu, ar kuriem cilvēkiem jūs nevēlētos strādāt kopā, – pret musulmaņiem iebildumi ir 32,6%, pret romiem – 30,5%, kam seko cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem – 29,3%.[1] 

Iespaidīgi skaitļi, kas parāda, cik tomēr neiekļaujoša ir sabiedrības attieksme pret nezināmo, nesaprotamo un šķietami nekontrolējamo. Nezināmais, protams, veicina bailes. Dažkārt tās ir racionālas, bet bieži vien – absolūti iracionālas, balstītas stereotipos un pieņēmumos. Tāpēc ir vērts ieskatīties baiļu cēloņos un tajā, cik daudz mēs katrs individuāli un kolektīvi esam gatavi darīt, lai šīs bailes mazinātu.

Likums un cieņas mēraukla

Tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un aizsardzība pret jebkādu diskrimināciju ir vispārējas tiesības, kas atzītas gan ar Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, gan ar ANO Konvenciju par sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Starptautisko konvenciju par rasu diskriminācijas likvidāciju, ANO Paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kā arī ar Eiropas Konvenciju par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, ko parakstījušas visas dalībvalstis.[2] Tā pausts Eiropas Padomes direktīvā, kas stājusies spēkā jau pirms 22 gadiem.

Arī Latvija veic savus mājas darbus, pieņemot likumus un noteikumus, kas prasa godīgu un vienlīdzīgu attieksmi. Jau 2012. gadā Latvijā pieņemtais likums aizliedz atšķirīgu attieksmi attiecībā uz fizisko personu, kura neveic saimniecisko darbību, vai fizisko personu, kura ārpus savas saimnieciskās darbības publiski piedāvā preci vai pakalpojumu citai fiziskajai personai par atlīdzību vai pērk preci vai pakalpojumu no citas fiziskās personas par atlīdzību un fizisko personu, kura veiks vai veic saimniecisko darbību par atlīdzību, proti, Fizisko personu — tiesiska darījuma dalībnieku — diskriminācijas aizlieguma likums. Būtisks šai ziņā ir arī Darba likuma septītais pants, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, tajā skaitā, kas saistās ar cilvēka rasi vai etnisko izcelsmi.

Lai arī likumus mēs pieņemam un akceptējam, tomēr zinām arī to mēs, ka likums nav tā mēraukla, ko nēsājam sev kabatā ikdienas gaitās un mēs nevelkam to laukā ikreiz, kad nepieciešams.

Neiecietības raksturlielumi

Likumiski kāds tiek diskriminēts, ja salīdzināmā situācijā pret vienu personu izturas sliktāk nekā pret otru personu, piemēram, rases vai etniskas piederības dēļ.

Pēc šāda apgalvojuma prātā nāk situācijas, kurās Latvijā dzīvojoši romi – proti, latvieši, mūsu līdzpilsoņi – skaidro veidus, kādos viņiem tiek atteikts darbs. Piemēram, cilvēks intervijā attālināti vienojies par darbu, savukārt, ierodoties klātienē – saņem atteikumu. Nav patīkama situācija ne vienai, ne otrai pusei, jo darba ņēmējs vēlējās darbu, savukārt darba devējs – darbinieku. Neracionālas diskriminācijas spilgts piemērs.

Vienlaikus pastāv arī netiešā diskriminācija, kad acīmredzami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse nostāda kādas rasu vai etniskas piederības personas īpaši nelabvēlīgā situācijā, salīdzinot ar citām personām. Šeit gan jāpiebilst, ka netiešā diskriminācija principā ir pieļaujama, ja vien tā ir proporcionāla un argumentējami nepieciešama mērķa sasniegšanai. Viens no skaļākiem pēdējā laika piemēriem ir krievu valodas lietojums. Faktiski valoda ir objektīvs lielums, prasme, un tās prasība var būt pamatojama.

Ne mazāk nozīmīgs aspekts ir aizskaršana. Par uzmākšanos uzskata diskrimināciju, kad vērojama nevēlama ar rasu vai etnisku piederību saistīta uzvedība ar mērķi pārkāpt personas cieņu un veidot baiļpilnu, nežēlīgu, degradējošu, pazemojošu vai noziedzīgu vidi. Kāda no sievietēm, kura Latvijā ieradusies un dažu gadu laikā ir iemācījusies brīvi runāt latviešu valodā, apgalvoja, ka ikdienā ar diskrimināciju nesaskaras, tomēr savu tradicionālo tērpu baidās vilkt, jo ir bailes no aizskaršanas. Vai tas nav skaidrs signāls, ka mums Latvijā ir nepieciešams vairot atvērtību pret iebraucējiem un kultūru dažādību?

Kā mazināt diskrimināciju – praktiski piemēri

Ir svarīgi iegūt sabiedrības atbalstu un izpratni par to, ka ir nepieciešams veicināt tādas sociālās normas, kas nepieļauj aizspriedumu izplatīšanos.

Tāpēc ikvienam no mums ikdienā ir nepieciešams veikt konkrētas darbības, kas parāda, piemēram, cittautiešiem, ka Latvijā viņi tiek laipni uzņemti un saņem apkārtējo atbalstu. Tāpat – ja esam liecinieki naidpilnai attieksmei pret kādu cittautieti, tad noteikti ir nepieciešams iestāties un publiski norādīt, ka šāda rīcība nav pieļaujama. Tieši šādas rīcības ir praktiskais veids sociālo normu iedzīvināšanai.

Gan daudzās darbavietās, gan sevišķi dažādās kopienās – biedrībās un organizācijās, kas strādā ar cilvēkiem, kuri Latvijā ieradušies meklēt patvērumu, ir iespēja satikties un kontaktēties ar cilvēkiem no citām valstīm. Kā apliecināja kāds no cilvēkiem, kurš Latvijā iebraucis un dzīvo daudzus gadus,  nereti šie cilvēki jūtas pavisam vientuļi, jo apkārtējie savā nesapratnē un izrietošajās bailēs nespēj sniegt pat elementāru pieklājību saziņā ar viņiem. Savs pieņemšanas muskulis ir jātrenē ikvienam, un to var panākt, tikai tiekoties ar cilvēkiem un viņus labāk iepazīstot.

Ne mazāk būtiska ir katra paša spēja apzināties savu uzskatu pretrunas un emocionāli inteliģenti paraudzīties uz situāciju, kurā ir veidojies diskriminācijas fakts vai savs iekšējais konflikts – nepatika, bailes un sekojošā norobežošanās un nelaipnība. Viens no veidiem emocionālās inteliģences jeb savu sajūtu saprašanas treniņam ir paskatīties uz situāciju otra cilvēka acīm un iedomāties sevi tā otra cilvēka vietā. Un perspektīva mainīsies.

* dažādības vadības eksperte, RTU doktorante

[1] SKDS 2020.Novembris iedzīvotāju aptauja

[2] Eiropas Padomes direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības

Novērtē šo rakstu:

10
108

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...