Iekšējās drošības birojs par cigarešu tirgoņu „piesegšanu” aizturējis bēdīgi slaveno policijas majoru Anhaltu
PIETIEK05.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizdomās par Jelgavas nelegālo cigarešu tirgoņu „piesegšanu” Iekšējās drošības birojs aizturējis bēdīgi slaveno Olaines policijas inspektoru, majora dienesta pakāpē esošo Aldi Anhaltu. Pēc neoficiālām ziņām, kopā ar viņu aizturēts arī Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors Sergejs Stasenko.
Pietiek jau ir aprakstījis A. Anhalta karjeru policijā, kura iepriekšējā Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža darbības laikā sekmīgi turpinājās, neraugoties uz apjomīgu informāciju par iespējamu nelegālās alkohola un cigarešu tirdzniecības „jumtošanu” un citām noziedzīgām darbībām.
Septembra otrajā pusē A. Anhalts pat pabija Jelgavas pašvaldības policijas atskurbtuvē, taču arī pēc šiem vētrainajiem notikumiem no amata pienākumiem nebija atstādināts un turpināja „darbu”. Neraugoties uz notikušo, žūpa varēja turpināt rūpēties par sabiedrisko kārtību, - ar ko skaidrojama šāda vadības iecietība, skaidrots netika.
Taču neoficiāli zināms, ka paviesošanās atskurbtuvē ir tikai niecīga epizode policista krāšņajā biogrāfijā. Savulaik viņam saistībā ar pārmērīgu aizraušanos ar azartspēlēm pat atņemta valsts noslēpuma pielaide, taču to izdevies atgūt.
Tomēr pēc daudzām sūdzībām saistībā ar iespējamu informācijas tirgošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citiem pārkāpumiem A. Anhalts ticis aizrotēts no Jelgavas kriminālpolicijas uz policiju Olainē.
„Tāpat te savu sīko biznesiņu mēģina taisīt, staigā pa kabinetiem, regulē lietas un uzvedas kā saimnieks. Ir cilvēki, kas apgalvo, ka tieši viņš savulaik bijis Jelgavas tirgus andelmaņu „jumtotājs”,” Pietiek apliecina kāds informācijas avots.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
